Skaidrosies par senlietu krātuvi

2017. gada 28. decembris 07:00

1905

Aizputes novada Kalvenes pagasta pārvaldes zālē līdz gada beigām skatāma izstāde “Ar Kalvenes senatnes elpu”. Izstādē redzamas lietas un priekšmeti, kurus pagasta iedzīvotāji atvēlējuši Kalvenes senlietu krātuves izveidei. Taču gada nogalē iedzīvotāji pauž satraukumu, ka iecere par savu Kalvenes pagasta senlietu krātuvi tomēr varot neīstenoties, jo solījums par atbalstu no pašvaldības līdz galam netiek pildīts.

Atdod vērtīgu mantojumu
Senlietu vākšanu un apkopošanu brīvprātīgi pēc savas iniciatīvas šopavasar uzsāka vietējā iedzīvotāja Alduta Selderiņa. Par to rakstīja un ziņoja gan Aizputes novada informatīvais izdevums, gan arī “Kursas Laiks”.
Septiņu mēnešu laikā savākti dažādi priekšmeti ar vēsturisku vērtību. Izstādē apskatāma vien daļa eksponātu, lielizmēra priekšmeti uz izstādi nav atvesti. Pie A. Selderiņas nonākušas vairākas pūralādes, stelles un antīkas mēbeles, kas kādreiz daiļojušas kalvenieku mājvietas.
“Jāņem vērā, ka daudzu māju, no kurām nāk priekšmeti, vairs nav, arī daudzu lietu īpašnieki ir miruši,” pastāsta kalveniece. Viens no vērtīgākajiem priekšmetiem ir galda sedziņa, kuru darinājusi vecās muižas istabmeita. Mantinieki, tāpat kā daudzi citi vietējie iedzīvotāji, to tagad atdevuši Kalvenes senlietu krājumam ar domu, ka tas būs viņu ieguldījums pagasta nelielā muzeja izveidošanai. “Kalvenei ir 700 gadu vēsture. Mums, kalveniekiem, ir izveidojusies stipra identitāte, tādēļ lielākā daļa iedzīvotāju mantas ziedoja ar domu, ka viņi to dod Kalvenes krātuvei. Teica: ja viņi būtu gribējuši, tad savus senos priekšmetus būtu atdevuši kādam citam muzejam vai krātuvei. Viņi novērtēja ideju,” iedzīvotāju attieksmi raksturo A. Selderiņa, kuras darbībai pavasarī sniegts mutisks pagasta darbinieku atbalsts.
Kā veidot seno lietu krājumu, kalveniece konsultējusies ar cīravniekiem, kuri savu krātuvi iesākumā ierīkojuši trīsistabu dzīvoklī, kamēr radās iespēja krātuvi ierīkot telpās ar vēsturisku nozīmi.

