Vecāki pamatskolas optimizēs valdības vietā

2017. gada 28. decembris 07:00

749

Vecāki pamatskolas optimizēs valdības vietā

Izglītības jomā jaunais gads tuvojas ar pārmaiņu elpu. “Kursas Laiks” mēģināja saprast stāvokli mazā lauku skolā, kas ir netālu no lielas centra skolas.

Ar nākotnes redzējumu aicinājām dalīties Grobiņas ģimnāzijas un Grobiņas sākumskolas direktori Lailu Urbāni un Grobiņas pagasta sākumskolas Dubeņos un Gaviezes pamatskolas direktoru Oskaru Rudovski.

Mazā dzimtene
“Tikko Dubeņu skolā atklājām bērnu zīmēto kalendāru. Te lieliski atklājās piederības sajūta konkrētai vietai. Bērnu zīmējumos,” saka O. Rudovskis. Līdzīgi tas ir ar katru nelielo lauku skoliņu. Tieši šeit bērns iegūst piederību savai dzimtajai vietai.
“Kursas Laiks” jau rakstījis par Vecpils skolu un situāciju, kādā ir pagasta centrs ilgu laiku pēc skolas slēgšanas. Tur praktiski nav jauno ģimeņu un bērnus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
“Pašreizējā tendence ir centralizācija. To noteikti var paveikt. Ekonomiski tas patiešām ir izdevīgi. Mazāk izdevumu būs par pārvadājumiem. Tomēr, ja lūkojamies no sociālā viedokļa, tad ne vienmēr un visos gadījumos ir pamats šādai rīcībai. Vai ir vēsturisks un latvisks pamats centralizācijai izglītībā? Tas ir jautājums, uz ko jāatbild valstiski, to nevar izdarīt vienas skolas direktors vai arī viens novads,” uzskata O. Rudovskis.
Principā tuvākajā laikā ir jautājums, vai daži, puse vai daudzi Latvijas pagasti paliks tukši. Tajā pašā laikā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ir paudis, ka lauku skolas nepakļaus optimizācijai, tā izvairoties no tieša valstiska lēmuma.

Realitāte, kuru veidojam
“Viens ir tas, ko mēs vēlamies. Otrs – nav jau cilvēku. Manis vadītajās skolās skolēnu skaits ir neliels, līdz ar to ir mazākas finanšu iespējas,” pauž O. Rudovskis. Princips “nauda seko skolēnam” strādā valstisku lēmumu vietā. Lauku skolās ir mazāk iespēju iegūt skolotāju pamatdarbā, jo trūkst stundu. Tas nozīmē, ka lauku skolotājs nereti braukā no skolas uz skolu. Tas neizbēgami atstāj arī kvalitatīvas sekas. Otra lieta, ko piemin O. Rudovskis, – skolotāji lauku skolās saņem mazāk un direktora fonds tiek izlietots vairāk iztrūkstošā atalgojuma kompensēšanai nekā laba darba stimulēšanai.
“Ko mēs iegūstam? – Skolotāju entuziastu, skolotāju apvienotāju. Trūkums mazai skolai ir arī ārpusklases nodarbības. Neizbēgami mazā skolā būs mazāk pulciņu. Trūkst dalībnieku, un līdz ar to nav finansējuma,” norāda O. Rudovskis.
“Demogrāfiskā situācija valstī nosaka to, kas notiek izglītības jomā. Bērnu skaits samazinās, un ir jādomā par skolu skaitu. Izglītības ministrijas uzsāktā skolu tīkla optimizācija ir loģisks risinājums jeb loģiskas sekas faktiskajai situācijai valstī,” tā L. Urbāne.
Grobiņas pilsēta par skolas stāvokli nevar sūdzēties. Skolēnu skaits pieaug. Vēl pirms sešiem gadiem skolā bija divas paralēlklases, šobrīd ir trīs un pat četras. Tikai 7. klasē ir 47 bērni divās paralēlklasēs. Pārējās klašu grupās ir virs 70 bērniem.

Kurš uzvarēs?
“Valsts mērķdotācija gan pamatizglītības programmā, gan interešu izglītībā ir atkarīga no skolēnu skaita skolā. Skolēnu skaits mums ir, un ir arī atbilstošs finansējums plašākam piedāvājumam. Varam atļauties nedaudz lielākas algas par likmi skolotājam, kā arī interešu izglītībā piedāvāt vairāk. Skolēniem priekšrocība ir tā, ka daudz ko var saņemt uz vietas skolā un papildus Grobiņā ir bērnu mūzikas un mākslas skolas. Tas ietekmē vecāku izvēli,” saka L. Urbāne.
Brīdī, kad valsts skolas nostādījusi mežonīgā kapitālisma jeb brīvās konkurences situācijā, O. Rudovskim ir šāds redzējums: “Pagaidām tas izskatās pēc strupceļa. Iznāk, ka skola kļūst par sava veida sociālu projektu, kurai kāds piemaksā, lai tā varētu pastāvēt. Patlaban tas lielā mērā ir uz pašvaldības un Izglītības ministrijas pleciem, kaut arī šī problēma nav viņu sāpe vien. Ir stāsts par to, kas notiek tad, kad aiztaisām kādu skolu ciet. Tajā vietā iegūstam kaut kādu vakuumu. Cilvēku aizplūšana no vietas notiek vēl ātrāk. Arī Grobiņas novada vadība ļoti piesardzīgi vērtē kādas skolas tālākpastāvēšanas iespējas. Neviens jau nesaka, ka skolas jāslēdz ciet!”
Jautāts konkrēti par Gaviezes skolu, O. Rudovskis teic, ka šobrīd strādā, lai skola būtu. Jānoslēdz skolas akreditācija, un pēc tam varēšot runāt par ko citu.
“Kursas Laiks” Gaviezi izvēlējās tieši tādēļ, ka tā atrodas ļoti tuvu Grobiņai un izvēlēties bērnu vest uz Grobiņas skolu ir vienkāršāk. Jau šobrīd daudzi Gaviezes skolēni mācās Grobiņā.

