Starp jūras mēsliem meklē dzintarus

2018. gada 11. janvāris 07:00

250

Katru gadu iedzīvotājus satrauc Liepājas pludmalē izskalotie jūras mēsli, arī šogad. Atbildīgās iestādes taupa pašvaldības līdzekļus un jūras aļģu kaudzes no pludmales zonas prom neved, tā vietā aicinot iedzīvotājus izmantot izskaloto kā vērtīgu mēslojumu. Iedzīvotāji sūdzas par nepatīkamu smaku, lūdz kaudzes aizvākt un starp jūras mēsliem dodas meklēt dzintarus.
Darbdienas pusdienlaikā pludmales zonā pie Dienvidu mola laikraksts sastop vairākus pilsētas iedzīvotājus, kuri tur devušies, lai meklētu dzintarus, taču viņus satrauc arī jautājums, kas saistīts ar jūras mēslu kaudzēm.
Liepājniece Valija Kozejeva norāda, ka viņai nepatīk pludmalē atstātie jūras zāļu sanesumi, jo tās rada nepatīkamu aromātu. Pēc sievietes domām, agrāk pludmale tikusi vairāk tīrīta, jo to darīja bezdarbnieki. “Nav laikam, kas tīra. It sevišķi vasarā. Cilvēki nāk sauļoties, un viss šis izgreznojums ir šeit. Es domāju, ka vajadzētu jūras mēslus vest kaut kur prom un kāpas notīrīt. Ir vairākas vietas, kur to vajadzētu darīt.” Pensionāre izmanto iespēju jūras aļģes likt kā mēslojumu piemājas dārzam. Pēc viņas domām, tas ir ļoti labs, jo satur jodu. Noderot gan tomātiem, gan zemenēm.
Uz pludmali sieviete dodas katru dienu, jo meklē dzintarus, ko pati arī apstrādā. Tomēr viņa novērojusi, ka dabas dārgumu paliek aizvien mazāk.

Spēcina dārzeņus un puķes
Pieredzē dzintaru meklēšanā dalās arī liepājnieks Aivars Beģis-Begge. Vīrietis pastāsta, ka parasti seko līdzi tam, kādi ir vēji, bet šodien atnācis pastaigas pēc. Citreiz, meklējot bagātības, tiek izmantoti lukturi ar ultravioleto starojumu, tad dzintari spīd kā fosforizēti un var ļoti labi ieraudzīt. Arī pašam kungam tāds ir, bet viņš atzīst, ka nepatīk dzintaru meklēšana tumsā. “Es jau ilgus gadus ar to nodarbojos. Pēc tam uztaisu kādu krellīti, aprocīti. Tagad nepulētais dzintars ir vairāk pieprasīts nekā pulētais, jo ļoti daudz ir viltojumu. Arī Liepājas pusē sastopami. Visi pulētie nav nemaz dzintari,” novērojis amatnieks.
Tāpat viņam ir viedoklis par jūras aļģu kaudzēm. Pēc viņa domām, tagad vairs neko nevar izdarīt, bet, ja nebūs lielas vētras, tad vasarā apputinās ar smiltīm un varbūt izveidosies kāpas. “Vajadzēja uzreiz vest kaut kur, vismaz aiz pilsētas robežām, nemaz nevajag uz izgāztuvi,” pauž A. Beģis-Begge. Viņaprāt, ir jāļauj cilvēkiem iebraukt jūrmalā pēc mēsliem izdevīgākā laikā. “Tā atļauja ir tikai uz vienu dienu – no astoņiem vakarā līdz astoņiem rītā. Tādā laikā, pa nakti!” Arī viņš reiz izmantojis jūras aļģes kā mēslojumu, jo tās satur augiem nepieciešamos mikroelementus.
Līdzīgās domās ir liepājnieks Ilvars Miglenieks: “Vajadzētu aļģes vest uz kaut kādiem laukiem, cilvēkiem par brīvu atdot. Tā jau pludmale ir tīra, vienīgais – šīs kaudzes un smaka.” Arī Ivars Valdmanis uzskata, ka labāks mēslojums nevar būt. Kādreiz, audzējot puķes, izmantojis arī pats. “Kūtsmēslus nevar dabūt, bet minerāli ir ķīmija.”

Taupa līdzekļus
Komunālā pārvalde jūras mēslus neplāno savākt, skaidrojumu sniedz Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Komunālā pārvalde” sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Viņš paskaidro, ka jūras aļģu kaudzes šobrīd novietotas vietā, kurā tas ir atļauts, lai nebūtu jātērē līdzekļi no pilsētas budžeta un jātransportē uz Grobiņas atkritumu poligonu.
Komunālās pārvaldes pārstāvis novērojis, ka ir diezgan daudz iedzīvotāju, kuri jūras mēslus vāc. Vasarā tie bijuši aptuveni trīs, četri interesenti dienā un ap četrdesmit mēnesī. Lai iebrauktu pludmalē ar autotransportu, tam nepieciešams nokārtot vienreizēju atļauju, ko izsniedz Komunālā pārvalde, un tad jūras aļģes var ņemt, cik vien vēlas.