Kam vajadzēs savāktās lietas?
Kalvenes iedzīvotāji, kuriem laikraksts jautāja par notikumiem pagastā un centrā, pauda bažas, ka senlietu krātuves izveides ideja nonākusi strupceļā. Proti, pēc viņu sacītā, šogad solītais atbalsts paliekot līdz galam neizpildīts. “Pajautājiet, pajautājiet tagad pagastā, ko viņi saka par krātuves izveides ideju! Teica, ka būšot, bet tagad nebūs,” laikrakstam izteicās Kalvenes centrā satikta iedzīvotāja, kura jau apmeklējusi priekšmetu izstādi pārvaldes zālē. Jautāta, par ko tad īsti ir kreņķis, kalveniece, kura vēlējās palikt anonīma, uzsvēra: “Daudzi iedzīvotāji tagad ir apvainojušies uz pagasta pārvaldi, novadu un jūtoties muļķīgi – daudzi devuši mantas, bet nav īsti skaidrs, kam tās tagad vajadzēs un kas ar tām notiks, jo pagastā pašiem savas krātuves tomēr nebūs. Vajag vai nevajag Kalvenes pagastam savu vēsturi apkopot vai to vajag tikai iedzīvotājiem un pašai lietu vācējai?”
A. Selderiņa, jautāta, vai kaut kas ar ideju nobrucis, atbild: “Arī es tagad jūtos muļķīgi, jo biju tā, kas gāja pie cilvēkiem, stāstīja par Kalvenes pagasta seno lietu krātuvi un ņēmu no viņiem mantas ar domu, ka tāda vieta būs. Pati braucu pakaļ ar savu transportu, degvielu, arī pagasta pārvalde deva transportu un darbiniekus lielo mantu transportēšanai.” Daudzām senajām lietām iedots otrs mūžs – tās restaurētas, notīrītas, nomazgātas, nolakotas.
Pagasta pārvaldnieks Henrijs Junkarēns ieceres īstenošanas sākumā apsolījis, ka piešķirs gan telpu, gan arī, ja lietu vākšana aizies, rudenī tiks skatītas iespējas ieplānot budžetā nākotnes sadarbības iespējas, tostarp esot pastāvējis pat variants par nelielas štata vietas izveidi. “Nav skaidrības. Ja neatbalsta pagasta krātuves izveidi, tad tas nozīmē, ka telpas man jāatbrīvo no savāktajām mantām, ja tās pieprasīs kāds cits?” to A. Selderiņa esot jautājusi arī pārvaldē.
Vēstures entuziaste laikrakstam pastāsta, ka Aizputes novada domei nosūtīta Kalvenes iedzīvotāju parakstīta vēstule, lai viestu kādu skaidrību, vai novads atbalsta šo Kalvenes pagasta attīstības soli vai ne. Pagaidām atbilde neesot saņemta. “Pašiem sava senlietu krātuve būtu atspēriens. Negribam ticēt, ka novads un pats pagasts ir pret savu attīstību. Visos citos pagastos ir savas senlietu krātuves vai muzeji un to idejas ir aizgājušas tautā. Ja mums neaizies, tad sanāk, ka Kalvene būs nomale. Lietu vākšana aizgāja uz urrā, un krātuvi ir, ar ko piepildīt,” uzskatu pauž kalveniece.
Savāktās mantas ir kultūrvēsturiskais mantojums. “Nevar tā mētāties ar vērtīgām lietām. Ko man tagad teikt mantu devējiem – paldies, varat savākt? Tas būtu spļāviens sejā par viņu atsaucību un ieinteresētību. Negribu, lai tiktu nocirsta ideja pašā saknē, risinājums ir jāsameklē,” viņa pauž cerību.

Telpas iedod bez maksas
Pavasarī pagasta pārvaldes vadītājs informēja, ka “krātuve tiks ierīkota bijušajā pasta telpā”. Šajā ziņā nekas neesot mainījies – tas, ka pārvalde un novads kalvenieces ieguldīto brīvprātīgo darbu neatbalstot, neesot tiesa. “Izspriedām un piešķīrām vietu atbrīvotajās vecā pasta telpās, un neviens no turienes ārā netiek dzīts. Tās nodotas bezatlīdzības lietošanā – naudu neviens par to neprasa un neprasīs un Alduta Selderiņa var turpināt vākt mantas un darboties. Telpās ir centrālā apkure. Nav tā, ka netiek atbalstīts,” viņš norādīja un turpināja iepazīstināt ar radušos situāciju: “Novada Attīstības komitejā tika lemts, ka novads ideju atbalsta, un telpas krājuma glabāšanai ir piešķirtas. Taču, ja ir jautājums par turpmākajām sadarbības iespējām, kas saistīts ar darbinieka algošanu jeb štata vietas izveidi, tad stāsts ir tāds, ka Kalvenes pagasta pārvalde jau vairākus gadus par štata vietām nelemj – to dara novadā. Pirms pusotra mēneša tikos ar novada vadību. Tika izrunāts, ka veidot štata vietu senlietu krātuves vajadzībām pagaidām neesot lietderīgi, taču tas nav galīgais spriedums uz mūžu – to vēl var skatīt. Ideja tiek vērtēta kā ļoti laba, pagaidām ieteikums ir dibināt biedrību, lai varētu piesaistīt finansējumu no dažādiem projektiem, tostarp Aizputes novada konkursos. Protams, var jau saprast vēlmi par štata vietas izveidi, taču uzreiz, pašā ieceres īstenošanas pirmsākumā, nevar gribēt, ka piešķirs pašvaldības naudu.”
Pārvaldes vadītājs arī norāda, ka pagastā viens privāts seno lietu krājējs un vācējs jau ir gadiem. “Nav tā, ka te apgrozās simtiem tūristu un krātuvei visu laiku jābūt pieejamai un uz vietas jābūt algotam cilvēkam.” Janvārī esot plānots, ka uz Kalveni atbrauks novada attīstības speciālisti, lai izrunātu radušos situāciju. “Esam gatavi sēsties pie sarunu galda,” laikrakstam norādīja A. Selderiņa.

