Kultūras dzīvi pielāgo iedzīvotāju skaitam un vēlmēm

2017. gada 30. novembris 07:00

639

Kultūras dzīvi pielāgo iedzīvotāju skaitam un vēlmēm

Kazdangas kultūras centra vadītāja Inese Birkenfelde stāsta, ka Aizputes novada un bijušā Liepājas rajona teritorijā pēc vietu skaita lielākajā sarīkojumu zālē lielas un kupli apmeklētas balles tik bieži kā agrāk vairs nenotiek. Zāles ietilpība ir paredzēta vairāk nekā 400 cilvēkiem, un vēl pirms nepilniem desmit gadiem to izdevās piepildīt. Šajā sezonā maksimālais cilvēku skaits, kas atnākuši uz balli, bijis 120, tādēļ reālā situācija likusi ieviest korekcijas pasākumu plānošanā.

Ballē – pārdesmit cilvēku
Kazdangas kultūras centra vadītājas amatā I. Birkenfelde ir piecus gadus. No savām priekšgājējām mantojusi viesu grāmatu, kurā parakstījušies kultūras centra viesi. Jāatzīst, ka pēdējais ieraksts tapis pirms trim gadiem. “Viesu grāmata vairs nav aktuāla, iečekošanās sociālajos tīklos tagad ir pašsaprotamāka padarīšana,” teic kultūras iestādes saimniece.
Kazdanga var lepoties un vienmēr bijusi slavena ar to, ka var atļauties pie sevis aicināt populārus māksliniekus, zāle savulaik bijusi pārpildīta. Taču viss mainās. Tagad ballēm esot mazs apmeklējums, jo paaudze, kas nāca uz tām, noveco, bet jauniešu ir maz un viņiem ir citas intereses. Daļa jauno cilvēku esot no Sermītes, viņi šeit izglītojas. “Kādreiz balles taisījām reizi mēnesī, bija atdeve, tagad tās sanāk rīkot tikai uz lieliem svētkiem. Nav jēgas tērēt naudu, ja nav apmeklējuma,” saka I. Birkenfelde un pastāsta, ka balles šogad notikušas uz Jauno gadu, Sieviešu dienas sarīkojumu spēlējusi populārā grupa “Apvedceļš”, uz to atnākuši aptuveni 30 cilvēki, Jāņu ballē izklaidējušies vien 20 cilvēki, bet tradicionālajai Kazdangas parka svētku ballei pēkšņi bijis pamatīgs pieplūdums – 120 apmeklētāju. Savukārt uz Valsts svētku balli atkal ieradušies vien 50 interesentu. “Ja jau nenāk uz “Apvedceļu”, kas tiešām ir augsta līmeņa izklaides pasākumu mākslinieki, tad jāizdara kādi secinājumi. Paldies Dievam, ka mākslinieki pret šādu situāciju izturas saprotoši, nevis pasaka: tik maz cilvēkiem balli nespēlēsim. “Apvedceļa” solists sacīja, ka viņam ir vienalga, cik cilvēkiem balli spēlē, un viņš šo pasākumu raksturoja kā mazu, mīļu ballīti,” pieredzi stāsta kultūras pasākumu rīkotāja.
I. Birkenfelde ar sajūsmu atklāj, ka pārsteigumus sarīkojumu vadīšanā un muzicēšanā sagādājot arī ne pārāk zināmi mākslinieki. Īpaši pozitīvs piemērs bijis Dullais Andža no Ogres. “Viņš ir fantastisks cilvēks. Viņš ir ar īpašām vajadzībām, jo ir zināmas grūtības pārvietoties, bet ar kādu atdevi viņš pildīja savu mākslinieka misiju! Uz pasākumu ieradās trīs stundas ātrāk, dziedāja un spēlēja bez pīppauzēm, man tikai ik pa laikam bija jāpienes ūdens. Viņa programma ļoti pārsteidza balles apmeklētājus. Proti, viņam ir dziesma, kas ir tik gara, ka pēc viņa aprēķiniem tās laikā var nodejot 40 kilometrus. Un garās dziesmas laikā viņš uzmundrinoši uzsauc – vēl 20 kilometri! Un tā tālāk,” smaidot piedzīvojumu atstāsta I. Birkenfelde.

