Rekurzeme.lv ARHĪVS

Paildzina svētku sajūtu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2017. gada 14. decembris 07:00

2123
Paildzina svētku sajūtu

Rucavas novada Dunikas pagastā Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaida kā ģimenes kopābūšanas svētkus. Lai svētku gaidīšanas sajūtu paildzinātu, kultūras darbinieki gana ātri izvēlējušies iedegt galveno egli. Dunikas pagasta centrā Sikšņos to iededza laikā starp Pirmo un Otro Adventi.

Iededz ātrāk – priekam
Sikšņi bijušā Liepājas rajona teritorijā ir viena no pirmajām apdzīvotajām vietām, kur eglītes iedegšana gada nogales svētku gaidās notiek tik ātri. “Ziemassvētki parasti ļoti ātri pienāk, pilnīgi nemanot. Lai ilgāk būtu prieka un svētku sajūta, lai bērni ilgāk papriecātos, izlēmām šogad svētku laiku pavilkt garāku. Vēl nav sniega, kas pastiprinātu svētku sajūtu, tādēļ ātrāk un ilgāk priecēs pašu rotāta egle,” saka tautas nama vadītāja Dace Ošeniece.
Cirstā eglīte, kas atrodas pie pagasta pārvaldes, gādāta vietējā mežā.

Rotājumus gatavo paši
Pirms egles iedegšanas uz rotājumu un našķu gatavošanas darbnīcu Līgas Ates vadībā Sikšņu tautas nama vadītāja uzaicinājusi Sikšņu pamatskolas audzēkņus. Dienas centra telpā svētku gaisotnes radīšanai redzami simboliski rotājumi – papīra eglītes un milzīgs Adventes vainags, smaržo pēc karstiem dzērieniem un piparkūkām, dalībniekiem sagatavots Ziemassvētkiem raksturīgo konfekšu cienasts – pilns grozs. Fonā skan Ziemassvētku dziesmas.
Īsi pirms rotājumu gatavošanas darbnīcu sākuma pasākuma vietā kā mazi rūķi, koši tērpušies, smaidīgi un priecīgi čalojoši nāk skolasbērni. 4. klases skolnieks Uldis Aldzers, izdzirdot magnetofonā pazīstamu melodiju, dzied līdzi. “No galvas nezinu dziesmas, bet piedziedājumus gan,” saka puika. Viņš ir viens no aktīvākajiem un tūlīt metas pie rotājuma gatavošanas. L. Ate izdomājusi, ka bērni taisīs eglītē karināmus rūķīšus, bet mājās līdzi varēs paņemt bērza ripiņā pašu iededzinātu spēka zīmi.
“Mums visiem kopā eglīte jāpadara koša un kupla,” aicināja D. Ošeniece. “Tādēļ taisīsim rūķus ar matiem, bārdu un cepurīti,” ar darāmo darbu, ko var izgatavot pārdesmit minūšu laikā paši ar savām rokām, iepazīstina darbnīcas vadītāja.

