“Tāpat vien vidusskolu neatdosim”

2017. gada 7. decembris 07:00

2077

Vaiņodes novada vispārizglītojošajās mācību iestādēs briest kardinālas izmaiņas. Vidusskolēniem iesaka braukt mācīties uz attīstības centriem, bet internātpamatskolas pastāvēšana būs atkarīga no citu pašvaldību iesaistīšanās. Sliktākā scenārija gadījumā zināšanas novadā sniegs tikai Vaiņodes pamatskola.

Atbalsta maznodrošinātos
“Kursas Laiks” jau rakstīja, ka oktobrī Vaiņodes novada domes sēdes darbakārtībā bija jautājums par internātpamatskolas slēgšanu. Domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons stāsta, ka piemaksa no pašvaldības budžeta internātskolai ar katru gadu pieaugusi un 2018. gadā bez finanšu izmaiņām vairs nebūtu pavelkama.
Jautājuma izskatīšanu atlika, uzzinot, ka izbraukuma sēdi skolā noturēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šī vizīte deva cerību, ka līdzekļi skolas uzturēšanai vismaz nākamajam gadam tiks atrasti. Novembra sēdē deputāti pie šā jautājuma atgriezās, bet konkrētu lēmumu vēl nepieņēma.
Vaiņodes vidusskolas direktors un domes deputāts Zigmunds Mickus informē, ka internātskolu finansēšanu pārņem Vides un reģionālās attīstības ministrija, dodot līdzekļus tikai priekš maznodrošinātajiem un bāreņiem. Izglītības un zinātnes ministrija gādās skolotājiem algas. Internātskolas pašvaldībai iesniegtie dati liecina, ka tās darba nodrošināšanai mēnesī vajadzīgi 18,8 tūkstoši eiro, no kuriem valsts sedz 12 tūkstošus.
V. Jansons norāda, ka valsts atbalsts šai skolai ir 80 procenti no iepriekšējā gada līmeņa, kas jau bijis nepietiekams. Līdz šim pašvaldības piemaksa bijusi 7,5 tūkstoši eiro mēnesī: pieci tūkstoši – skolas uzturēšanai, 2,5 tūkstoši – pedagogu algām. Priekšsēdētājs rēķina, ka kopā ar piemaksu pedagogu algām pašvaldībai mēnesī nākšoties internātskolai atvēlēt ap 10 tūkstošiem eiro mēnesī, kas līdz mācību gada beigām kopā būs ap 50 tūkstošiem. Tas būtu reāli, ja tiktu veikti pašvaldību savstarpējie norēķini, jo šī summa samazinātos uz pusi, spriež V. Jansons.

Vien puse audzēkņu – vietējie
No 76 internātpamatskolas audzēkņiem tikai 36 ir novada iedzīvotāji. Turklāt valsts apmaksās tikai maznodrošināto audzēkņu mācības, un ne visi šajā skolā tādi esot. Priekšsēdētājs pieļauj, ka pašvaldības, no kurām nāk pārējie 40, izvēlēsies savus skolēnus no internātskolas izņemt un apmācīt savās pamatskolās, nevis par viņiem maksāt.
Valsts savu finansējumu plāno kalendārā gada ietvaros, tāpēc citu pašvaldību līdzdalībai jāsākas jau no 2018. gada 1. janvāra. Ja valsts atbalsta vairs nebūtu, skola būtu jālikvidē mācību gada vidū. V. Jansons spriež, ka skola varētu pastāvēt līdz šā mācību gada beigām. “Priekš Vaiņodes bērniem internātskola nav vajadzīga,” viņš uzskata.
Z. Mickus pauž, ka teorētiski varētu 36 sava novada internātskolas audzēkņus uzņemt. Problēma vien tā, ka tad varētu tikt pārsniegts speciālo programmu skolēnu limits vienā klasē, bet tas noteikti esot atrisināms jautājums. “Agri vai vēlu mums viņi būs jāņem,” atzīst vidusskolas direktors.