Šaubās par perspektīvām
Ar “Kursas Laiku” sazinājās arī novada vadītājs Juris Grasmanis, kurš norādīja, ka pagasts un novads savu atbalstu ir devuši, piešķirot telpas. “Par štata vietas izveidi nevienā veidā un nekas konkrēti nav ticis solīts,” viņš atklāja telefonsarunā. “Nenoliedzami, ka seno lietu vākšana un apkopošana ir vajadzīga, taču pašvaldība to nenosaka – tās vākt vai nevākt. Protams, Kalvenes vēstures liecību apkopošana ir laba iniciatīva un krātuvi noteikti drīkst un var veidot. Vai pagasta krātuves izveidošana būs jauns atspēriens pagasta attīstībā, kā bija minēts vēstulē, tomēr šaubos. Senlietu krātuves mums ir arī citās novada vietās, milzīgs apmeklējums ikdienā un ienākumi no tā nav,” saka novada vadītājs, piebilstot, ka pirms dažiem gadiem Aizputes novads, kā uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbību, vēlējās Kalvenē ļaut ienākt un noturēt uzņēmumu “Latvijas Finieris”. “Ja daļa iedzīvotāju būtu domājuši par savas dzīvesvietas attīstību, tad uzņēmums būtu bijis lielāks ieguldījums,” norāda J. Grasmanis.
“Lai veidotu štata vietu, rūpīgi jāizvērtē, vai tas ir lietderīgi, un jāsaprot, ka katras aktivitātes norisināšanos nevar nogrūst uz pašvaldības pleciem. Secinājām, ka gana liels atbalsts pašreiz ir piešķirtās telpas. Biju Kalvenē, kur patlaban pārvaldē skatāma savākto priekšmetu izstāde. Kamēr es tur biju, nemanīju nevienu cilvēku. Neapšaubu, ka ir interesenti, kas iet uz izstādi un apmeklē senlietu krātuvi, bet ne jau katru dienu. Jāņem vērā, ka tajā pašā Kalvenē vienai ģimenei jau gadiem ir privāta savākto lietu kolekcija. Tas arī nebūtu godīgi, ka tagad pašvaldība ilggadējos neatbalsta, bet otri, kas nupat uzsākuši, saņem no pašvaldības puses atbalstu. Ir arī pierādījies citos novados, ka privātās rokās šī kultūrvēstures aktivitāte ir daudz efektīvāka.”
Ja ir vēlēšanās darboties un veidot krātuvi, iesaka novada galva, interesentu grupa var dibināt biedrību vai kādu citu nodibinājumu, kas ļaus, piemēram, iekasēt biļešu maksu vai piesaistīt finansējumu darbībai un pārējām idejām projektu konkursos.
“Ar Kultūras komitejas vadītāju Mārtiņu Santu esam runājuši, ka nākamā komitejas sēde varētu notikt Kalvenes pagastā, kur izrunātu radušos situāciju,” sacīja J. Grasmanis.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skaidrosies par senlietu krātuvi

Kategorijas