Egles podos joprojām ir modes prece

2017. gada 14. decembris 07:00

1653

Tuvojoties Ziemassvētkiem, tirdzniecības vietās parādās eglītes gan cirstā veidā, gan podos. Tās pēc svētkiem var izstādīt dārzā, pagalmā vai mežā, kur nākotnē izaugtu pašiem sava Ziemassvētku eglīte.

Audzēšana – ilgs process
Atbilstoša tendence mūsdienām – zaļā domāšana, kas mudina saglābāt koku, nevis pēc svētkiem to izsviest. Rucavas saimniecības “Rucavas segliņi” saimnieki Aleksandra Maksakova un Imants Pričins Ziemassvētku eglītes podos saviem klientiem piedāvā jau vairākus gadus, taču ne katru sezonu. “Šīs eglītes augušas sešus, septiņus gadus,” paskaidro saimnieks, atzīstot, ka kociņu izaudzēšana ir ilgs process, tādēļ arī nepiedāvā katru gadu.
Dažādu šķirņu – baltegles, sudrabegles, parastās un citas – zaļās skuju rotas pie viņiem brauc iegādāt pārsvarā pašu draugi un paziņas, kuri nodod informāciju no mutes mutē. “Mēs uz eglēm neiespringstam, tā nav svētku laikā papildu nodarbošanās, speciāli neko nereklamējam,” saka I. Pričins, vezdams uz eglīšu audzi.
Bieži vien Ziemassvētku kociņiem lielā pieprasījuma dēļ audzētāji maskē aplauztos zarus un slēpj asimetriskumu. Taču rucavnieku eglītes varētu nodēvēt par ideālajām svētku rotām. Tas tādēļ, ka saimniecība neiziet uz kvantitāti, bet uz kvalitāti – katru kociņu var paspēt gada laikā kaut cik apčubināt. Vēl mazie eglīšu stādi pirms vairākiem gadiem gādāti audzētavās. I. Pričins atzīst, ka eglītes podos tomēr nav pārāk pieprasītas Rucavā. Pieļaujams, ka laukos tas nav īpaši aktuāli, otrkārt, podu eglīšu cena ir augstāka.

Audzētavas uzsāk tirdzniecību
Daudzas audzētavu bāzes aktīvu tirdzniecību sākušas tikai nedēļas nogalē.
Pērn līdztekus tradicionālajām grieztajām varēja iegādāties arī “Grobiņas ziedos”. Kad “Kursas Laiks” interesējās par iespējām iegādāties arī šogad dārzniecībā audzētos kociņus, pārdevēja atbildēja, ka šogad piedāvājumā būšot pārsvarā tikai cirstās eglītes. Pamatojums – kociņi ir pārauguši un podos neielien iekšā. Citas vēl neesot pietiekami lielas, lai liktu podos.
Apmēram pusotru līdz divus metrus gara cirsta eglīte lielākajās tirdzniecības vietās pagaidām maksā līdz 20 eiro, taču tāda paša izmēra egle podā var maksāt pāri 30 eiro. Tirgus laukumos tās varēs iegādāties par daudzreiz zemāku cenu. Lielveikalos egle, ko pēc tam var izstādīt, apmēram metra garumā var maksāt pat padsmit eiro.
Cits aizbrauks uz mežu un pats nocirtīs. Iespējams, ka šī lielā cenu atšķirība iedzīvotājus attur no eglītēm podos. Otrs iemesls – pēc tam nav īsti, kur kociņu izstādīt.
Kokaudzētavā “Īve” piedāvājums gana plašs gan eglītēm ar sakni, gan grieztajām, arī cenu sortiments katra maciņam ērtāks. Turklāt pērn kokaudzētava eglītes podos iznomājusi. Kokaudzētavas devīze ir “Sāc ar svarīgāko!”, domājot ar to koku stādīšanu. “Māja bez zaļa koka dzīvošanai der, bet sirdij vajag ko vairāk,” skan daļa no uzņēmuma filozofijas.

Veicināt izpratni par dzīvību
“Manuprāt, pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jāveicina bērniem izpratne par dzīvību, arī to, ka kociņš ir dzīvs – tas aug. Vienkāršāk jau ir nocirst. Vispār tas ir briesmīgi noskatīties, ka pēc svētkiem eglītes mētājas pie konteineriem, vēju izpūstas, nobirušas. Un tā katru gadu milzīgos apmēros,” laikrakstam sacīja kāda māmiņa no Grobiņas novada, sastapta lūkojam eglīti podā. “Manā bērnībā pirms 30 gadiem bija svarīgi, ka istabā ir, vienalga, kāda eglīte, taču mēs, bērni, protestējām, kad jau tajā laikā vecāki rosināja eglītes vietā vāzē ielikt milzīgu egles zaru, nenodarot pāri kociņam,” pastāsta sieviete. Vienu gadu pašas ģimene esot tradīciju mainījuši un egles vietā podiņā iestādījuši un rotājuši priedi.
Iespējams, ka dzīvās eglītes turpmāk kļūs populāras. Piemēram, Nīcas pašvaldībā šis bija pēdējais gads, kad novada centrā ir milzīga izmēra cirsta eglīte, jau šogad pie iestādēm un Bernātos kopā iestādītas trīs. Arī citos novados ir gadiem augušas dabiskās egles, kas tiek rotātas jau ne pirmo gadu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Egles podos joprojām ir modes prece

Kategorijas