Katru dienu – pa dāvanai
6. klases skolniece Viktorija Aldzere un 5. klases audzēkne Sanija Marta Mihailova teic, ka svētkus katru gadu gaida ar ļoti labām sajūtām, jo tad varot pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni, uz skolu nav jāiet.
Ar ko saistās Ziemassvētku laiks un kādas tradīcijas ir mīļas meitenēm? “Ēdam mandarīnus!” iesmejas V. Aldzere. “Cepam arī piparkūkas, vārām zirņus un cūkas šņukuru,” pastāsta abas meitenes viena caur otru. No Ziemassvētkiem viņas gaida visu to labāko: “Lai skolā būtu labas sekmes!”
Dunikas pagasta pārvaldes sekretāre Dace Glužģe ar meitu Evelīnu, kura šogad mācās 1. klasē, eglītēm rotājumu taisa abas kopā. “Pirmajā Adventē nolikām dāvanu maisu, kur rūķis nes mazus, mīļus pārsteigumus. Un tad ik vakaru jāskrien skatīties, kas sanests. Ir mums mājās arī Adventes kalendārs. Tas gan ir veikalā pirkts – katru vakaru pa konfektei jāizņem,” par ģimenes tradīcijām stāsta mamma, piebilstot, ka meita rakstījusi Ziemassvētku vecītim vēstuli, ko vēlas saņemt svētku dāvanās. Gribot galda spēles un grāmatas.
Evelīnai skolā šogad gaidāmi vairāki Ziemassvētku pasākumi, jādzied ansamblī, jāgatavojas priekšnesumiem. “Bišķi gribētos kādu baltumiņu – sniedziņu un salu, lai būtu ziema! Lietus visu padarījis pelēku un slapju,” uzsver D. Glužģe.
Tikmēr otrklasniece Ginta Aldzere ātrā laikā dabūjusi gatavu savu rotājumu. Izrādās, meitenei jau ir gana liela pieredze mājas rotāšanā tieši uz Ziemassvētkiem. Ģimenē ir trīs māsas un divi brāļi. “Ar māsām un brāļiem kopā taisījām salaveci, sniegpārsliņas un eglītes,” palepojas meitene.
Sikšņu pamatskolas direktore Sandra Malakauska atzīstas, ka svētku gaidīšanas sajūtu pagaidām izjūtot vien skolā. “Māju vidē svētku noskaņojums visticamāk “ieslēgsies” īsi pirms svētkiem,” norāda direktore.
D. Ošeniece uzsver, ka viņas ģimenei obligāts nosacījums ir 24. decembra vakarā būt mājās kopā ar savu ģimeni. “Tā kā esam liela ģimene, 25. un 26. decembrī svinam kopā ar radiem. Tad mums ir lielā dāvanu dalīšana.” Līdz Ziemassvētku vakaram darbi saplānoti tā, lai nekas nebūtu atstāts uz pēdējo brīdi – lai būtu izrotāta māja un saklāts galds. “Raušus un pīrāgus cepu tajā pašā dienā, lai svaigi, bet gaidīšanas laikā taisām piparkūkas,” viņa pastāsta.

Mācās taisīt zefīrus
Rotājumi visiem gatavi, un bērni priecīgi dodas laukā, pat aizmirstot uzvilkt siltās jakas. Egles iedegšanas dienā laiks ir brīnišķīgs – debesis mākoņainas, bet par gaismas atgriešanos, kas pamazām sāk notikt tieši Ziemas saulgriežu laikā, atgādina saules stari. Eglītes zaros blakus spīdīgām rotājumu bumbām sasēžas pašu gatavotie krāsainie rūķi.
Pēc tam jaunieši ar interesi skatās, kā mājas apstākļos var izgatavot zefīrus, kas uzcītīgāko un apņēmīgāko kulināru vidū var kļūt par šo Ziemassvētku oriģinālo našķi. Tiek putoti olu baltumi ar ogām, tiek vārīts agara un cukura sīrups un tad viss putots kopā. Kad zefīra masa ir gatava, to sapilda konditorejas maisos un ar tiem uzspiež uz piparkūku pamatnēm. Bērni un pieaugušie ir sajūsmā, jo tas ir jaunatklājums.
Eglītē iemirdzoties svecītēm vai krāsainu lampiņu virtenēm, laiks ievēlēties kādu vēlēšanos – tieši gada nogalē teiktajiem vēlējumiem ir daudz lielāks spēks. “Lai visiem daudz laimes!” smaidot vēl U. Aldzers. “Lai visi laimīgi!” saka S. Mihailova. Savukārt D. Glužģe teic, ka šajos laikos ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu gaišas un labas domas. “Galvenais – lai visiem ir veselība, izturība un labs prāts! Lai visiem viss ir labi!”