Biedrību skaits aug

2017. gada 21. decembris 07:00

277

Biedrību un nodibinājumu skaits Latvijā katru gadu pieaug – pie šāda secinājuma nonāca Kurzemes nevalstisko organizāciju (NVO) biedri, tiekoties gada noslēguma pasākumā Kuldīgā.
Šobrīd nevalstisko organizāciju skaits Latvijā ir sasniedzis gandrīz 23 tūkstošus. Kurzemes NVO atbalsta centra projektu vadītāja un aktivitāšu koordinatore Inese Siliņa laikrakstam pastāstīja, ka valsts attīstības plānos paredzēts, ka NVO skaits turpinās augt un arī cilvēku skaitam, kas tajās aktīvi piedalās, jāpieaug. “Priecājos, ka tā notiek, jo nevalstiskais sektors ir viens no tiem veidiem, kā cilvēki dzīvo, darbojas un satiek citus cilvēkus,” norāda I. Siliņa.
Lai arī Kurzemē dibinātās biedrības ir no dažādām nozarēm, kas savā starpā nav saistītas, biedri uztur draudzīgus kontaktus, neatsakot palīdzību pat projektu sagatavošanā. Uz gada noslēguma Kurzemes reģiona nevalstisko organizāciju tikšanos Kuldīgā ieradās aptuveni 30 biedri. Kopā ar karstvīna glāzi tika pārspriesti 2017. gada projekti, dokumentācijas kārtošana un nākamā gada likuma izmaiņas. Kurzemes NVO atbalsta centra darbinieces katrai biedrībai bija sagatavojušas titulu, pēc kura pārējiem bija jācenšas atminēt, kas ir nosauktā biedrība. Tā, piemēram, Saldus pilsētas Pensionāru biedrība tika nominēta kā viena no Latvijas vecākajām biedrībām – tā dibināta jau 1993. gadā.

Maksā biedra naudu
Viens no visizplatītākajiem mītiem par biedrībām ir tas, ka tās visas ir bezpeļņas organizācijas, kas darbojas pēc brīvprātības principa. I. Siliņa atgādina, ka tā nebūt nav, jo biedrībai ir tiesības pašai noteikt, vai viņi vēlas nodarboties ar saimniecisko darbību. Tomēr, kā rāda pieredze, lielākajai daļai biedrību ienākumi no saimnieciskās darbības ir ļoti mazi vai nav vispār.
Kurzemes NVO atbalsta centrs veicis aptauju par aizgājušo gadu, un visbiežāk kā ienākumu avots organizācijām ir pašvaldību finansējums un pašu biedru nauda. I. Siliņa ir pārsteigta, ka tik daudzas biedrības izmanto biedru naudu, jo to maksāšana nav obligāta. Kā norāda pašas biedrības, tad visbiežāk biedru nauda gada griezumā nepārsniedz 10 eiro.

Piesaista iespaidīgas summas
Laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam Kurzemes reģiona biedrības piesaistījušas finansējumu gandrīz 400 tūkstošu apmērā. Lielākā summa, ko viena projekta laikā biedrībai ir izdevies piesaistīt, ir 300 tūkstoši eiro.
“Nākamajā gadā mēs plānojam atsvaidzināt informāciju par neaktīvajām NVO, lai izliktu tādā kā tirgū viņu īpašumā esošās biedrības. Varbūt kādam citam šīs biedrības var noderēt,” stāsta atbalsta centra vadītāja. Izrādās, ka šāds solis tiek sperts, jo valstī aug to neaktīvo biedrību skaits, kas, laikam ejot, tiek pamestas. Biedrību likvidācijas process ir dārgs un ilgs, tāpēc visbiežāk to dibinātāji izvēlas pamest biedrības. NVO atbalsta centrs plāno šīs pamestās biedrības savā veidā pārdot jaunajiem censoņiem, kas atkal varētu iedarbināt organizāciju un izmantot to saviem mērķiem.

Pensionāriem un vēsturei
Saldus pilsētas Pensionāru biedrība dibināta laikā, kad par nevalstiskām organizācijām īsti pat nezināja. Biedrības pašreizējais valdes priekšsēdētājs Kārlis Sergejevs stāsta, ka nākamgad biedrība svinēs 25 gadu jubileju. Šobrīd tā pulcē 180 dalībniekus, no kuriem visi ir pensionāri. “Laikam ejot, biedri ir mainījušies, daudzi jau pavadīti tai saulē, bet biedrība un tās būtība nav mainījusies,” pārliecināts ir K. Sergejevs. Tomēr valdes priekšsēdētājs uzskata, ka biedru varētu būt vairāk, jo pilsētā dzīvo aptuveni 2500 pensionāru. “Kad šo biedrību dibināja, es vēl biju jauns gurķis. Tagad es arī neesmu nekāds vecis, jo 75 gadi nav vecums,” joko K. Sergejevs. Toreiz vīri un sievas sprieduši, ka pensionāriem nepieciešama palīdzība ar dažādiem ikdienas darbiem, sarunām, tā arī radusies pensionāru biedrība Saldus senioriem. Biedri apvienojušies arī mūzikā – nodibinājuši akordeonu ansambli un kopā koncertē dažādās ballēs.
Viņš priecājas, ka savulaik biedrībai bijusi iespēja ar Nīderlandes princeses palīdzību iegādāties privātīpašumā māju, to biedrība izmanto kā tikšanās vietu.

Izveido autentisku ciemu
Kuldīgas novada Turlavas pagastā dibināta biedrība, kas ar savu darbu vēlas saglabāt vēsturi. Biedrība “Dižavots” popularizē seno kuršu ķoniņu dzīvi, vedot cilvēkus ekskursijās, lai stāstītu par seno tautu, un apsaimniekojot autentisku kuršu ķoniņu īpašumu. “Turlavas pagastā šis kuršu ķoniņu kultūrvēsturiskais mantojums ir ārkārtīgi nozīmīgs. Lai tas netiktu atstāts novārtā, neizzustu un netiktu aizmirsts, mēs dibinājām biedrību. Sapratām: ja paši to neaktualizēsim, tad tas paliks novārtā,” stāsta biedrības pārstāve Eva Muižniece.
Pēc biedrības dibināšanas viena no kuršu ķoniņu dzimtas pārstāvēm savu īpašumu novēlēja biedrībai, lai organizācija to varētu izmantot saviem mērķiem. Autentiski izveidotajā Ķoniņu ciemā, kas atrodas pavisam netālu no Kuldīgas, ikdienā dzīvo arī īsteni šīs tautas pēcteči. Biedrībai “Dižavots” ir aptuveni 20 aktīvie biedri, kuri ir gatavi popularizēt Turlavas pagastu un savu senču kuršu ķoniņu mantojumu.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Biedrību skaits aug

Kategorijas