Liepāju sagaida pārmaiņas vai lielākais politiskais uzmetiens

2017. gada 7. decembris 07:00

945

Liepāju sagaida pārmaiņas vai lielākais politiskais uzmetiens

“Kursas Laiks” meklēja opozicionāru – politiķi, kurš saka, ko darītāji nedara. Rīgā tā sauktā “izmeklētāju partija” 2017. gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēta, Liepājā balsis nesavāca. Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) Liepājas līderis Uldis Budriķis jau pirms vēlēšanām kritizēja Liepājā notiekošo. Domes sastāvs ir cits, pirmie darbi paveikti – jautājām, kā tas izskatās no malas.

Daudzas partijas priekšvēlēšanu laikā uzsvēra, ka pašvaldībā vēlas veikt dažādus auditus, ja vien vēlētāji izvēlēsies viņus. Tostarp bija pārmetumi par politiskiem ielikteņiem dažādos ierēdņu amatos. Vai kaut kas ir mainījies kopš vēlēšanām?
Pirmkārt, neviens politiskais ieliktenis no pašvaldības nav aizgājis. Otrkārt, nav jau nepieciešamības kaut ko mainīt. Tas, ka šobrīd ir cits domes sasaukums, nenozīmē, ka kaut kam būtu jāmainās. Jebkurā gadījumā pilsētu vēl aizvien vada viens cilvēks. Tas, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valde ir pārvēlēta citā sastāvā, nav nesis izmaiņas pārvaldes sastāvā. Es jau pirms vēlēšanām uzsvēru, ka Uldis Hmieļevskis, LSEZ pārvaldnieka vietnieks, ir amatā pieņemts bez konkursa. Šajā jautājumā nekas nav mainījies. Tas ir piemērs, ka vajadzēja atrast partijas biedram siltu vietiņu. Sasaukums principiāli nav mainījies. Ir tikai viens jauns spēlētājs, un tas ir Valērijs Agešins, bet viņš ir ārpus koalīcijas.

Sadarbība ar “Saskaņu” Liepājas domē varēja būt?
Es domāju, tas ir labi un loģiski, ka tās nav. Citādi mūsu valsts nonāktu situācijā, kad galvenie tranzīta punkti – Daugavpils, Rīga un Liepāja – jeb viss koridors pilnībā nonāktu partijas “Saskaņa” pārziņā. Es vēl aizvien uzskatu, ka viņi ir tās Krievijas partijas draugi. No nacionālās drošības viedokļa, tas būtu nepareizi.

Ja runājam par personālijām – vietnieku maiņas ir notikušas. Vilnis Vitkovskis aizgāja no amata, un viņa vietā nāca Atis Deksnis. Vai ir izmaiņas sfērā?
Vilnis Vitkovskis ir saņēmis adekvātu kompensāciju, kļūstot par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Ceļu uzturētājs” valdes locekli. Šīs ir partijas rūpes par saviem cilvēkiem. Jau pirms vēlēšanām, kad Seskam vēl nebija pilnīgas pārliecības par palikšanu amatā, arī pašvaldības uzņēmumu valdēs tika ielikti cilvēki. Pelnēns, piemēram. Visās ietekmju zonās, kas tika uzskatītas par stratēģiski svarīgām, cilvēki bija salikti. Viens vietnieks politisku sarunu rezultātā zaudēja amatu, un viņam vajadzēja kompensāciju. Konkrēti runājot par Vilni Vitkovski – viņš bija vietnieks sporta jomā, un tagad ir Atis Deksnis. Pēdējais mantoja vecu problēmu un šobrīd netiek galā ar to pašu lietu.

Kas tas būtu?
Stāsts ir par aplokšņu algām un neizmaksu hokeja klubā “Liepāja”. Džeki cīnās, aizstāv Liepājas godu un tajā pašā laikā algu nav saņēmuši no septembra. Nevajadzētu gluži kā deviņdesmitajos, kad pēc futbola spēles spēlētāji gājuši saņemt algu pie busiņa. Kaut kas līdzīgs veidojas šobrīd HK “Liepāja”.

