Negadījumu filmēšana kļuvusi par mūsdienu izklaidi

2017. gada 21. decembris 07:00

162

Negadījumu filmēšana kļuvusi par mūsdienu izklaidi

Interneta un sociālo tīklu laikmetā esam pieraduši apkārt notiekošo dokumentēt, fotografējot un uzņemot video. Bieži var novērot, ka negadījumu aculiecinieki steidz filmēt notiekošo. Viens to dara, lai vēlāk publicētu internetā un lielītos draugiem, cits – lai pierādījumus no notikuma vietas nodotu likumsargiem un palīdzētu noskaidrot patiesību.

Bildes dēļ gatavi uz visu
Anonīma lasītāja vērsās laikrakstā, paužot savu sašutumu par to, ko viņa redzējusi kāda ugunsgrēka laikā. Daudzdzīvokļu namā bija izcēlies ugunsgrēks. Lai no balkoniem noceltu iesprostotos iedzīvotājus, uz notikuma vietu ieradās vairākas ugunsdzēsēju automašīnas. Glābšanas darbi izvērtās diezgan plaši un ievilkās vairāku stundu garumā.
Kamēr glābēji veica savu darbu, ap namu pulcējās arvien vairāk skatītāju, negadījuma aculieciniece novēroja, ka vairāki desmiti ziņkārīgo steidza iemūžināt notiekošo savos mobilajos telefonos. Kā pastāstīja sieviete, vieni fotografējuši, citi filmējuši, bet vēl daži steigušies pēc iespējas tuvāk degošajai mājai, lai iegūtu spilgtāku skatu savam video. Daži no iekarsušajiem filmētājiem pietuvojušies notikuma vietai tik ļoti, ka ugunsdzēsējiem nācies aizrādīt, lai tie neapdraudētu savu dzīvību. Tad palīgā ieradušies policijas darbinieki, kuri filmētājus un fotogrāfus aizvilkuši prom no degošās mājas.
Satrauktā aculieciniece laikrakstam norādīja, ka ir šokēta par līdzcilvēku vienaldzību, jo, viņasprāt, tie it nemaz nesatraucās par iesaistīto cilvēku dzīvībām, tā vietā cenšoties iegūt labāku ugunsgrēka reportāžu. Sieviete ir nesaprašanā, vai Latvijas likumdošana neaizliedz filmēt šādus notikumus, kā arī vai šādus traucētājus var sodīt par to, ka viņi kavē glābēju un policistu darbu.

Tikai no droša attāluma
Ikdienas darbā policisti bieži saskaras ar cilvēkiem, kuri filmē un fotografē notikumu vietas, un policija nevar iejaukties, jo nav tāda likuma, kas aizliegtu iemūžināt apkārt notiekošo, laikrakstam skaidro Valsts policijā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Anete Strazdiņa skaidro: ja cilvēki savu ziņkāri apmierina, skatoties uz ugunsdzēsēju darbu no droša attāluma, tad tas darbu notikuma vietā neapgrūtina. Standarta gadījumos VUGD vai Valsts policija parasti norobežo notikuma vietu, nosakot, kur beidzas bīstamā zona, bet VUGD atgādina, ka to ne vienmēr var izdarīt uzreiz, tāpēc apkārtējiem pašiem jāsaprot, cik bīstama ir situācija. “Aicinām cilvēkus nebūt pārgalvīgiem un neapdraudēt savas dzīvības tikai tāpēc, lai pēc iespējas tuvāk varētu vērot notiekošo,” brīdina A. Strazdiņa.
“Soda mēri par šādām darbībām netiek piemēroti, tomēr, ja ir nepieciešams, policists var palūgt netraucēt un paiet tālāk no notikuma vietas, to vajadzētu respektēt,” stāsta policijas pārstāve Signe Šteinberga.
Tiem, kuri atsakās ievērot policijas prasības, jāatceras, ka tas var kaitēt paša aculiecinieka veselībai un tas traucē policistu darbu.

Vispirms – izsaukt palīdzību
Gadās, ka kāda cilvēka uzņemtā fotogrāfija vai videomateriāls var kalpot kā vienīgais pierādījums par notikušo. Drošības instances šādus aculiecinieku sagatavotos pierādījumus var izmantot reizēs, kad, piemēram, vainīgā puse noliedz izdarīto. Tam piekrīt arī Valsts policija un norāda, ka šādi materiāli var kalpot kā pierādījums izmeklēšanas lietā. Tomēr aculieciniekiem jāatceras, ka jebkāda pierādījuma iegūšana nedrīkst kaitēt viņu pašu drošībai un dzīvībai. “Ir svarīgi nepārvērtēt savus spēkus un nemēģināt aizturēt, piemēram, agresīvu vai bruņotu personu,” norāda Valsts policija. Ja cilvēks ir nokļuvis situācijā, kur notiek noziedzīgs nodarījums, vispirms vajag izsaukt policiju un tikai pēc tam ķerties pie notikuma filmēšanas.
VUGD pieredzē ir bijuši gadījumi, kad zvans no žurnālistiem, kuriem kāds aculiecinieks ir nosūtījis video vai foto, ir ātrāks nekā cilvēka zvans uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Tas nebūt nav pozitīvi vērtējams fakts, jo norāda uz to, ka līdzcilvēki aizmirst svarīgāko – glābt cilvēkus, augstāk vērtējot iespēju kļūt par galvenajiem aculieciniekiem. “Situācijās, kad cilvēks ir aculiecinieks, piemēram, grāvī iebraukušai automašīnai un roka jau stiepjas pēc telefona, lai to nofilmētu, aicinu aizdomāties, ka tajā automašīnā var būt kāds cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība, bet neviens to neizsauc. Mēs aicinām drīzāk censties būt pirmajam, kurš izsauc glābējus, nevis pirmajam, kurš uzņem foto,” mudina VUGD.

Jāatceras par ētiku un privātumu
Publicējot video un foto no notikumu vietām, to autori droši vien pat neiedomājas, ka notikumā iesaistītās personas varētu tam iebilst. Valsts policija un VUGD ir vienisprātis, ka šādu materiālu publicēšana nav ētiska. “Vēlamies uzsvērt, ka katra indivīda rīcība šādā situācijā ir arī ētikas jautājums – cik, viņaprāt, ir korekti uzņemt un pēc tam arī izplatīt tālāk šādus video un foto?” norāda Valsts policijas pārstāve.
Internetā un televīzijā ir ļoti daudz video, kuros redzami dažādi negadījumi, tomēr cilvēkiem, kuri tos ievieto, jāatceras par iesaistīto personu tiesībām. Ja fotogrāfijā vai videomateriālā redzamas iesaistīto cilvēku sejas, šādus sensitīvus materiālus nevajadzētu publicēt. Nelaimē iesaistītos cilvēkus nevajadzētu publicēt citu apskatei bez iemesla, jo tas var smagi ietekmēt viņu turpmāko dzīvi. VUGD brīdina, ka šāda veida foto vai video uzņemšana ir saistīta arī ar fizisko personu datu aizsardzību, tāpēc noteikti jāievēro šo personu tiesības uz privātumu. Ja tomēr notiekošais ir nofilmēts un cilvēks nolēmis to ievietot internetā, ir vērts padomāt, vai viņam gribētos, ka video, kurā viņš pats būtu redzams šādā nelaimes brīdī, nonāk internetā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Negadījumu filmēšana kļuvusi par mūsdienu izklaidi

Kategorijas