Meži slīkst ūdenī

2018. gada 4. janvāris 07:00

282

Aizvadītajā nedēļā saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa. Lai gan laikraksta aptaujātie valsts pārstāvji situāciju mežsaimniecības nozarē nesaista ar lieliem postījumiem, privātie uzņēmēji ir pretējās domās.

Situācija gandrīz visos Latvijas reģionos ir līdzīga, pastāsta akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mežizstrādes vadītājs Mārtiņš Šīmanis. Novērots, ka mazliet sausāks ir piejūras mežos, kuros aug skujkoki. Savukārt lapkoku mežos situācija ir sarežģītāka, jo augsne ir mālaināka un līdz ar to izstrādes apstākļi ir smagāki.

Izved mazākā apjomā
Šobrīd mežizstrāde notiek mazākā apjomā, jo ceļu stāvoklis ir ļoti slikts, skaidro M. Šīmanis. Krautuvēs stāv daudz materiālu, bet tos nav iespējams pārvietot. Mežizstrādes darbi joprojām notiek, bet ne tādā apjomā, kā vajadzētu. Mežizstrādes vadītājs cer, ka laikapstākļi uzlabosies un pāris dienas laiks noturēsies ap mīnus grādiem.
Par to, cik lieli zaudējumi mežos jau nodarīti plūdu dēļ, vēl grūti spriest. M. Šīmanis pastāsta, ka valsts mežos jau ierasti decembrī ir samazināts darbu apjoms, jo svētku dienās pakalpojumu sniedzēji atpūšas un sakārto darba tehniku. “Viskritiskākā situācija ir zāģētavās. Mēs kaut ko vēl piegādājam klientiem, bet privātajā sektorā ir grūtāk. Tām zāģētavām, kuras pārtiek no privātā sektora, gandrīz vispār nav koku. Mums ir situācija labāka, jo valsts mežos ir labāks ceļu tīkls un mums ir tehnika.” Darbi valsts sektorā, lai gan samazinātā apjomā, tomēr turpinās.
M. Šīmanis skaidro, ka akciju sabiedrībai šī valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšana mežsaimniecības nozarē lielas izmaiņas nedara. Viņaprāt, tas vairāk skars privāto sektoru, kas nozīmē, ka šādos apstākļos uzņēmējiem tiks atvieglota situācija, ja radīsies strīdi par neizpildītām saistībām pret kredītiestādēm vai Lauku atbalsta dienestu par Eiropas Savienības finansētu projektu termiņu ievērošanu. Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka neatceras šādus laikapstākļus, kad jau no septembra visu laiku ir slapjš.
Valsts meža dienesta Liepājas nodaļas vecākais mežzinis Andis Ozoliņš pastāsta, ka esošo situāciju grūti komentēt. Mežzinis teic, ka mežos novērojams liels slapjums – meliorācijas sistēmas un grāvji ir pilni ar ūdeni, bet tos nevarētu nosaukt par lieliem postījumiem. Viņaprāt, lauksaimniecībā tie ir krietni lielāki nekā mežsaimniecībā. “Ja nebūs milzīgas vētras, tad nekas traks nenotiks. Augsne visa ir izmirkusi, un koki izgāzīsies.”

Cer uz salu
Cits viedoklis par notiekošo ir uzņēmējiem, kuri pārstāv privāto sektoru. SIA “Laskana – Mežs” Dienvidkurzemes reģiona meistars Armands Ozols uzskata, ka šobrīd var cerēt vienīgi uz salu. “Šobrīd ir ļoti grūti kaut ko izdarīt, nekas nav iespējams. Ar kokvedējiem mežā nav iespējams strādāt, jo aiz muguras paliek elle. Ir dīkstāve, un tas savukārt ietekmē mēnešalgu.” Viņš atceras, ka līdzīga, bet ne tik traģiska situācija bijusi arī citus gadus, taču šogad nokrišņu bijis vēl vairāk. Novērojis, ka sausākie meži pagaidām vēl ir Dubeņu pusē līdz Bārtai. Savukārt slapjākie – Nīcas un Rucavas pusē.
Līdz ar to, ka kokmateriālus nevar izvest no meža, kāpj arī kokmateriālu cenas. To atzīst arī SIA “MANS-1” vadītājs Haralds Lāčkoks, kurš vērtē, ka esošais stāvoklis mežsaimniecības nozarē ir ļoti slikts. “Loģiski, ka nav, ko darīt. Sēta ir tukša, mežā paši nebraucam. Koki tiek pārdoti par augstām cenām. Jācieš zaudējumi, visvairāk tiem, kuriem ir lieli apjomi. Tas ir smagi.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Meži slīkst ūdenī

Kategorijas