Process “valsts pret kuģi-māju” ir sācies

2018. gada 25. janvāris 07:00

163

Process “valsts pret kuģi-māju” ir sācies

Lai rastu likumīgu pamatojumu un iespēju novākt no Pāvilostas novada Sakas pagasta stāvkrasta vasarnīcu, kas pēc dokumentiem ir būvniecības stadijā esošs kuģis jeb – juristu terminoloģijā – būvniecībā esošs pontons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons devās uz sarunām ar premjeru Māri Kučinski un piecu ministriju pārstāvjiem, kuri veidoja darba grupu Saeimas Tautsaimniecības komisijā.

Darba grupa meklē risinājumu
“Tas, kas notika 22. janvārī, sasaucot ministriju apvienotu darba grupu Rīgā, kurā piedalījos, bija nepieciešams jau pirmajā dienā pēc publikācijas. Lai visu sakārtotu, ir jāsakārto likumi, un tieši tādēļ ir iesaistītas piecas ministrijas. Mans ieteikums ir mainīt Zvejniecības likumu, kas pieļauj kuģu būvniecību, un atstāt tauvas zonu tikai ziemošanas un kuģu remonta iespējām, kas būtu paredzētas zvejnieku laivām,” “Kursas Laikam” skaidroja U. Kristapsons.
Tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka Pāvilostas stāvkrastā var tikt būvēta tā sauktā “māja-kuģis”, iespējams, būtu citādāks, ja tiesai būtu pareizas ziņas par to, uz kādas zemes konstrukcija novietota. Viens no pirmajiem secinājumiem darba grupas diskusijās bija, ka māja-kuģis atrodas uz valsts zemes, bet pirms pieciem gadiem tiesvedībā pret Valsts vides dienestu (VVD) būvniecības stadijā esošais pontons tiesā uzrādīts SIA “Alco” privātīpašumā “Oļi” Pāvilostas novadā. “Kursas Laiks” šo faktu konstatēja uzreiz, ielūkojoties Valsts zemes dienesta mājaslapā, kur kartējumā ēkas izvietojums norādīts. Faktu šobrīd izmanto, lai tiktu galā ar konkrēto būvi.
U. Kristapsons norādīja, ka procesā apmānīti gan tiesa, gan pašvaldība, gan VVD. VVD vadītāja Inga Koļegova portālam “LSM” pauda, ka dienestam pirms pieciem gadiem nav bijis tehnisko iespēju pārbaudīt, uz kādas zemes būvējamais kuģis atrodas, savukārt tiesnesei tas neesot bijis jādara.

Ierastais birokrātu “futbols”
Tālākais ir noskaidrot, vai no valsts puses šāda atļauja dota vai nav. “Valsts nekustamie īpašumi”, uz kuriem norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pagaidām liedzas – saskaņojuma it kā nav, tomēr “Valsts nekustamie īpašumi” drošības labad norāda pretējās durvīs – atpakaļ uz VARAM. Kamēr nav skaidras informācijas par saskaņojumu, pašvaldībā valda neziņā. Tāpat kuģu, pat būvniecības stadijā esošu, uzraudzība nav pašvaldību pārziņā. Darba grupā pat bija ieteikumi īpašniekam kuģi iecelt ūdenī un aizvilkt uz sev vēlamo vietu. Šādu aicinājumu pašvaldība jau nosūtījusi īpašniekam pa pastu.
Jāpiebilst, ka Ulmalē jūras krastā uzbūvētais objekts Latvijas Jūras administrācijas (LJA) Kuģu reģistrā 2011. gadā ir fiksēts kā “būvniecībā esošs pontons”. “Ņemot vērā, ka šāda reģistrēšana ir brīvprātīga, šis statuss tam ir aktuāls arī pašlaik,” tā portālam “Delfi” skaidroja LJA sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne.