Kāds tad būtu risinājums – pārņemt klubu pilnībā? Nedot naudu?
Manuprāt, pašvaldībai vispār nevajadzētu iesaistīties kluba finansēšanā. Sedzot kluba parādus, viņi to padara nekonkurētspējīgu. Klubā skaidri apzinās, ka problēmu gadījumā ir glābējs. Pašvaldības subsīdijas privātam klubam neveicina attīstību. Jāievēro tas, ka kluba vadība nav mainījusies ļoti ilgi un ir pieradusi pie šāda grūtību risināšanas veida. Cik zinu, tad jau šobrīd tiek lūgts palielināt dotāciju klubam.

Viens no JKP uzsvariem priekšvēlēšanu kampaņā bija Liepāja kā kūrortpilsēta. Šis uzsvars bija arī daudzām citām partijām, tostarp tām, kas ir ievēlētas. Esat pārlūkojis pilsētas jauno attīstības programmu? Ir pozitīvas izmaiņas?
Esmu izlasījis šo plānu, kā arī daudzus citus. Tā ir viena no mūsu problēmām. Mums ir viens lielais attīstības plāns līdz 2030. gadam, tad ir plāns līdz 2020. gadam. Visādi ir – trīs gadu plāns, viena gada plāns, piecgades plāns. Zem katra plāna ir vēl desmit sīkāki. Beigās visi ir sapinušies plānos un neko nevar izdarīt. Konkrētus lēmumus par attīstību kurortoloģijas jomā es neredzu. Nav jau nekāds noslēpums, ka ievēlēšanas gadījumā būtu pirmkārt runājuši ar tā saucamo Vilnīša blici. Arī viņiem šajā jautājumā bija ieceres, bet pagaidām, es pieņemu, Vilnītim un viņa komandai nav pietiekamas ietekmes, lai kaut ko paveiktu, jo vēl aizvien Liepājas vadītājs ir tas pats, kas iepriekš. Pa šiem 20 gadiem viss ir pakārtots vienam vadītājam.

Varam atgriezties 20 gadus senā pagātnē, kad viss sākās. Tika nodibināta Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, izveidota Liepājas partija. Premjers no 1996. gada februāra līdz 1997. gada 7. augustam bija Andris Šķēle. Vai redzat saistību starp šiem faktiem un to, ka atsevišķos uzņēmumos un darījumos Šķēles vārds tiek pieminēts?
Saistība ar Liepāju ir visiem trim. Ja atceramies kādreizējā Tautas frontes līdera un vēlāk deputāta Daiņa Īvāna izteikumus, viņš atklāja, ka daži likumi bijuši pakārtoti personīgām interesēm. Šķēles premjerēšanas gados šādi lēmumi tika pieņemti vairāki. Šo lēmumu sekas mēs jūtam vēl aizvien. Mums ir mācība, kuru ievērot.
Šobrīd mēram ir dots laiks, lai sakārtotu savus papīrus. Skaidrs ir, ka Liepāju sagaida pārmaiņas vai lielākais politiskais uzmetiens mazajā politikā. Pārmaiņu gadījumā mēs Ulda Seska noslēgtos līgumus izjutīsim vēl 20 gadus. Ir ielikti cilvēki, kuri turpinās strādāt.

Nevar taču pārmest cilvēkiem, ka viņi ir partijā, ja pilda savus pienākumus labi un strādā profesionāli!
Korupcija nav tikai kukulis. Korupcija ir arī pakalpojums, lēmums, darbība vai arī bezdarbība. To mūsu mazajā politiskajā virtuvītē bieži varam novērot. Labs piemērs ir Liepājas pilsētas Iepirkumu komisija. Sākot no sekretāres un beidzot ar komisijas locekļiem, daļa ir pietuvināti Seska cilvēkiem. Es šaubos, ka iepirkumu procedūras visos gadījumos varētu tikt rakstītas godprātīgi.

Tas ir pārāk vispārīgi! Ir kādas konkrētas šaubas par kādu konkrētu iepirkumu?
Lielākās šaubas ir par to, kuru saista ar Šķēles vārdu. Stāsts ir par atkritumu apsaimniekošanu. Reāli zemākā cena un saimnieciski izdevīgākais iepirkums tika atsijāts tikai tādēļ, ka piedalās ar Šķēli saistīts uzņēmums, kas uzvarēja iepirkumā ar lielāku pakalpojuma maksu iedzīvotājiem. Šeit, piemēram, gali satek kopā. Mēs vēl aizvien izjūtam Šķēles premjerēšanas gadus un līdzīgi izjutīsim Seska laiku.

