“Savu ziemupnieku dzīvi mēs šeit dzīvojam!”

2017. gada 14. decembris 07:00

5469

“Savu ziemupnieku dzīvi mēs šeit dzīvojam!”

“Ziemupē dzīvo 157 iedzīvotāji. No tiem 32 – bērni līdz 16 gadu vecumam. Mēs bibliotēkā veicam pašas savu statistiku. Rakstām māju pa mājai un piezīmējam tajās to iedzīvotājus. Tas, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies tāpat kā visur Latvijā, ir nenoliedzams fakts,” norāda Ziemupes bibliotēkas vadītāja Daina Vītola.

Sagroza faktus
Iemesls šādai statistikas uzskaitei ir televīzijas sižets. LNT ziņās pārraidītajā materiālā žurnāliste Ieva Vārna konstatējusi, ka Ziemupe ir izmiris ciems, kurā oficiāla darba vieta ir tikai vienam cilvēkam – bibliotekārei. Vietējie iedzīvotāji ir aizvainoti un uzskata, ka viņu mīļais ciemats ir nepatiesi nomelnots, sagrozot faktus.
Uz tikšanos ar laikrakstu “Kursas Laiks” ziemupnieki ieradās kuplā sastāvā, vienatnē vairs nerunās, jo baidās, ka viņu teikto atkal var sagrozīt. Sarunā ar “Kursas Laiku” piedalījās astoņi – Daina Vītola, Zaiga un Edgars Kuplie, Daiga Kadeģe, Skaidrīte Blūma, Liene Zaļkalne, Oskars Glezers un Nikolajs Pavlovskis.
Minētais sižets medijos parādījies decembra sākumā, un intervētie ziemupnieki ir pārsteigti par redzēto, jo klātienē saruna ar medija pārstāvi esot bijusi citādāka. Sākumā šoks par publikāciju bijis liels un vietējie jutušies apkrāpti. D. Vītola atklāj, ka sašutuši esot arī Ziemupes jaunieši, kuri par savu dzimto vietu ir ļoti patriotiski noskaņoti. Tagad emocijas norimušas un ziemupnieki nosprieduši, ka to, kā šeit ir patiesībā, viņi paši jau zina vislabāk. Sirdīs palicis rūgtums par to, ka Ziemupes iedzīvotāju darbs ir nenovērtēts. Patrioti uzskata, ka videosižets par ciematu speciāli veidots tik negatīvs, lai nomelnotu Latvijas mazās apdzīvotās vietas. Pierādīt gan šo faktu viņi nevar.

Viesu – daudz
Ziemupnieki savu ciemu mīl un ir pārliecināti, ka šīs ir vislabākās mājas. Dzīvi mazajā Ziemupē viņi ir izvēlējušies labprātīgi un prot novērtēt šejienes dabu un tīrību. Edgars Kuplais ikdienā strādā par autobusa šoferi un vizina bērnus uz vietējām skolām un atpakaļ. Viņš ir tas, kurš uzreiz pamana jaunu ģimeņu ierašanos, tāpēc zina stāstīt, ka pēdējo gadu laikā Ziemupē ieradušās vismaz trīs jaunas ģimenes.
Jā, ikdienā iedzīvotāju šeit ir maz, bet tas tāpēc, ka daļa strādā un mācās citās pilsētās un dienas vidū viņus šeit nesastapt. Oskars Glezers ir viens no tūrisma uzņēmējiem Ziemupē. Vīrietis no darbā pieredzētā ir pārliecinājies, ka siltajā laikā šis arods ir ienesīgs un darba netrūkst, jo “vasarā ziemupnieku skaits desmitkāršojas, te ir pilns ar atpūtniekiem”.
Arī Rūķupes galvenā rūķene Daiga Kadeģe uzskata, ka ar Ziemupi viss ir kārtībā. Šogad pie Ziemassvētku vecīša nepilna mēneša laikā ieradīsies aptuveni 1000 viesu. “Mums ir jādomā, kā izklaidēt šos cilvēkus papildus, lai viņi šeit vēl uzkavētos,” spriež D. Kadeģe.
Liene Zaļkalne, kura kopā ar O. Glezeru vada viesu māju biznesu Ziemupē, uzskata, ka šāds nomelnojošs materiāls par ciemu ļaunumu uzņēmējdarbībai nenodarīs. “Uz tūrismu tas negatīvas sekas neatstās, jo par mums vairāk zinās. Diemžēl arī negatīva reklāma ir reklāma,” uzskata L. Zaļkalne, piebilstot, ka šis vairāk ir aizvainojums vietējiem aktīvistiem un darītājiem.

Jūt atbalstu no apkārtējiem
Neilgi pēc sižeta pārraides ziemupnieki saņēmuši satrauktus zvanus no radiem un draugiem. “Man jau tajā pašā vakarā zvanīja un prasīja, kas pie mums notiek, kas notiek ar Ziemupi,” atklāj Zaiga Kuplā. Viņai pievienojas arī L. Zaļkalne, kura saņēmusi ziņas no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Satraukumam nav pamata, jo vietējie ir pārliecināti, ka ar Ziemupi viss ir kārtībā un patiesībā šobrīd situācija pat uzlabojusies. Ciems ir sakopts, un transports uz tuvākajām pilsētām ir nodrošināts. D. Kadeģe uzskata, ka no visas šīs jezgas ap Ziemupi ir viens liels labums – vietējie uzzinājuši, cik daudz draugu un domubiedru viņiem ir, jo saņemts neatsverams atbalsts no apkārtējiem.
Televīzijas veidotajā sižetā liels uzsvars likts uz vietējā veikala slēgšanu, sakot, ka tagad tuvākā pārtika nopērkama pēc vairāk nekā 10 kilometriem. Vietējie tam iebilst! “Protams, ir žēl, ka tas veikals vairs nav, bet mums vēl ir autoveikaliņš, kas iebrauc jebkurā sētā, kur vien vajag. Ziemupes pensionāriem tas ir ļoti labi un ērti. Trešdienās brauc autoveikals, ceturtdien zivju auto, bet piektdien maize un gaļa. Neviens te nav badā, visi dzīvo labi,” norāda Z. Kuplā.
Ziemupnieki piekrīt cits citam, sakot, ka vēsturiski lielākais posts Ziemupei nodarīts 1950. gados, kad valdība solījusi būvēt atomstaciju netālu no Akmeņraga bākas. Toreiz ļoti daudzas ģimenes piespiedu brīvprātīgā kārtā atstājušas savas mājas un pametušas Ziemupi uz visiem laikiem. “Aiz Akmeņraga bijusi sava skola un pat futbola komanda,” zina stāstīt L. Zaļkalne. D. Vītola, pētot vēsturi, savukārt noskaidrojusi, ka laikā no 1936. gada līdz 2000. gadam Ziemupē pazudušas aptuveni 100 mājas. Taču tāda problēma ir ne tikai Ziemupē, bet visā Latvijā. “Nekāda leiputrija te nav, bet savu ziemupnieku dzīvi mēs šeit dzīvojam,” apņēmīgi piebilst D. Vītola, viena no aktīvajām Ziemupes iedzīvotājām.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Savu ziemupnieku dzīvi mēs šeit dzīvojam!”

Kategorijas