Frizieris iedod mirdzumu ne tikai matiem

2017. gada 28. decembris 07:00

1306

Frizieris iedod mirdzumu ne tikai matiem

Evita Ernstsone sarunā vairākkārt uzsver, cik svarīgi frizierim ir būt izglītotam, prast novērtēt savu ieguldīto darbu un paprasīt pienācīgu samaksu. Viņa savā profesijā nostrādājusi jau divdesmit gadu. “Un līdz šai dienai es turpinu mācīties. Uzskatu, ka līdzīgi kā stilistiem četras reizes gadā ir kolekcijas, tā arī frizierim ir vismaz divas reizes gadā jāparāda un jāapgūst kaut kas jauns, lai savā darbā klientiem neapniktu,” pauž friziere. Viņa novērojusi, ka 21. gadsimtā cilvēki pie frizieriem nāk ar dažādām vēlmēm vai problēmām.
“Frizierim gan ar griezumu, gan ar krāsu ir klientam jādod iedvesma un prieks dzīvot tālāk, tāpat viņam ir jābūt psihologam. Redzu pēc saviem klientiem, ka pēc friziera apmeklējuma viņi izmainās ne tikai vizuāli, bet arī pleci paceļas, šķiet, ka pasaule atvērusies no jauna. Tādēļ man patīk šī profesija – redzēt cilvēkiem sniegto mirdzumu acīs, ne tikai peļņu vien,” uzsver E. Ernstsone.

Pieņem izaicinājumu
E. Ernstsonei pēc vairākiem frizētavā nostrādātajiem gadiem piedāvāts treneres darbs. “Tas nozīmēja uz skatuves rādīt citiem jomas profesionāļiem jaunus modes griezumus un krāsojumus. Es biju Liepājā pirmā, kas apguva treneres darbu. Uzzināt profesijas jauninājumus, veidot modes lietas, to gatavošanas tehniku. Bija kolēģes, kas man palīdzēja, atbalstīja,” stāsta pieredzējusī speciāliste.
Kad izmācījusies, vadījusi seminārus Viļņā un arī Latvijā. Joprojām mēnesī vismaz vienu nedēļu E. Ernstsone velta trenera darbam. “Sapratu, ka varu būt pedagogs, ka manī ieklausās. Esmu friziere, trenere, topošo frizieru skolotāja. Man ir gandarījums, ka varu dalīties savas profesijas noslēpumos un knifos, bet vienlaikus ir arī savs plauktiņš, kuru citiem vaļā neveru.”
Labam frizierim nav konkurentu – tāds ir E. Ernstsones moto, kuru viņa atkārto vairākkārt. “Uzskatu, ka frizierim ir jāprot apkalpot jebkuru klientu, jo, manuprāt, ir tik daudz iespēju mācīties, apgūt to visu. Tas īsti neder, ka pie viena friziera var tikai, piemēram, ieveidot frizūras.”

Sāk mācīties psiholoģiju
“Bija laiks, kad man bija frizētava un darbinieki, bet tagad veltu laiku pati sev un skolēniem. Man ir pašai savs kabinets, kur uzņemu klientus. Strādāju viena pati,” par izmaiņām dzīvē stāsta pieredzējusī friziere. Viņa atzīst: “13 gadus esot par salona īpašnieci, visa kā bija par daudz – nevarēju ne īsti pastrādāt kā friziere, ne vairs pilnvērtīgi savu biznesu vadīt. Nolēmu, ka vēlos mācīties psiholoģiju, un tagad pašai sev jāsaka lielais paldies, ka nāca tāds lēmums. Uz darbu varu paskatīties ar citām acīm. Uzskatu, ka katram frizierim, lai spētu strādāt ar klientu, ir jābūt iekšā psiholoģijas pamatiem. Friziera darbs ir enerģijas apmaiņa starp viņu un klientu. Ja frizieris būs priecīgs – klients būs apmierināts un otrādi. Aprunājos ar saviem klientiem, jautāju viņu domas, ko viņi teiktu. 70 procenti teica, ka būtu ļoti priecīgi – mazā, mīļā, jaukā telpā divatā ar mani. Frizētavās bieži jāsaskaras ar nogurdinošām intrigām – viens atnāk, otrs aiziet, jādzird runas par kaimiņu. Arī klientu ņemšana nost – tā tiešām notiek,” ar profesijas aizkulisēm, kā dēļ veikusi pārmaiņas, iepazīstina meistare.
Tāpat nācies saskarties ar situācijām, kad klienti izvēlas no viena friziera aiziet pie cita, bet bieži atnāk atpakaļ. “Man ir tādi klienti, kuri nāk 19 gadus, uz kuriem es mācījos. Mana mamma ir bibliotekāre, kultūras darba speciāliste. Nāca viņas kolēģes, kurām ir prasības. Tas man ir augstākais rezultāts – viņas šo gadu gaitā ir apmierinātas, ka viņām ir savs skaistuma kronis,” priecājas E. Ernstsone.

