No sadedzināšanas izglābj stelles

2018. gada 18. janvāris 07:00

1069

Cīravas pagasta Dzērves aktīvākās sievas aizvadīto gadu beigušas un jauno gadu uzsākušas ar gandarījuma sajūtu. Viņas no sapelēšanas, sapūšanas un sadedzināšanas izglābušas stelles. Dzērvenieces no kādas ēkas pagraba Cīravā ieguvušas ilgus gadus nostāvējušas stelles, kas veido veselu apģērba un sadzīves lietu darināšanas laikmetu. Turklāt ne vienu vien šī senā darbarīka eksemplāru

Aušana – obligāts darbs
Ne saieta nama vadītāja Solvita Moiseičuka, ne Mudīte Dobele neatklāj, no kuras ēkas stelles izglābtas. Divas no tām ir pilnīgā darba kārtībā, dažas bojātu detaļu dēļ vairs nevar lietot aušanai, taču var izmantot rezerves daļām.
Daudziem pagasta iedzīvotājiem bijis zināms, ka stelles kādas ēkas pagrabā stāv jau gadiem neizmantotas un nevajadzīgas. “Ja mēs nezinātu par stellēm un neteiktu, ka tās gribam, visticamāk tās tagad jau būtu sakurinātas, labākajā gadījumā – stāvētu atkritumos,” teic S. Moiseičuka un pastāsta, ka kādreiz katrai kārtīgai saimniecei aušana bija obligāts darbs un goda lieta.
Turpat blakus stellēm var apskatīt arī dzijas šķeterējamo un vērpjamo ratiņu, kas bija neatņemams sievietes mājas dzīves darbu priekšmets.
M. Dobele atklāj, ka steļļu glābšanā iesaistījušās pašas ar savu personīgo transportu. Stelles atradās ūdenī, kas veicināja bojāšanos. Nav arī zināms, cik ilgi ūdens ticis klāt koka rīkiem. “Pašam nevajadzēja, citam arī nedeva,” viņa apraksta situāciju par steļļu likteni.

Saprot roku darba vērtību
“Tās ir kārtīgas veco laiku stelles, vietām ar visiem ķirmīšu caurumiņiem,” saka S. Moiseičuka un atzīstas: “Godīgi sakot, pirmo reizi savā mūžā redzēju tik tuvu īstas, kārtīgas stelles, kur var aust audumus un deķus!” Abas ar M. Dobeli stelles uznesušas saieta nama otrajā stāvā, atbrīvojot vietu telpā, kura atradās šautriņu dēļi un novusa galds. “Ko mēs nevaram dabūt gatavu!” viņas lepojas. Divatā kopā ar kādu pieredzējušu audēju stelles samontējušas, lai būtu darba kārtībā. “Ļoti sarežģīta bija diegu vēršana. Jāsaver vairāk nekā 300 diegu, lai varētu auduma gabalu izveidot!” uz stellēm rāda M. Dobele, kura vēl vecajā gadā paspējusi jauniegūtajos darbarīkos uzaust vienu lupatu deķi. “Es paspēju divus uzdarināt,” palielās S. Moiseičuka un smej, ka tagad zināšot pielietojumu vecajiem apģērbu gabaliem – sagriezīs tos strēmelēs, stellēs iekšā, un paklāji gatavi!
“Tagad mēs saprotam, kāpēc austajiem audumiem, pārklājiem un pārvalkiem ir tāda cena gadatirgos un citur, kur pārdod roku darbus. Tagad es redzu un saprotu, par ko ir jāmaksā,” atzīstas saieta nama vadītāja.
Pašreiz apmācīt audējas brauc Aizputes meistare Laima Alundere. Sievas kopā ar S. Moiseičuku prāto par plašāku aušanas popularizēšanu vietējo iedzīvotāju vidū. Savukārt vēl vienas stelles vietējās aktīvistes plānojušas nogādāt Dzērves skolai.
M. Dobelei ir sapnis – viņa vēlas noaust arī tautiskus brunčus, tikai vēl nezinot, kādus. Vietējās sievas sākušas pētīt, ka Aizputes novadā ne Cīravai, ne arī novada centra pilsētai nav pašai sava īsta tautastērpa, tādēļ viņas ir apņēmības pilnas kaut ko Cīravas tautastērpa labā darīt. “Aizputei nav, jo tā bija ebreju pilsēta, par Cīravu nezinām, kāpēc, bet tautastērpi mūsu novadā ir tikai Kazdangai un Lažai.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No sadedzināšanas izglābj stelles

Kategorijas