Tiesā teiktais vēl ir spēkā
Lai arī tiesāšanās starp Liepājas reģionālo Vides pārvaldi un SIA “Alco” notika pirms pieciem gadiem un administratīvā pārkāpuma lietā ir galā, SIA “Alco” tika saukta pie atbildības, ka savā īpašumā “Oļi” Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi “metāla režģu un pontonu konstrukciju”. VVD uzskatīja, ka SIA “Alco” pārkāpj Aizsargjoslu likuma 36. panta 8. punktā noteikto aizliegumu izvietot konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57. pantu SIA “Alco” bija sodīta ar naudas sodu. Gan interneta medijos, gan komentāros sociālajos tīklos parādījās cilvēku vēlme par pirmo vainīgo padarīt tiesnesi. Līdztekus sekoja Latvijas Tiesu administrācijas paziņojumi par to, ka strīds nav bijis par to, vai tas ir kuģis. Abas puses terminu izmantoja tiesvedībā.
Attaisnojumi par to, ka tiesnese nav vainojama iznākumā, pēc būtības aizēnoja faktu, ka tiesā izmantotie apgalvojumi vēl aizvien ir spēkā. Īpašnieks SIA “Alco” nav sniedzis nekādus paskaidrojumus un pieprasījumus pēc paskaidrojumiem pa pastu saņems tikai drīzumā. Krastā esošā konstrukcija vēl aizvien ir būvniecības stadijā esoša pontonu konstrukcija jeb, īsāk sakot, nepabeigts kuģis, un neviens nevar īpašnieku piespiest to reģistrēt kā pabeigtu peldlīdzekli, liecina LJA.
Vienīgās izmaiņas ir konstrukcijas izskatā. Tiesas arhīvos ir redzama pontonu konstrukcija, bet “Kursas Laika” fotogrāfijās – vasaras namiņš, kas vēl nenozīmē, ka zem tā nav pontonu un sākotnēji minēto konstrukciju. Ja izrādīsies, ka ar valsti kuģa-mājas atrašanās uz valsts zemes saskaņota, atliks vien pēdējā iespēja – izmantot tiesā neprecīzi norādīto zemes īpašumu, kurā objekts izvietots. Arī šī iespēja ir vien amatpersonu pieņēmums un, kamēr juristi nebūs ķērušies pie darba, nav uzskatāma par realizētu.

Premjers nosaka termiņu
22. janvārī Ministru prezidents Māris Kučinskis parakstīja rezolūciju, ar kuru uzdod VARAM divu nedēļu laikā izskaidrot situāciju un nākt klajā ar priekšlikumiem par māju-kuģi Pāvilostas novadā. Pēc valdošo partiju koalīcijas sēdes viņš Rīgas žurnālistiem izteicis izbrīnu par faktu un uzsvēris, ka šāda situācija nedrīkst atkārtoties.
Lai atrisinātu situāciju Pāvilostas novadā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicināja iesaistīties piecas ministrijas – VARAM, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju. VARAM jau 30. janvārī nāks klajā ar grozījumiem attiecībā uz Zvejniecības likumu. Tad arī būs redzams, kas jāgroza likumā, lai līdzīgas situācijas Latvijā neatkārtotos. “Tas nav pieļaujams, ja kas tāds notiek tauvas joslā un kāpu aizsargjoslā,” pēc darba grupas sanāksmes presei pauda komisijas vadītājs Romāns Naudiņš.
“Tik daudzu ministriju iesaistīšanās ir nepieciešama, jo likumi ir savstarpēji ir saistīti,” komisijas plašo mērogu “Kursas Laikam” komentēja U. Kristapsons. Darba grupa arī atklāti atzina, ka šobrīd piecus gadus veco tiesas spriedumu nevar ignorēt, tādēļ pašvaldība bez likumu grozījumiem ir bezspēcīga. Jau šobrīd skaidri saprotams, ka “Kursas Laika” atklājums – māja-kuģis Sakas stāvkrastā – ir likumdošanas problēma.
Pirmais uz Zvejniecības likuma labošanas nepieciešamību norādīja Saeimas deputāts Einārs Cilinskis. Zvejniecības likuma 9. panta 8. daļā minēts, ka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Tieši šo likuma nepilnību izmanto. Ne velti SIA “Rauna Fabric” interneta vietnēs jau izplatījusi jauku piedāvājumu izgatavot gan krastā, gan uz jūras apdzīvojamus kuģus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Process “valsts pret kuģi-māju” ir sācies

Kategorijas