Austrumu savaldzinātā

Māra Vingre jūsmo par Austrumu kultūru, garšām un smaržām, uzticas akmeņu spēkam un burto ājurvēdas filozofiju. Viņa domā, ka tas nav pretstatā latviskumam, piemin mūsu indoeiropeisko izcelsmi, rāda Indijā austas šalles, ko rotā seno latvju spēka zīmēm līdzīgi ornamenti, un pārsteidz ar vēsturisku intrigu: “Durbes pils princese bijusi precējusies ar Indijas augstmani, un abi šeit kādu laiku dzīvojuši.”
Maigais asumiņš
Māra iepazinusi un savā dzīvē integrējusi ļoti daudz austrumnieciskā. “Kafijas mīļotājiem grūti oponēt, lai mēģina un salīdzina, bet es no rīta dzeru uzmundrinošo jogas tēju, kuras sastāvā ir indiešu nacionālā garšviela rooibos, kanēlis, ingvers, cigoriņi un melnie pipari, kas divtūkstoš reižu pastiprina iedarbību. Organismu attīru ar detox tēju, bet ziemā sasildos un stiprinu imunitāti ar tēju, kas satur ehināciju, kurkumu. Kurkumu pievienoju arī kūciņu mīklai un desertam. Kviešu miltu vietā izmantoju turku zirņu miltus – tajos daudz olbaltumvielu, toties nav glutēna. Sākumā var just citādo garšu, bet esmu pieradusi. Šie milti ir daudz sātīgāki – pietiek ar mazāku gabaliņu rausīša.”
Pie specifiskajām garšvielām liepājniece savējos radinājusi pakāpeniski un īpaši iecienījusi čili – tie ēdienam piešķirot “rozīnīti”, turklāt izsilda ķermeni no iekšpuses. Pēcgaršā gan parādās asumiņš, bet tas nekaitējot pat kuņģa slimību gadījumā.
“Sākumā mājās nevienam neko neteicu un prātīgi liku klāt ēdienam garo piparu – čili. Reiz mazliet pāršāvu pār strīpu, vārot buljonu, omīte, kurai deviņdesmit četri gadi, dzēra slavēdama, tikai vēlāk piebilda, ka pastiprāks sanācis. Bet asumiņu var slāpēt ar siltu ūdeni, pienu vai apelsīnu sulu. Supermārketos dabūjamās daudzkomponentu garšvielās ietilpst šie austrumnieku garšaugi, bet veikalā “Austrumu tirgus” tās ir koncentrētas, pulvera veidā. Izmantoju plovam paredzētās, šo ēdienu iespējams pagatavot divdesmit dažādos veidos.”
Prieka bikses un gudrie akmeņi
Tā kā Indijā laiks ir karsts, kleitas, kaftānus, sari un citus apģērbus tur pārsvarā ražo no kokvilnas, kas mūsu platuma grādos ne mazāk iecienīts materiāls. Savdabīga piegriezuma bikses, ko mēdz saukt par harēma vai prieka biksēm, Māra nēsā mājās: ļoti ērtas, nekur nespiež un ļauj sēdēt lotosa pozā.
Lakšmi hinduismā ir bagātības, mīlestības, labklājības un veiksmes dieviete, kā arī skaistuma simbols. To vērts turēt tuvumā figūriņas veidā vai attēlotu uz kalendāra, blociņa. Tikpat svarīgas indiešiem ir jantras – simboli bagātības, veselības, veiksmes, attiecību, uzmundrinājuma piesaistīšanai. Rīgā uz mašīnu stikliem redzētas uzlīmes ar Šrī jantru. Māra mazizmēra amuletu ar jantru nēsā naudas makā – labklājībai.
Akmeņi, kam ir ļoti spēcīga iedarbība pēc Mēness fāzēm, jāizvēlas pēc intuīcijas – kurš tobrīd uzrunā, tas arī ir vajadzīgais, pārliecinājusies Austrumu fane. “Piemēram, tīģeracs, mēnessakmens, ametists un citi akmentiņi, kam vizuļi iekšā, pastiprināti strādā pilnmēness laikā. Nolikts uz palodzes, mēness apspīdētais akmens uzlādējas.”
Māru uzrunājis pītersīts, un tikai pēc tam, kad mākslinieks retumu iestrādājis kulonā un gredzenā, viņa uzzinājusi par tā misiju – kliedēt ilūzijas, atpazīt dvēseles skaistumu, apgādāt cilvēku ar drosmi, izturību un remdēt muguras un kaulu sāpes. “Man no 2000. gada bija problēmas ar lāpstiņu. Ik pa brīdim paglaudu kulonu ar roku, kas slimajā pusē – palīdz. Dodoties ceļā, automašīnas salonā un ikdienas apģērba kabatā lieku citus akmentiņus.”
Par tirkīza brīnumainajām spējām vēsta indiešu ticējums: liela bagātība būšot tam, kurš uz tirkīzu lūkojas jauna mēness pirmajā dienā. Savukārt senie persieši ticēja, ka pietiek katru rītu vairākas minūtes skatīties uz tirkīzu, lai visu dienu nenotiktu nekas slikts.
