Govis kā tūrisma objekts – kāpēc ne?

2017. gada 21. decembris 07:00

226

Savdabīgs skats laikraksta reportieriem pavērās izbrauciena laikā, dodoties uz Liepājas lidostu. Pāri lielajam ceļam, kas ved ārā no pilsētas, svētā angļu mierā karaliski slāja govs ar savu saimnieku.
Pārejot vienu pusi ceļam, abi ceļinieki apstājās, lai palaistu garāmbraucošos auto. Kravas auto skaļi notaurējās brīdī, kad brauca garām gotiņai, tomēr brūno skaistuli tas it nemaz nenobiedēja, jo viņa acīmredzot pieradusi pie spēkratu radītajiem trokšņiem.
Tiem, kuri bieži dodas uz Liepājas robežas pusi, brūnaļas ceļa malā jau ieraduši redzēt. “Kursas Laiks” reiz rakstīja par saimniekiem, kuri savas trīs gotiņas ved ganībās uz pļavu pie pagrieziena uz Cimdeniekiem. Sieviete, kurai pieder govis, sarunā ar laikrakstu atminējās, ka agrāk cilvēki govis slaukuši arī Alsungas ielā un Zaļajā birzē, bet tagad viņas trīs gotiņas palikušas vienīgās Liepājā. Brūnaļām doti arī vārdi – Aira, Lina un Vanda. Toreiz atbildīgās Liepājas amatpersonas aizliegušas govīm ganīties zemes pleķī starp šoseju un ceļu uz lidostu. Izrādījās, ka zāles pleķis ir parks un govis tajā nedrīkst ēst zāli.
Visu cieņu lopiņu saimniekiem, jo piensaimniecība ir smaga nozare, kas prasa lielu darbu, tomēr skats ar brūnaļu uz šosejas šķita uzjautrinošs. Liepājā, pilsētā, kas lepojas ar kultūras, sporta un visādiem citādiem sasniegumiem, ganās govis! Būtu interesanti pajautāt ārzemju viesiem, kuri Liepājā ierodas caur izslavēto lidostu, kādas asociācijas rodas, redzot piena lopus pilsētas teritorijā. Kā zināms, Indijā govis ir svētas, Ventspilī tās ir mākslas objekts. Varbūt Liepājas domes Mārketinga nodaļa varētu izdomāt, kā godināt Liepājas govis, lai tās kļūtu interesantas arī pilsētas viesiem, nevis liegtu dzīvniekiem ēst zāli tā saucamajā “parkā”, aiztaupot darbu pļāvējiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Govis kā tūrisma objekts – kāpēc ne?

Kategorijas