Sējumus atjaunos pavasarī

2017. gada 14. decembris 07:00

169

“Citugad uztraucāmies, ka ziemājus nenoēd stirnas un zosis, bet tagad – ka nenograuž zivis,” pajoko LPKS “Durbes grauds” vadītājs Sandris Bēča. Nu jau kopējais nokrišņu daudzums Kurzemē, iespējams, pārsniedzot apjomu, kāds iepriekš bija Latgalē. Lai gan zaudējumi lietavu dēļ ir ievērojami, Kurzemē ārkārtas situācija nav izsludināta.

Panikā nekrīt
Īpaši lietaina šoruden bijusi Kurzemes piekraste no Ventspils līdz Rucavai, kurā reģistrēts visvairāk nokrišņu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Liepājas biroja augkopības speciālistei Vitai Cielavai ir informācija, ka lieko ūdeni aizvadīt vairs nespēj pat Nīcas polderu sistēma.
Kulšanai piemērotas bija tikai divas nedēļas, stāsta Rucavas novada graudkopis Jānis Zeme. Griķus kūlis pat pa lietu, bet daļa graudaugu palikusi nenokulta. Novāktās platības paspējis apsēt, taču mitrumā labība nav pienācīgi attīstījusies. Jaunais zemnieks rēķinās, ka pavasarī būs gan jāapsēj tukšie tīrumi, gan jāpārsēj bojā gājušie.
Arī tajās platībās, kuras neklāj ūdens, augsne ir pārmitra un iesēto kultūru izdzīvošana ir apdraudēta. S. Bēča norāda, ka jārēķinās ar sliktāko, taču “nav vērts krist panikā”, turpmāko rādīs ziema, bet galarezultāts būs zināms pavasarī.
Vissliktāk būs, ja tagad uznāks kailsals – pārmitrajai zemei sasalstot, tiks sarautas augu saknes, prognozē V. Cielava. Viņa norāda, ka graudaugi ir izturīgāki, visvairāk pašlaik cieš ziemas rapsis. Ja sāk pūt sakne, tad process turpinās kā uzraujot sērkociņu un augs aiziet bojā.

Notur subsīdijas
Lauksaimnieki jau šobrīd steidzot iepirkt vasarāju sēklas pavasarim, baidoties, ka to var nepietikt un lielā pieprasījuma dēļ kļūt dārgas. S. Bēča piekrīt, ka sēkla jāmeklē laikus, bet nepārforsējot, jo var gadīties, ka tomēr nav jāpārsēj. Viņš ir pārliecināts, ka graudkopji ar situāciju tiks galā. “Risinājumu radīsim jebkurā gadījumā. Lauki neapsēti nepaliks.”
J. Zeme stāsta, ka zemniekus “virs ūdens” lielā mērā notur subsīdijas, viņam tās būšot pamats minerālmēslu iegādei. Zemkopības ministrija (ZM) kompensācijas kurzemniekiem nesolot.
“Par kompensācijām nekas nav spriests,” apliecina Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Ģirts Osis. Neviens no mūspuses zemniekiem tās nepieprasot. ZM līmenī ir pieteikums ES Solidaritātes fondam, taču tur procesi virzās lēni.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sējumus atjaunos pavasarī

Kategorijas