Ja no vienas puses noslīpētu kalnu kristālu meditējot patur pie problemātiskās vietas, palīdz pret galvas sāpēm, iesnām. Rožu kvarcs piesaista draudzību un mīlestību, sniedz emocionālu līdzsvaru, tāpēc tas jāliek uz sirds čakras. Jašma slāpē uztraukumu publiskas uzstāšanās laikā, turklāt katra krāsa dziedē savu orgānu. “Sarkanais jašma atbild par asinsvadu veselību. Sievietes no onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” pērk brūnās jašmas, pat ārsti iesaka iegādāties jašmas. Daži akmeņi mēdz paši no sevis lūzt, jo neiztur enerģijas spiedienu – spēcīgākais iedarbojas uz vājāko. Ja dāvinātā vai nopirktā rota pēkšņi saplīst vai pazaudējas, nevajag bēdāties: akmens ir paveicis savu darbiņu, sevi izsmēlis.”
Neļauj pazust jaukai vietai
Ar Māru tiekamies bodītē “Austrumu tirgus”, ko daudzi pazīst kā Indijas preču veikalu. Raibajā preču sortimentā pamanāmi arī savdabīgi dekori. Vai tiešām arī austrumnieki svin Ziemassvētkus? “Viņi izrotā māju arī ikdienā. Indija ir ļoti krāsaina, kontrastiem bagāta, tas izpaužas košās rotās un apģērbā, kā arī pikantās garšvielās. Nepārtraukti esmu tajā iekšā, katru dienu ir ko mācīties,” neslēpj liepājniece.
Kopš kolorītā veikaliņa atvēršanas viņa strādājusi tur par grāmatvedi un augstu vērtē saimnieku attieksmi. “Varēju jautāt jebko, paskaidroja ar lielu rūpību kā mazam bērnam. Visvairāk saista šī nesavtīgā mīlestība. Indieši materiālās vērtības uzskata par niecību, daudz lielāka nozīme ir garīgai bagātībai un saskaņai. Esmu pabijusi Austrumu valstīs un spilgtus iespaidus guvusi Turcijā. Arī tur pārsteidza cilvēku atvērtība, viesmīlība un laipnība, kas mums bieži pietrūkst.”
Pirms pieciem gadiem, kad saimnieki nolēma pārcelties uz Indiju un veikalu likvidēt, Māra kļuva par tā īpašnieci. “Nevarēju ļaut tik jaukai vietai pazust: šeit iepērkas ne tikai liepājnieki, brauc no visas Latvijas, arī no Lietuvas. Divus gadus bija veikaliņš arī Rīgā. Likās, ka vārdi “Austrumu tirgus” ļauj paplašināt sortimentu un aicināt iekšā ne tikai veģetāriešus, vegānus, garīgā ceļa gājējus, tāpēc arī nosaukums mainīts.”
Mati un āda – kā zīds
Mode turēt mājās septiņus zilonīšus, izrādās, nav pārgājusi. Ja snuķītis uz augšu, pievilinot veiksmi; ja uz leju – bagātību. Jo visa bagātība nāk no zemes. “Tieši tāpēc apģērbs Indijā ir līdz zemei un sievietei uz kājām ir zvārgulīši – lai no zemes bagātību jeb labu ražu izlūgtos. Vasarā es ļoti labi jūtos garos, kuplos brunčos – audums neskaras pie miesas, vējā plīvo, vairojot sievišķo enerģiju. Nekas, ka indiešu tērpi ir piesūkušies ar vīraka smaržu, tā atbaida knaušus,” pasmaida veikala īpašniece.
Viņas līdzgaitnieks ir arī Ganēša, hinduisma dievība, kuras spēkos esot nojaukt šķēršļus ceļā uz mērķi. Ziemas vakaros Mārai tīk mājas iesmaržināt ar dabiskām ēteriskām eļļām. Katram aromātam sava iedarbība. Lavanda nomierina, palīdz mazināt iekaisumu, atbaida kodes drēbju skapī; citrusaugi dod možumu, savukārt pačūlija zināma kā naudas piesaistītāja, senie tirgotāji ar to iesmaržinājuši audumu baķus.
Par labākajiem kosmētikas līdzekļiem M. Vingre uzskata dabiskos, bez parabēniem. “Man pietiek ar kokosriekstu eļļu, tā aizstāj sejas un ķermeņa krēmu. Āda, īpaši sausa, kļūst mīksta un zīdaina. Ja gribas pārmaiņas, piepilinu klāt ēterisko eļļu. Kāpēc indietēm tik skaisti mati? Ājurvēdā matu struktūras uzlabošanos panāk ar eļļām, kam pievieno speciālas ārstnieciskas zālītes. Piemēram, nīms jeb Indijas ceriņi ir augs ar pretsēnīšu, antibakteriālu un pretparazītu iedarbību. Šī auga dziednieciskās īpašības pielūgtas jau vairāk nekā 4000 gadu, daži raksti vēsta, ka nīma eļļa ir vecākā cilvēkiem zināmā medicīniskā eļļa, tā palīdz apstādināt pat psoriāzi.”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām