Nelūgtie viesi – grauzēji

2017. gada 7. decembris 07:00

145

“Kur ēdiens, tur ballīte,” saka veterinārārste Anna Briede, raksturojot grauzēju izplatību gan laukos, gan pilsētā. Žurkas un peles sabojā krietni vairāk pārtikas nekā apēd, turklāt var izplatīt arī bīstamas slimības.

Izķer kaķis un līme
“Tas ir dabīgs process – visiem, arī pelītēm, jādzīvo,” par ciemiņiem pagrabā saka dārzeņu audzētājs Vilnis Mačiņš. Peles rudeņos allaž meklējot siltāku vietu, un šoruden īpašu to skaita pieaugumu viņš nejūtot. Ja laikus izķer, tad vēlāk problēmu neesot. Savukārt galvenais ķērājs esot kārtīgs kaķis, bet tur, kur tas netiek klāt, saimnieks noliek indi. Viņš parūpējies arī, lai glabātava būtu pēc iespējas nepieejamāka, piemēram, ielicis blīvas durvis.
Šogad grauzēju nāk vairāk nekā parasti, novērojis dārzkopis Jānis Pakalns, un par šādu tendenci teikuši arī viņa kolēģi. Bioloģiskajās saimniecībās indes lietot aizliegts, tāpēc viņš spiests pielietot līmes sloksnes un lamatas. Līpošā lente vairāk jāuzmana, jo tajā var ieķerties arī cita dzīvā radība. Uz tās reiz diemžēl gājusi bojā zīlīte, bet kaķim tā pieķērusies pie vaiga.
Pret grauzējiem tiekot reklamēta ultraskaņas ierīce, bet J. Pakalns to nav izmēģinājis, jo dzirdējis, ka tā vēlamo efektu nedod.

Tīk netīrība
A. Briede stāsta, ka pēc palīdzības nelūgto ciemiņu apkarošanā veterinārajā aptiekā iegriežas daudz cilvēku un ne tikai tagad – rudenī. Nākuši jau vasarā. Peļu un žurku populācijas apjoms pa gadiem mainoties – gan pieaug, gan samazinās. Šis varētu būt “bagātais” gads. Savairošanās atkarīga no vairākiem faktoriem, galvenais – jo grauzējiem labāki apstākļi, jo to skaits lielāks. No peļu un žurku viedokļa laba ir cilvēku radītā un atstātā netīrība.
“Ja uznāk kārtīgs uzbrukums, tad ar lamatām grūti ko mainīt,” zina veterinārārste un norāda, ka efektīvas ir visas indes, taču to un citu pretlīdzekļu izvēle ir saimnieka gaumes jautājums. Piemēram, citi vēloties indi graudiņos, lai var redzēt, vai un cik daudz to apēsts.
Iespējams izvēlēties līmi, kas gan var šķist nehumāns paņēmiens.
Vispirms būtu jāizdomā, kurā vietā un kā inde tiks izlikta. “Tas ir ļoti būtiski, jo visas indes ir bīstamas kaķiem, suņiem, vistām un bērniem. Tāpēc tās jāizvieto tā, lai neviens cits, izņemot grauzējus, tām netiktu klāt,” uzsver A. Briede.

Iedarbojas lēnāk
Ja inde paliek neapēsta, tas liecina, ka nelūgtie viesi vairs nenāk. Katru sezonu var izvēlēties citu indi, jo tās ar niansēm atšķiras. Tiekot ražotas tādas, kuru sastāvs veicina beigtā dzīvnieka mumificēšanos un tas mazāk smird.
Veterinārārste stāsta, ka indes vairs nav tādas, kas nogalina pusstundas laikā, bet lēniedarbīgas. Tas mazina iespēju, ka grauzēji sapratīs un nodos tālāk informāciju, kura barība ir vainīga “māsas” nāvē.
Dabīgais grauzēju ienaidnieks, protams, ir kaķis. “Ja to pabaro ar visu iespējamo, tad viņam vairs nav intereses peles ķert,” stāsta A. Briede. Arī “dīvāna” kaķi to nedarīs, jo trūkst medību instinkta. Tāpēc pirms iegādes ieteicams painteresēties, vai mīlulis būs derīgs šim uzdevumam.
To, ka peles telpā nenāk, ja tajā ir kaķa smaka, A. Briede sauc par mītu.
Varbūtība, ka kaķis saindēsies ar peli vai žurku, kas jau apēdusi indi, ir mazāka, jo tas labprātāk ķer bēgošu, nevis pusdzīvu. Ja tā tomēr ir noticis, tad nekavējoties jādodas pie veterinārārsta.
Pilsētnieki stāstot par situācijām, kad pēc ēku renovācijas netiek atstātas kaķiem ieejas pagrabā, taču žurkas un peles tajā iekļūst. Tad iedzīvotājiem jāizšķiras, ar ko labāk sadzīvot – žurku vai kaķu koloniju.

Noder profilakse
Grauzēju ierobežošanai der veikt arī profilaktiskus pasākumus. Pirms jaunās ražas no pagraba jāizvāc vecie krājumi, tas jāiztīra, jādezinficē un jāizvēdina. Tukšu telpu arī vieglāk apskatīt. Ja pamanīti caurumi sienās un grīdās, tie jāaiztaisa. Ar metāla sietu jānosedz vēdināšanas lūkas. Ieteicamāk dārzeņus glabāt kastēs, nevis sabērtus apcirkņos, lai, konstatējot grauzēju klātbūtni, būtu vieglāk ražu pārcilāt.
Iedzīvotāji, īpaši pilsētnieki, palaikam meklē palīdzību deratizācijas uzņēmumos. Peles un žurkas pirms nobeigšanās var salīst starp dārzeņiem, tāpēc deratizāciju nevajadzētu veikt sakņu pagrabā. “Dabai draudzīgāk būtu uzstādīt kādu slazdu, nevis indēt grauzējus kopā ar visu pārējo, tajā skaitā pašu audzētiem burkāniem,” spriež zoologs Jānis Ozoliņš.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nelūgtie viesi – grauzēji

Kategorijas