Ar dabu necīnīsies
Jūras zāļu izskalošana visā Latvijas jūras piekrastes garumā ir absolūti dabisks process, kas notiek gadu desmitiem un simtiem, tāpēc Liepājas Komunālā pārvalde uzskata, ka ar dabas parādībām nebūtu jācīnās. “Lai cīnītos, tad kā Krišjānim Valdemāram ir jādibina Baltijas jūras izsmelšanas biedrība. Mēs necīnīsimies, taču ir atsevišķi pludmales posmi, kuros peldsezonas laikā organizējam jūras zāļu savākšanu.”
Speciālists pieļauj, ka ir kāda daļa cilvēku, kuriem tas sagādā diskomfortu. “Jūras zāļu vākšana ir nemitīga. Tas ir aptuveni tāpat, kā ziemā uzsnieg sniegs un no pilsētas ved ārā šo sniegu. Paiet laiks, un sniegs nokūst. Tāpat ir arī ar jūras zālēm. Ne vienmēr tūlīt ir jāskrien ar tehniku un jātērē liela nauda tāpēc, ka kāds ir vērsies medijos un sūdzējies, ka tur kaut kas ir nepatīkami. Tā ir tāda individuāli personiska sajūta. Tas nav nekas kaitīgs un traģisks. Tā nav nekāda dabas katastrofa,” skaidro A. Štāls.

Jādomā par iemesliem
Jūras mēsli šogad ir izveidojušies gana daudz, tāpēc ka vējš visu laiku pūš no jūras. Ihtiologs, biedrības “Latvijas Zvejnieku federācija” valdes loceklis Ēvalds Urtāns rosina jautājumu, kāpēc aļģu ir tik daudz. Viņaprāt, to pētījis droši vien neviens nav, bet jūras zālēm arī patīkot dzīvot tur, kur ūdens ir caurspīdīgāks, tālāk no krasta. Tad, kad uznāk vētra, tās tiek plēstas nost un nestas krastā. Kāpēc tas notiek? “Tāpēc, ka ūdens paliek duļķaināks. Katram mājās ir sava veļasmašīna, kurā ieliek Polijā ražotu veļas mazgāšanas līdzekli, kas satur fosfātus. Tos neattīra attīrīšanas iekārtas, un tad tie ieplūst jūrā kopā ar upju ūdeņiem. Ūdens saduļķojas, un nabaga aļģes dabū dzīvot tuvāk krastam. Tikko uznāk vējš, tā viņas noplēš,” skaidro Ē. Urtāns.
Ihtiologs zina, ka pirms 20 gadiem aļģes auga pat 14–15 metru dziļumā. “Pa vidu dzīvojās jūras grunduļi, noklāja visu piekrasti un noēda gliemežus, attīrīja ūdeni no visādām organiskām vielām. Tad, kad viņu vairs nav, ūdens paliek duļķaināks. Uzpūš stiprāks vējš, un visus izmet krastā, tāpēc veidojas aļģes,” iemeslus min speciālists.

Nav kaitīgi
Ē. Urtāns pauž, ka tālākās darbības ir atkarīgas no konkrētās pašvaldības. “Aicināt cilvēkus izmantot jūras zāles, izdot atļaujas iebraukt jūras piekrastē. No otras puses – zāles ir pilnas ar jūras sāli, aizvedīs, uzliks uz savu dārziņu, un tur uzreiz visi rabarberi nomirs. Šajā gadā būs tikpat daudz jūras mēslu, bet tas ir dabisks process un nav nekas kaitīgs. Vienkārši vajag sakārtot, novākt, un viss būs labi. Mūsu vide nav piesārņota, mēs nevarētu teikt, ka mums ir naftas kuģis apgāzies vai kāda kaitīga ražotne uzradusies. Tā nav. Dzīvojam ekoloģiski tīrā vidē. Vajadzētu pašvaldības līmenī kaut ko darīt – ne tikai novākt, bet arī atvieglināt nosacījumus cilvēkiem, lai ved mājās un mēslo savus dārziņus.”
Savu komentāru sniedz arī Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova: “Esošajā situācijā nav novērojams vides piesārņojums, tāpēc šā jautājuma risināšana šobrīd nav Vides pārvaldes kompetencē. Tas, ka ir aromāts, vienkārši ir traucēklis iedzīvotājiem, kas tur staigā. Vasarā, kad būs sauļošanās sezona, noteikti būs savākts.”
Speciāliste novērojusi, ka šogad aļģes neraksturīgi vēlu izskalotas krastā, un uzskata, ka dome tās intensīvi savāc. “Tur jau bija daudz vairāk. Dabā tā ir noticis, un nav pierādījumu, ka tās būtu kaitīgas videi vai bīstamas cilvēkiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Starp jūras mēsliem meklē dzintarus

Kategorijas