Uztrauc drošība
“Vecāki ir tie, kuri šobrīd izvēlas centru, nevis Izglītības ministrija. Ja vecāks strādā centrā, mūsu gadījumā – Grobiņā vai Liepājā, viņš ir ieinteresēts, lai bērns būtu noslogots līdz pulksten četriem pēcpusdienā. To lielās skolas var piedāvāt. Arī Gaviezē ir piedāvājums. Sporta pulciņš, dejošana, dziedāšana un citas lietas, tomēr tas ir mazāks nekā Grobiņas skolā,” atzīst O. Rudovskis.
Ja reiz vecāki izvēlas, tad no tā atkarīgs, cik klašu grupas būs konkrētajā gadījumā Gaviezes pamatskolā. Kurā brīdī vecākiem izvēlēties centru, “Kursas Laiks” jautā L. Urbānei. “Tas ir grūts jautājums. Ja bērnu izšķiras sūtīt Grobiņas skolā, tad kādā citā skolā viņa vairs nav. Uz šo jautājumu visticamāk ir jāatbild katrai ģimenei. Tās ir gan tradīcijas, gan piederība kādai konkrētai vietai, tajā pašā laikā izsverot, ko bērnam vajag. Viena lieta ir tas, ka bērns ir turpat netālu no mājām un viņu var gan izvadīt uz skolu, gan arī sagaidīt no tās. Tas ir svarīgi no bērna drošības viedokļa. Tā ir liela izšķiršanās bērnu palaist uz lielāku centru. Par to ir jādomā vecākiem, kas ir arī viņu atbildība. Noteikti svarīgs ir piedāvājums, ko skolā bērns saņem. Jebkurā gadījumā noteicošā ir vecāku izvēle,” uzsver Grobiņas ģimnāzijas direktore.
“Kursas Laikam” zināms, ka lielās skolas konkurē arī savā starpā. Uz Grobiņas skolu mūzikas programmā brauc mācīties no blakus novadiem, arī no Liepājas. No otras puses ir vecāki, kuri sūta bērnus mācīties no Grobiņas uz Liepāju, un viņiem ir savi iemesli. Tie, kuri ir izvēlējušies braukāt, uzskata, ka tas nav apgrūtinoši. Vairumam vecāku arī darbavieta ir skolas dislokācijas vietā. O. Rudovskis “Kursas Laikam” atzina, ka darba vietu trūkums laukos arī ir iemesls, kādēļ bērnus sūta citās skolās, jo tas ir izdevīgāk vecākiem.

Izglītības nākotnes redzējums
Šobrīd izglītības sistēma mainās ne tikai kartē pēc formas, bet arī pašā skolā pēc satura pasniegšanas veida. Kompetencēs balstīta mācību satura apgūšana šobrīd ir aprobācijas jeb izmēģinājuma fāzē. Grobiņas sākumskola un ģimnāzija ir iesaistījušās šajā procesā un var teikt, ka ir soli priekšā tiem, kuri vēl nemēģina. Jautājums ir – kādēļ tas nepieciešams?
“Izglītībā šobrīd nav iespējams skatīties šauri, jo nav īsti zināmas nākotnes prasības pēc 10 vai 20 gadiem. Neviens jau nezina, kādas profesijas būs vajadzīgas pēc desmitgades, tādēļ skolēni ir jāsagatavo vispusīgi. Tieši tāpēc šobrīd orientējamies uz kompetenču izglītību. Mēs sagatavojam cilvēkus, kuri spēs būt radoši, dinamiski un fleksibli darba tirgū. Par to mēs domājam jau no 1. klases,” uzsver L. Urbāne.
Grobiņas skolā ir gan parastā pamatizglītības programma, gan arī ar mūzikas, gan ar mājturības novirzienu. Grobiņas sākumskola ir viena no 100 skolām, kas iekļautas valsts programmā un aprobē kompetencēs balstītu mācību saturu, savukārt ģimnāzija to dara uz brīvprātības pamatiem. Skolā jau bijusi novērtēšana, un kuratori skolu atzinuši par gatavu.
Pēc jaunajām nostādnēm skolām dod daudz lielāku autonomiju gan programmu realizācijā, gan mācību plānu organizēšanā, gan vērtēšanas sistēmā. Šajā gadījumā skolas izmēram gan nav noteicoša loma. Zināms, ka programmā piedalās arī mazās lauku pamatskolas.
Tomēr no visa šī izriet viens secinājums, kuru atklāti neizdara neviens no aptaujātajiem direktoriem, – lielo centru skolu piedāvājums kļūs vēl spēcīgāks, kas veicinās vecāku izvēli par labu centram. Pēc būtības nav nepieciešams valsts vai pašvaldības lēmums samazināt lauku pamatskolu skaitu, padarīt tās par sākumskolām – vecāku izvēle notiks pati no sevis un, iespējams, bez lieka skandāla politiķiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vecāki pamatskolas optimizēs valdības vietā

Kategorijas