Deju vietā – koncerti
Ņemot vērā situāciju ar apmeklējuma tendencēm, kultūras pasākumu organizatorei nākas gan pārplānot pasākumus, gan arī iedzīvotājiem skaidrot, kādas ir pasākumu izmaksas. Kāda iedzīvotāja reiz zvanījusi I. Birkenfeldei un jautājusi, kāpēc neaicina tādus un tādus māksliniekus. Vienā no telefonsarunām bijusi runa par kādu izbraukuma izrādi. “Skaidroju, ka tas maksā, sākot no 4000 eiro, ka būs jāpērk biļete, kas vidēji varētu maksāt septiņi eiro un uz augšu. Lai uz pasākumu atnāktu viena ģimene, kurā ir vidēji četri, pieci cilvēki, tas kopā sanāk ļoti dārgi, un cilvēki bieži to nevar atļauties,” uzsver I. Birkenfelde un norāda: “Ņemot tik dārgu pasākumu, tas ir pamatīgs risks.” Pēc šādas sarunas iedzīvotāja vairs nav zvanījusi. Pati kultūras rīkotāja atklājusi, ka dažas slavenas grupas paņemt ir lētāk nekā kādu tikpat populāru solistu ar pavadošo sastāvu.
Aizstājot balles, kultūras centrs plāno likt lielāku akcentu uz koncertiem. “Tie, kuri nāk uz koncertiem, parasti ir ļoti sajūsmināti par piedāvāto programmu,” I. Birkenfelde novērojusi. “Tiesa gan, ir bijušas situācijas, kad ir bijis neērti, jo zālē uz bezmaksas koncertu ar trim dažādiem māksliniekiem sēž kādi 60 līdz 70 klausītāji un lielākā daļa ne vietējie.” Tomēr vadītāja cer, ka šī tendence mainīsies. Kultūras centrs joprojām turpinās saglabāt līdzšinējos gadskārtu sarīkojumus, kā arī parka svētkus, lai gan šogad trešo gadu pēc kārtas tajos laikapstākļi bijuši superdraņķīgi un nācies atcelt dažus svētkos iekļautos pasākumus un no parka pārcelties uz iekštelpām.

Vasarā – kāzu bums
Kazdangas kultūras centra zāle bieži sagādājot pārsteigumus pat pieredzējušiem māksliniekiem. Nesen saņemts piedāvājums no Baleta asociācijas, kura vēlējusies šeit izrādīt savu programmu. Pārstāvji stāstījuši, ka Mētrienā viņiem sanākusi pilna zāle skatītāju. “Sacīju, ka 120 vietas mūsu zālē ir viena strīpiņa, ka pie mums var sanākt trīs, četras reizes vairāk,” smaida I. Birkenfelde.
Kultūras centra telpu piedāvājumu arvien vairāk izmantojot kāzu rīkotāji. Šajā sfērā notiek sadarbība ar blakus esošo saieta namu, kur ir ierīkotas naktsmītnes. “Īpaši vasarās mums ir kāzu bums. Saieta nama zālītē vietas ir līdz 50 cilvēku svinībām, bet, ja vietas tur ir par maz, tad lielā zāle ir tieši laikā. To kāzās var nemanot aizpildīt pilnībā, lai arī cik daudz viesu būtu paredzēts,” zina teikt pasākumu rīkotāja. Arvien biežāk interesenti novērtējot kultūras centra piedāvājumu un izvēlas to viesu nama vietā. “Piedāvājam savu zāli, saieta nama naktsmītnes, pie reizes arī vietējās Kazdangas saimnieces galdu klāšanā un ēdināšanā. Mums ir vesels komplekts,” palepojas kultūras centra saimniece. Arī privātie uzņēmēji un privātpersonas šeit izvēlas svinēt lielākas jubilejas ar tā pavairāk viesiem. “Mums ir, kur apgriezties, tepat arī ir plaša apkārtne, esam pagasta centrā. Viesu namos bieži platības ir ierobežotas,” salīdzina I. Birkenfelde.

Pošas uz Dziesmu svētkiem
Nākamais gads Kazdangas kultūras centra pašdarbības kolektīviem paies Dziesmu svētku un Latvijas simtgades zīmē. “Uz Dziesmu svētkiem dosies pūtēju orķestris “Kazdanga” Gunta Simanoviča vadībā, jauktais koris ar Baibu Kalniņu priekšgalā un mūsu folkloras kopa “Zīle”. Folkloras kopa nedēļu pirms Dziesmu svētkiem būs vairākas dienas dzīvojuši pa folkloras festivālu “Baltica”,” nākamo gadu ieskicē I. Birkenfelde.
Mēģinājumi visiem pašdarbības kolektīviem, tostarp arī Landras Valdmanes vadītajam bērnu deju pulciņam, pirmskolas bērnu ansamblim un nesen izveidotajam ģitāristu ansamblim un pilates vingrošanas grupai, notiek regulāri un dalībnieku skaits turas stabils. “Ģitāristu ansamblim, kurā ir dažāda vecuma cilvēki, šogad ir pamatīgs pieplūdums, jo laikam ģitāra kā instruments joprojām ir vai atkal nāk modē. Savukārt pūtēju orķestris saskaras ar problēmu, ka tā kodols noveco, bet gados jauni dalībnieki orķestrī pastāvīgi darboties nenāk. Viens no iemesliem ir laika trūkums un noslodze skolās vai arī viņi ikdienā nav uz vietas Kazdangā, jo mācās citur, un mēģinājumos pirmdienu vakaros nevar piedalīties,” situāciju apraksta I. Birkenfelde. Bieži gados jaunajiem orķestrantiem nākoties ielēkt kolektīvā koncertēšanas dienā. “Kopīgi mēģinājumi ar kolektīvu gandrīz nemaz nesanāk, tas liedz orķestrim veidot repertuāru ar jaunām dziesmām. Jaunajiem dalībniekiem nesanāk kārtīgi samēģināt, tādēļ bieži nākas iztikt ar vecajiem, labi uztrenētiem gabaliem,” tā kultūras centra vadītāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kultūras dzīvi pielāgo iedzīvotāju skaitam un vēlmēm

Kategorijas