Kā vērtējat Latvijas autoceļu stāvokli?

2018. gada 11. janvāris 07:00

938

Šogad autoceļu temats ir sāpīgāks nekā citus gadus. Ierastajām bedrēm pievienojušās izskalotas, neizbraucamas dubļu vagas, kas radušās ilgstoša lietus ietekmē. Laikraksts “Kursas Laiks” devās pie iedzīvotājiem, lai noskaidrotu, kā viņi vērtē šābrīža autoceļu stāvokli.

Situācija kļūst ārkārtēja
Mārīte Dārziņa no Dzērves katru rudeni gaida ar bailēm. Ceļš, kas iet gar viņas mājām, ik gadu pārvēršas dubļu vannā. Šī sezona siltā laika un lietus dēļ atnesusi jaunus, nepatīkamus pārsteigumus. “Es brīžam pat no mājas nevaru iziet ārā. Viss ir tik jēls! Šodien atbrauca piena mašīnas šoferis pie manis un bija šokā, jo tāds ceļš kā pie mums neesot nekur Latvijā,” norāda M. Dārziņa.
Pirms pāris dienām pa vietējo autoceļu nobraucis greiders, tomēr kundze norāda, ka ar to ir stipri par maz, jo izstumdītie dubļi jau nekur nepazūd. “Katru rudeni var dabūt depresiju ceļu dēļ,” stāsta dzērveniece. Dusmu brīžos viņa pat apsvērusi domu pārdot saimniecību un pārcelties uz vietu, kur garām iet asfaltēts ceļš.
Arī Mudīte Dobele uzskata, ka valstiskā līmenī autoceļi nolaisti līdz kritiskam stāvoklim. Viņas dzīvesvietas apkārtnē grants ceļiem gar malām veidojoties smilšu čupas, jo segums iet nost no ceļa. “Es neatceros, kad vispār pie mums ceļi būtu remontēti. Uzskatu, ka visi zemes ceļi būtu jānorok un viss jātaisa pa jaunam. Greiders jau tikai stumda granti, bet tas neko nemaina,” uzskata M. Dobele. Šoziem greidera noslūpētos ceļus vieglajiem auto grūti izbraukt, jo segums kļuvis tik mitrs, ka mašīnas vienkārši stieg nost. M. Dobele uzskata, ka bez kapitāla remonta Latvijas zemes ceļi kļūs pavisam neizbraucami.

Iesaka braukt ar velosipēdu
Kuldīdznieks Aivars Stupāns uzskata, ka ceļu stāvoklis visā valstī ir vienlīdz bēdīgs un tur vainojami gan laikapstākļi, gan sliktā autoceļu apsaimniekošana. Kuldīgas novadā vissliktākie zemes ceļi esot pie Gudenieku pagasta. “Kuldīgā uzreiz ir redzams, kurš brauc no Gudeniekiem, jo mašīnas ir briesmīgi netīras. Pašiem Gudenieku iedzīvotājiem jau paliek neērti, ka viņiem pa tādiem ceļiem jābrauc,” stāsta A. Stupāns. Viņaprāt, ne vietējā pašvaldība, ne valdība nedomā par autoceļu uzturēšanu, bet vietējiem tas nozīmē neskaitāmus salauztus auto un liekus kreņķus.
Aizputnieks Ivars Lācis priecājas, ka dzīvo pilsētā, kur ielas lielākoties ir asfaltētas. Zemes ceļu nedienas viņu īpaši neietekmē. “Es vairāk braucu ar divriteni, tāpēc uzskatu, ka ceļu segumiem nav ne vainas,” stāsta I. Lācis. Viņš pārliecinājies, ka mazus gabalus izdevīgāk mērot ar velosipēdu nekā triekt automašīnu, tērējot degvielu un laužot tehniku. “Mazliet to fizisko formu arī vajag uzturēt. Šāda ziema ir labi piemērota, lai ar velosipēdu brauktu,” iedrošina aizputnieks un mudina arī citus, ja vien ir tāda iespēja.

Valdība sola uzlabot
Ilgstošo nokrišņu dēļ uz grants autoceļiem visā valstī ir iestājies šķīdonis, bet atsevišķās vietās satiksmei slēgti applūduši autoceļu posmi. Lai grants autoceļi netiktu sabojāti neatgriezeniski, šķīdoņa laikā daudzviet ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta kustība transportam, kas ir smagāks par desmit tonnām.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) paudis, ka līdz šim ziemās Latvijas ceļi neesot bijuši tik pārmitrināti. Turklāt līdz šim vairāku gadu garumā neesot bijis iespējams veikt nepieciešamos ceļu sagatavošanas un uzturēšanas darbus nepietiekama finansējuma dēļ. Tomēr situācija neesot tik dramatiska, kāda tā bija pērn, kad Latgalē bija plūdi, kā rezultātā radās valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras bojājumi, tostarp ceļu iebrukumi un pārrāvumi, caurteku nostiprinājumu izskalojumi.
Šogad situācija mainīšoties, jo papildus paredzēti vairāk nekā 35 miljoni eiro valsts vietējo grants ceļu sakārtošanai un uzturēšanas darbiem. Kopumā līdz 2020. gadam varēšot uzlabot grants ceļus apmēram 1000 kilometru garumā. U. Augulis vienlaikus arī piebilda, ka tuvāko mēnešu laikā valdības dienaskārtībā noteikti nonākšot jautājums par ceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbiem nepieciešamo finanšu pieejamību ilgtermiņā, raugoties uz periodu pēc 2020. gada.
Ministrs arī informēja, ka patlaban “Latvijas valsts ceļi” un “Latvijas Autoceļu uzturētājs” veic ceļu monitoringu, kas arī tikšot turpināts. Tāpat tiek vērtēta iespēja ceļu seguma atjaunošanai.
“Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atzina, ka rekonstrukcija uz valsts grants ceļiem nav veikta pēdējo 25 gadu laikā, piebilstot, ka šogad paredzēts sakārtot apmēram 400 kilometrus šo ceļu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kā vērtējat Latvijas autoceļu stāvokli?

Kategorijas