Rekurzeme.lv ARHĪVS

Svētku eglīšu dažādais liktenis

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 4. janvāris 07:00

120
Svētku eglīšu dažādais liktenis

“Ja nu kāds pēc svētkiem nezina, kur pārcelt savu svētku rotu – eglīti podiņā, tad mūsu klajumi un citas eglītes priecāsies par jaunu iemītnieku! Aizbrauksim, savāksim un lolosim!” raksta Zane Kugrēna, kura ar ģimeni dzīvo Grobiņas novada Gaviezes pagastā. Laikrakstam viņa pastāsta, ka atsaucība pagaidām ir pavisam neliela.

Iespaidojas no pasakas
“Viena eglīte tik “pieteikusies” un uz nedēļas beigām pie mums “pārcelsies”. Biju domājusi, ka būs lielāka atsaucība!” pauž sieviete. Viņa stāsta, ka eglītes uz svētkiem ģimenē necērt kopš brīža, kad bērniem izlasījusi Hansa Kristiana Andersena pasaku, pēc kuras pati dabūjusi raudāt. Pasaka ir emocionāls stāsts par eglīti, kura aug mežā un alkst izaugt liela, līdz to nocērt pašu pirmo, ieliek istabā, izrotā, tur tā piedzīvo citu prieku, piedalās svētku notikumos, kas pasakā attēlots kā eglītes monologs un “dzīvās” domas, bet beigās, pēc svētkiem, eglīti sadedzina.
“Tās iespaidā nopirku mākslīgo egli, ko pirms tam galīgi neatbalstīju,” saka Z. Kugrēna. Iedzīvotāji, kuri svētku laikā tikuši pie eglēm podos, bet kuriem nav nevienas piemērotas vietas, kur mūžzaļo kociņu, kas simbolizē nemirstību, stādīt, var sazināties ar Z. Kugrēnu sociālajā tīklā “Facebook” vai pa tālruni 27413909.
“Kursas Laiks” jau rakstīja, ka decembrī pieejams plašs klāsts dažāda izmēra eglīšu – gan grieztas jeb cirstas, gan arī iestādītas podos. Nocirstajām eglēm, kuras var nopirkt salīdzinoši lēti, ir īss mūžs, lai arī kā iedzīvotāji censtos izmantot visādas gudrības ilgākai kociņa saglabāšanai. Savukārt egles podos ir dārgākas, taču, sagaidot pavasari, kociņu var izstādīt pagalmā, dārzā vai pat mežā, un tā var kļūt par skaistu, dabisku svētku rotu. Taču tirgotāji atzīst, ka eglītes podos ir salīdzinoši mazāk pieprasītas, tādēļ uzskatāmas par modes preci.

Neievietot atkritumu konteinerā
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir atļauts personiskajām vajadzībām nocirst tikai vienu eglīti, informē “Latvijas valsts meži”. 
Par to, cik daudz eglīšu Ziemassvētku vajadzībām tiek nocirsts, nekāda aptuvenā statistika nav pieejama. Ņemot vērā apstākli, ka vienai ģimenei nepieciešama viena eglīte, aptuvenais nepieciešamais eglīšu skaits ir 300 tūkstoši – tik liels ir aptuvenais ģimeņu skaits Latvijā. Vēl jāņem vērā, ka daudzās pilsētās un apdzīvotajās vietās, kā arī daudzās iestādēs galvenajām svētku rotām netiek cirsta viena eglīte vien, kopsummā vienā pašvaldībā tie ir vēl vairāki simti eglīšu.
Ziemassvētku eglītes nedrīkst ievietot sadzīves atkritumu konteineros. Tās var novietot vai nu pie konteinera, vai atkritumu konteinera laukumā. Egli nevajag mest ārā pa daudzdzīvokļu māju logu, iesaka namu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji. Vairāki Latvijas atkritumu savākšanas uzņēmumi izmestās eglītes savāc bez maksas, daži – par maksu. Tiem, kuriem ir malkas apkure un puķu dārzi, iesaka izmantotās eglītes skujainos zarus nocirst un uzklāt dobēm, lai pasargātu augus no sala, savukārt stumbru var sacirst smalkāk un sakurināt.