Ko iesākt ar nevēlamo kaimiņu bebru?

2017. gada 30. novembris 07:00

326

Ne vienam vien lauksaimniekam, bet it īpaši meža īpašniekiem, raizes sagādā bebri. To darbošanās rezultātā tiek bojātas meliorācijas sistēmas, applūst mežs un lauki, izslīkst un nokalst koki. Tāpēc pirms ziemas iestāšanās vēlams apsekot ūdensteces un meliorācijas sistēmas, lai pārliecinātos, vai grāvjos bebri nav uzcēluši dambjus, atgādina Meža konsultāciju un pakalpojumu centra konsultante Jekaterina Blaua. Dambji jālikvidē, pirms ūdens grāvjos vēl nav sasalis.

Priekšroku dod lamatām
“Šis dzīvnieks man ir daudz šmuces sataisījis,” atzīst vecpilnieks Mārtiņš Bite. Pie viņa mājas ir kādreizējo dzirnavu dīķis, netālu tek Lāņupīte un atrodas avotu sistēma, tāpēc cīņa ar ūdens iemītniekiem bijusi nepārtraukta. “Bebriem esmu ierādījis citus medību laukus,” par tās rezultātu tiešā un pārnestā nozīmē saka M. Bite.
Par visefektīvāko bebru apkarošanas veidu tiek uzskatītas medības. Bebrus atļauts medīt no 15. jūlija līdz 15. aprīlim, tie ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, proti, nav noteikts pieļaujamais apjoms un nav nepieciešama medību atļauja. Taču nepieciešama mednieka sezonas karte – dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un rīkiem.
Ja zemes īpašnieks ir mednieks, viņš drīkst medīt bebrus savā mežā pats, nereģistrējot medību iecirkni, bet iegādājoties mednieka sezonas karti, ko pēc valsts nodevas samaksas izsniedz Valsts meža dienests.
M. Bite ir mednieks ar stāžu, taču izšaušanas metodi pats nepielieto. Viņš uzskata, ka zvēriņam jātrāpa tā, lai tas tūdaļ būtu pagalam. Ja ievainotais bebrs paspēj ienirt, tad to uzreiz nevarot dabūt rokā un tā līķis uzpeldot tikai pēc pāris dienām. Šāda apiešanās pieredzējušajam medniekam netīk.
M. Bite bebru izķeršanai izmanto Kanādas tipa lamatas, ko uzstāda dzīvnieku ejās vai dambī, ko tie uzbūvējuši. Esot gan tādi “speciālisti”, kas cilvēku izliktās lamatas pamanās iebūvēt dambī iekšā.

Aiziet bez ķepas
AS “Latvijas valsts meži” teritorijās mednieku kolektīviem, ar kuriem slēgts līgums par atļauju medīt, bebru izķeršana ir obligāts pasākums. Tāpēc M. Bite ik pārdienu dodas pārbaudīt bebru ķeramos slazdus vairākās vietās. Šāds pienākums medniekiem ir arī pret privātajiem meža īpašniekiem, ar kuriem slēgts līgums par medībām viņu īpašumā. Tagad tuvākajā apkārtnē bebru esot kļuvis mazāk, bet agrāk M. Bite noķēris pat pa 20 gabaliem sezonā.
Vietās, kur var brīvi piekļūt, kā efektīvas tiek norādītas medības ar speciāli apmācītiem alu suņiem. Vispirms ar ekskavatora palīdzību vēlams grāvī pazemināt ūdens līmeni. Ja nav iespējams piebraukt ar tehniku, dambjus izjauc ar rokām, izmantojot lāpstas, āķus un citus darbarīkus. No grāvja izņemtos zarus ieteicams sadedzināt, lai samazinātu būvmateriālu pieejamību, ko bebri var atkārtoti izmantot dambju atjaunošanai.
Nelikumīga ir medīšana, izmantojot aizliegtus medību rīkus un paņēmienus, to skaitā kājķeramos slazdus, cilpas u.c. M. Bite stāsta, ka, iekrītot ķepu lamatās, bebrs ilgi mokās. Viņš pieredzējis, ka lamatās palikusi ķepa, bet dzīvnieks aizgājis bez tās. Pēc gada notvēris to atkal un atpazinis pēc zaudētās ekstremitātes. Atļautās rāmja lamatas saspiežot un nogalinot dzīvnieku uzreiz.
M. Bite zina gadījumus, kad bebru uzceltie dambji spridzināti. “Bet pēc pāris dienām tie bija uzbūvēti atkal un divreiz augstāki.” Tāpēc vienīgā efektīvā lieta esot bebra dabūšana prom no vietas, kur tas sācis būvēties.

Apmāna ar cauruli
J. Blaua norāda uz viltīgu paņēmienu, aizsprostā ievietojot cauruli. Bebru uzceltajā aizsprostā paralēli zemei ierok pietiekami garu plastmasas vai cita materiāla cauruli, kuras diametrs nav mazāks par 10 centimetriem. Tās galam, kas atrodas ūdenskrātuves pusē, jābūt vismaz pusotru metru garam, lai bebri to neaizmūrētu. Grāvja lejtecē caurules gala garumam neesot nozīmes, jo tur bebrs darbus neveic. Cauruli ierok tādā dziļumā, kādā grib noturēt ūdens līmeni ūdenskrātuvē. Izskatoties, ka caurule būtu izdūrusies cauri aizsprostam. Ūdens iztek pa cauruli, tā līmenis aizsprostotajā vietā krītas, un bebrs par šādu situāciju esot neapmierināts un uztraucies. Dzīvnieka pūles aizblīvēt spraugas, lai ūdens netecētu, nedod panākumus, un rezultātā pastāvot cerība, ka tas šo vietu pametīs. Grāvjos bebram nepieciešams uzplūdināts ūdens, lai tajā būtu pasargāts no plēsējiem.
Ja nevēlamies bebru klātbūtni savā īpašumā, vispirms vajadzētu sakārtot meliorācijas sistēmas − likvidēt apaugumu, atjaunot grāvjus, iztīrīt caurtekas, sakārtot noteces sistēmas, atgādina konsultante. Tas ir zemes īpašnieka pienākums, ko nosaka Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi. Vietās, kur meliorācijas sistēmas ir sakārtotas, varbūtība, ka bebri tās par mājvietu neizvēlēsies, esot krietni lielāka. Ar kokiem un krūmiem neaizaugušā grāvī bebri nedzīvo.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ko iesākt ar nevēlamo kaimiņu bebru?

Kategorijas