Kādā diskusijā man oponents norādīja, ka par politiskiem lēmumiem nevar sodīt un būtībā tie ir jāpilda. Vai tiešām tā ir, ka nekas, ko politiķi apstiprina, nav labojams?
Pirmkārt sods ir visbargākais. Vēlētājs ir tas, kurš soda, ja saredz, ka vajag. Politiskus lēmumus var labot, jābūt citiem politiķiem. Vai nu valsts, vai pašvaldību vēlēšanās ir jāizvēlas kas cits, nevis tie, kuri pievīluši.
Pēc oligarhu sarunu publicēšanas mūsu partija organizēja manifestācijas pie Rīgas pils. Mana doma ir, ka cilvēkiem ir jāiet ielās. Ir jāprotestē, ja kaut kas notiek nepareizi. Atkritumu iepirkums Liepājā bija pietiekami liels notikums, kas skar faktiski visus iedzīvotājus. Vajadzēja iet protestēt.

Kādēļ Liepājā negāja protestēt? Kādēļ Rīgā jūsu partija tika ievēlēta, bet Liepājā ne?
Lielā mērā tā ir mūsu tautas mentalitāte. Latvietis noskatās, paanalizē, padomā, jo sevišķi kurzemnieks. Sagaida, kad tiešām viss ir slikti, un tikai tad iet ārā. Pagaidām nekas neliecina, ka Liepājā cilvēki varētu sasparoties uz šādām aktivitātēm. Zināmā mērā to parāda arī vēlēšanu rezultāti – cik lielas izmaiņas cilvēki grib? 20 gados Liepājā ir izaugusi vesela paaudze cilvēku. Ar Liepājas partijas panākumiem vēlēšanās ir saistīts ārkārtīgi liels cilvēku loks. Tādēļ arī šāds vēlēšanu rezultāts Liepājā ir normāls. Cilvēki baidās no pārmaiņām pat tad, ja šobrīd ir ne visai labi. Liepājā pašvaldība un ar to saistītie uzņēmumi ir lielākais darba devējs pilsētā. Kas zina, kā būs, ja politiskajā vadībā būs kāds cits? Kāda tad būs kārtība? Šīs bailes no kaut kādām pārmaiņām attiecas arī uz protestēšanu.

Pievērsīsimies ostai! Vai izdosies sasniegt 10 miljonus tonnu kravu gadā?
“Latvijas Dzelzceļš” drīzumā pacels tarifus par kilometru. Liepājai tas kaitēs. Es pieņemu, ka kravu apgrozījums Liepājas ostā saruks, nevis pieaugs. Liepāja ir dārgākais punkts, kur kaut ko atvest, tādēļ saņemam tās kravas, kas citām ostām atliek. “Latvijas Dzelzceļš” ir Latvijas valsts kompānija, un ir iespējams tarifu izlīdzināt. Piemēram, prasot maksu nevis par kilometru, bet par pārvadāto svaru. Tad Liepāja var konkurēt.

Noslēgumā konstruktīvu novēlējumu ievēlētajiem politiķiem. Sakiet, kas būtu tā lieta, kuru tūdaļ pat vajadzētu darīt, par ko ievēlētajiem Liepājā būtu jāsatraucas?
Pirmsvēlēšanu gados par attīstību ir grūti runāt. Tiek ķerti visi projekti pēc kārtas. Visticamāk jau pirms Saeimas vēlēšanām Liepājā tiešām bezdarba līmenis būs ļoti zems. Ir izveidotas darba vietas. Daudzas vēl pagaidām uz papīra, jo projekti tiek rakstīti. Vairumā gadījumu tā ir būvniecība par ES līdzekļiem. Tagad notiek spalvu pucēšana pirms Saeimas vēlēšanām, un ielikt ķeksīti par bezdarba likvidēšanu Liepājā 2018. gadā visticamāk varēs. Kas notiks pēc 2020. gada un par kādu naudu? Tā ir lieta, par ko Liepājas deputātiem jādomā jau šodien, jo laika nav daudz. Manuprāt, ir jāstrādā pie ilgtspējīgiem projektiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepāju sagaida pārmaiņas vai lielākais politiskais uzmetiens

Kategorijas