Tiek pie divdesmit meitām
Kļūšana par skolotāju E. Ernstsonei raisa īpašas sajūtas. “Pašai man ir trīs dēli, bet tagad, pateicoties frizieru programmai Liepājas Valsts tehnikumā, esmu tikusi pie divdesmit meitām. Esmu novērojusi, ka cilvēki baidās iet pie praktikanta. Domāju, ka nākamgad būs jārīko frizieru konkurss, jo profesionāli frizieri-mākslinieki tieši Kurzemes pusē ir pieprasīti, taču ne visi ar klientu māk strādāt. Ir jābūt savstarpējam kontaktam. Var būt ļoti labs meistars, bet nav iemaņu darbā ar klientiem,” secina meistare.
“Jā, esmu friziere ar lielu stāžu, bet neko 20 gadu laikā neesmu mainījusi – darbu joprojām daru ar mīlestību. Par to mani apbrīno, tostarp mans vīrs,” viņa atklāj un atzīst: ja neaiziet pāris dienas uz darbu, tad liekoties, ka dzīve ir apstājusies. “Es tikai pēdējos gadus esmu ņēmusi atvaļinājumu, iepriekš nebija iespējas. Vīrs mani uz to piespieda, sakot, ka man ir jāpadomā arī par sevi.”
Meistare īpaši uzsver: “Gribētu ar sarkanu pasvītrot – frizierim ir jābūt dzīvespriecīgam, vajag mīlēt sevi, lai dotu enerģiju otram. Klientes teikušas – pie tevis kabinetā es miegu ciet, tāds atslābums. Ar savu darbu es iedodu enerģiju, jaunu skatījumu uz dzīvi.” Viņa frizē arī savu ģimeni, īpaši prasīgi esot vecākie dēli, kuri mammai kā meistarei liekot būt ļoti akurātai.

Jānogriež negatīvā enerģija
Trīs mēneši, un tad matu gali jāapgriež – tajos sakrājas sliktā enerģija, uzskata E. Ernstsone, vienlaikus atgādinot, ka arī pašiem cilvēkiem par savu frizūru un matu sakārtojumu ir jārūpējas, jāpiestrādā. “Tagad ir tik daudz produktu! Kad mācījos, bija šaurs matu līdzekļu klāsts,” salīdzina meistare.
Viņa māca, ka matu sakārtojums, krāsa un griezums ir jāizvēlas saskaņā ar sejas formu un krāsu. “Tā ir vesela kompozīcija! Pat stāvot veikalā rindā, skatos uz cilvēku matiem ar savu kā frizieres skatījumu. Ir bijis gadījums, kad, stāvot rindā, piegāju klāt vīrietim un prasīju – jūs bijāt pie friziera? Atbilde – jā, pirms pāris stundām. Norādīju, ka aizmugurē matos ir izcirpts robs. Nosarkām abi, bet no vīrieša skanēja pateicība – paldies, ka pateicāt! Man jau liekas, ka vajag tomēr pateikt, ja ir gadījusies kļūme, jo matu sakārtojums ir svarīgs,” viņa ir pārliecināta, piebilstot, ka visbiežāk kļūdas pieļauj meistari, kuri nav izglītoti.
Frizieres skatījumā modē vienmēr būs dabiski brūnie un dzeltenie toņi un nekad no tās neizies karē griezums. “Manas skolnieces, kurām karē bija jātaisa praktiski uz dažāda vecuma modelēm, pārsteigtas atzina – viņas aizgāja par 20 gadiem jaunākas!” stabilās modes vērtības raksturo speciāliste. “Par krāsām runājot – labāk vienmēr būs dzeltenais nekā mākslīgi pelēkais vai baltais. Ja ir gari mati, tiem jābūt skaistiem un spīdīgiem, sakoptiem.”
Šogad topā esot rudais un spilgti sarkanais tonis, bet “ar tiem jābūt ļoti uzmanīgam, jo ne visiem tie piestāv”. “Tādēļ frizierim jābūt konsultantam un jāpārliecina, kā būs labāk. Jābūt redzējumam, kā tas izskatīsies, ņemot vērā klienta izskatu. Bāla seja un spilgti sarkani mati ir tas pats kā stāvēt pie luksofora,” viņa salīdzina. “Frizierim ir jāsaprot, ko klients domā, un viņa vēlme jāpārveido frizieru valodā.”

Latvijā nav maksātspējas
Jāņu un Ziemassvētku laiks E. Ernstsonei ir ārzemju latviešu laiks, kad viņa pievēršas uz Liepāju mājās atbraukušo tautiešu sapošanai. Meistare zina: viens no galvenajiem punktiem, ciemojoties Latvijā, ir skaistumkopšana – apmeklēt frizieri, sievietēm arī manikīru, solāriju, veikt citas procedūras. Galvenais iemesls – Latvijā tas ir lētāk nekā ārvalstīs. Piemēram, Austrijā par matu griešanu jāmaksā 80 eiro, bet krāsošanu – 150 eiro. “Ja mēs paprasītu tādas summas, pie mums nenāktu neviens. Latvijā joprojām nav novērtēts roku darbs, turklāt friziera profesijā strādājošajiem tas ilgstoši ir veselībai kaitīgs darbs – diendienā stāvi uz kājām, elpo ķīmiju, fiziski jānodarbina rokas, pirksti. Kad paprasām piecus eiro vairāk, jau tad uz mums šķībi skatās.”
E. Ernstsone bijusi mācībās Itālijā, kur trenera vadībā apgūta jauna matu krāsošanas tehnika skaistam, saulainam krāsojumam. “Prasīju trenerim: “Emiliāno, tas ir liels darbs. Cik par tādu var prasīt?” Viņš atbildēja – 200 līdz 300 eiro. Jo Itālijā cilvēki ir gatavi maksāt, jo grib izskatīties labi. Ja mēs paprasītu 100 eiro, mums nesamaksātu. Cilvēki grib pārmaiņas, bet nav maksātspējīgi.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Frizieris iedod mirdzumu ne tikai matiem

Kategorijas