Līdz pilngadībai atbildīgs vecāks; kriminālatbildība – no 14 gadu vecuma

2017. gada 7. decembris 07:00

Pēdējā laikā arvien biežāk Latviju pāršalc ziņas par bērniem, kuri pazuduši vai apmaldījušies, par konfliktiem skolās un dažādiem sadzīves negadījumiem, kuros iesaistīti mazi bērni un pat mazuļi. Šādās situācijās arvien tiek vērtēts – kurš ir vainīgs un kuram jāuzņemas atbildība par notikušo. Bieži vien akmens tiek mests līdzcilvēku – kaimiņu, garāmgājēju, autobusu šoferu, skolotāju – dārziņā. Taču – vai tiešām par svešu bērnu atbildīgs viņa kaimiņš, ne paša bērna vecāki?

Aizgādībā un uzraudzībā
Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aprūpē, līdz ar to vecākiem jāuzņemas atbildība un rūpes par savu bērnu. Šajā sakarā tiek lietoti divi jēdzieni – aizgādība un uzraudzība, skaidro Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes (VPKRP) vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga.
“Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa drošību. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību. Savukārt bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Turpat Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. pants nosaka, ka vecāku pienākums ir pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tāpat vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu. Par pienākumu nepildīšanu var saukt pie atbildības,” skaidro S. Šteinberga.
Atbildība par bērnu jāuzņemas arī cilvēkiem, kuru aprūpē viņš ir. Piemēram, bērnam esot mājās un atstājot viņu aukles uzraudzībā, atbildību uzņemas aukle, kuras aprūpē bērns atstāts. Savukārt laikā, kad bērns atrodas skolā, atbildība gulstas uz skolas darbinieku pleciem, norāda speciāliste.
To apstiprina arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāvji, atgādinot likumā teikto, ka iestādēs, kurās uzturas bērni, šo iestāžu vadītāji un darbinieki, bērnu pasākumu un citu pasākumu organizatori ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību.

Nepalikt vienaldzīgam
Īpaši nežēlīgi un reizēm pat traģiski mēdz būt gadījumi, kad konflikts norisinās divu bērnu vai pusaudžu starpā. Ik pa laikam medijos izskan informācija par gadījumiem, kad skolā sakāvušies divi audzēkņi vai pat izcēlies pamatīgāks konflikts, kurā iesaistīts lielāks skolēnu skaits. Ko šādās situācijās var darīt policija un kas ir atbildīgs par šo incidentu novēršanu? “Atbildība pirmkārt jāuzņemas pašam bērnam, arī vecākiem. Policija noskaidro lietas apstākļus, tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, ja konstatēts pārkāpums. Nopietnākā gadījumā – kriminālprocess. Soda mēru nosaka Pašvaldības administratīvā komisija vai tiesa. Policija var veikt audzinoša rakstura pārrunas,” atklāj S. Šteinberga. Viņa atgādina, ka no 14 gadu vecuma bērnam par sevi un savu rīcību jāuzņemas atbildība pašam un šajā vecumā jau uz jaunieti pašu attiecas kriminālatbildība. “Policija aicina vecākus pārrunāt ar bērniem, ko drīkst, ko nedrīkst. Bet, redzot, ka tiek darīts pāri citam, nepalikt vienaldzīgam, ziņot par to skolotājam, līdzcilvēkiem vai policijai. Būsim iejūtīgi viens pret otru!” teic S. Šteinberga.
VTBAI pārstāvji atgādina, ka bērna vardarbības gadījumā no atbildības neizsprukt arī vecākiem. Īpaši svarīgi vecākiem saprast, ka bērna rīcība tā vai citādi tiks sasaistīta ar vecākiem un viņu iesaistīšanos vai – gluži otrādi – neiesaistīšanos audzināšanā, jo gadījumos, ja bērns ir izdarījis pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, vecākus var saukt pie administratīvās atbildības. Likumā tas definēts kā bērna aprūpes pienākumu nepildīšana.

Uz ielas nedrīkst atrasties viens
VBTAI pārstāvji akcentē, cik svarīgi ir bērnam mācīties pareizu uzvedību, atrodoties uz ielas – vecāka pienākums ir runāt ar bērnu, izskaidrojot sabiedrībā vispārpieņemtos uzvedības un drošības noteikumus un iespējamos apdraudējumus uz ielas.
Valsts policijas pārstāve papildina VBTAI teikto, atgādinot, ka pirmsskolas vecuma bērns uz ielas viens pats atrasties nedrīkst nekādos apstākļos. “Likums nosaka, ka līdz septiņu gadu vecumam bērns nedrīkst viens atrasties uz ielas. Jābūt klāt pieaugušajam vai citam bērnam, kurš vecāks par 13 gadiem,” uzsver S. Šteinberga.
Uz jautājumu, ja ar bērnu sadzīves apstākļos noticis nelaimes gadījums, kamēr viņš bijis aukles vai vecvecāku uzraudzībā, kurš ir galvenais, kam šādā situācijā būtu jāuzņemas atbildība par notikušo, S. Šteinberga atbild: “Atbildību uzņemas vecāki. Policija skaidro lietas apstākļus, ja tiek saņemta informācija par pārkāpumu vai iespējamu noziedzīgu nodarījumu.”

Pienākums – sargāt sevi un citus
Lai arī vecāku uzdevums ir rūpēties un gādāt par sava bērna drošību un audzināšanu, sava daļa atbildības – it īpaši kritiskās situācijās – gulstas arī uz līdzcilvēku pleciem. VBTAI pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību. Pārstāvji to skaidro ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā rakstīts, ka katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu.
VBTAI bilst, ka jāziņo ir arī par bērnu tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu. Svarīgi atcerēties, ka jāpievērš uzmanība arī tam, ko bērns ikdienā nēsā sev līdzi – vai viņa kabatā, mugursomā vai citur nav kāds dzīvību apdraudošs priekšmets. Jāziņo arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Līdz pilngadībai atbildīgs vecāks; kriminālatbildība – no 14 gadu vecuma

Kategorijas