Analizē tikai skaitļus
Vaiņodes vidusskolas vadība, pedagogi un skolēni jūt spriedzi, jo Izglītības un zinātnes ministrijas izplatītajā materiālā to ieteikts pārveidot par pamatskolu. “Kaut kas izglītības sistēmā ir jāmaina, tas ir neizbēgami, bet mūsu valstī viss notiek kaut kā otrādi – sākam būvēt māju no jumta, nevis pamatiem. Ja reformu sāks ar skolu slēgšanu un tad tikai domās par visu pārējo, tad būs lielas ziepes,” pauž Z. Mickus. Viņš norāda, ka “tiek skatīti sausi skaitļi, nedomājot, kas notiek ar skolēniem”.
Ministrija kā savu aprēķinu piemēru sniedz skolēnu transporta izmaksas no attāla pagasta uz attīstības centru, proti, no Vaiņodes uz Liepāju, jo Vaiņode esot vienīgā apdzīvotā vieta Latvijā ar vairāk nekā tūkstoš iedzīvotājiem, no kuras līdz attīstības centriem – Liepājai un Saldum – jābrauc gandrīz stundu. “Viena pasažiera izmaksas mācību gadā Vaiņodes reisā iznāk 344 eiro (pirms atlaižu piemērošanas – 510 eiro) jeb 11 procenti no kopējiem skološanas gada izdevumiem nelielā vidusskolā, kas ir salīdzinoši zems rādītājs. Minētais piemērs rāda, ka pat Latvijas mērogiem visattālākajos gadījumos (63,9 kilometri) izmaksas un laika patēriņš ir samērojams salīdzinājumā ar ieguvumiem, ko sniedz pakalpojumu klāsts attīstības centros,” rakstīts ministrijas pētījumā.
Z. Mickus vērš uzmanību, ka pētījumā netiek runāts ne par ceļu infrastruktūru, ne uz vietas pieejamo interešu izglītību, iesāktajām mācībām mūzikas un sporta skolās. Ja aizvērs vidusskolu, tad zudīs vienības, kas pašlaik lielā mērā uztur Vaiņodes kultūras dzīvi, piemēram, deju kolektīvi, kori. “Ja pienāks tādi laiki, kad Vaiņodes vidusskolēniem būs jābrauc uz citurieni, vecāki izvēlēsies Liepāju, nevis Grobiņu,” paredz direktors.

Dzīvē konkurence – citādāka
Pašlaik Vaiņodē vidusskolas posma klasēs ir 33 skolēni (10. klasē – 10, 11. klasē – 11, 12. klasē – 12), un direktors to uzskata par optimālu modeli. Nākamgad 10. klasē varētu būt 15 skolēnu, jo šogad 9. klasē to skaits ir 25. Savukārt sākumskolas posmā ir klases, kurās bērnu skaits ir no 26 līdz 29.
Ministrija kā argumentu minot, ka lielās klasēs ir lielāka konkurence. “Dzīvē konkurence ir pavisam citāda,” zina direktors un norāda, ka eksāmenu rezultāti, pēc kuriem skolas tiek vērtētas, atkarīgi arī no klases vispārējā spēju līmeņa. “Šogad mums ir ļoti spēcīga 12. klase.” Bet tādas nav bijušas visas, tāpēc “nevar spriest pēc viena gada centralizēto eksāmenu rezultātiem”. Iestādes vadītājs uzskata, ka kritērijiem vajadzētu būt citiem: ko absolvents dara pēc gada, trim, pieciem, kā iekļaujas darba tirgū. Zemāku līmeni eksāmenā dabūjušais dzīvē var izrādīties sekmīgāks un tautsaimniecībai noderīgāks nekā izcilnieks. Absurda ir arī vidusskolu salīdzināšana, vienā katlā metot tās, kuras uzņem audzēkņus tikai ar zināmu līmeni un iestājeksāmeniem, un tās, kuras ņem visus mācīties gribētājus.
“Svarīgākais ir bērns. Tāpat vien vidusskolas statusu neatdosim. Cik varēsim – cīnīsimies,” pauž Z. Mickus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Tāpat vien vidusskolu neatdosim”

Kategorijas