Vai Jūs uztrauc personīgo datu drošība internetā?

2018. gada 25. janvāris 07:00

171

Vai Jūs uztrauc personīgo datu drošība internetā?

Aptuveni 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu Eiropas lielākajās valstīs nav gatavas ieviest jaunās vispārējās personu datu aizsardzības regulas no 2018. gada maija. Globālās IT kompānijas “Oracle” eksperti, raksturojot situāciju Latvijā, norāda, ka tendences ir ļoti līdzīgas – puse no organizācijām, uz kurām regula attiecas, tam nav gatavas, jo regulas ieviešana prasa papildu finanses, laiku un cilvēkresursus. “Kursas Laiks” devās noskaidrot, vai vietējos iedzīvotājus uztrauc viņu datu drošība internetā.

Bažījas par slimību vēsturi
Nīcenieks Ainārs Teteris uzskata, ka drošībai internetā noteikti jāpievērš uzmanība, bet pašam ikdienā vēl nav bijusi vajadzība pielietot pastiprinātus datu aizsardzības mehānismus. “Līdz šim man nekādas problēmas nav bijušas. Ikdienā lietoju viedtālruni un izmantoju arī dažādu kontu sinhronizāciju, bet nekādus antivīrusus neesmu ieviesis, jo nav bijusi slikta pieredze,” stāsta A. Teteris. Viņš piebilst, ka par aizsardzību parasti sāk domāt tad, kad gadās personīgi saskarties ar problēmām. Vīrietis uzskata, ka visnepatīkamāk ir, ja noplūst informācija par cilvēka veselību. “Ir tāda informācija, kuru publiskot būtu ļoti nepatīkami, piemēram, slimību vēsturi, jo uzskatu, ka tā ir sensitīva informācija.”
Lai gan vairums cilvēku uztraucas par to, ka kāds varētu uzzināt viņu patieso veselības stāvokli un ārstētās slimības, Ludmila Vlasova uzskata, ka tieši par veselību klusēt nevajag: “Es neiebilstu, ja, piemēram, E-veselības portālā visi ārsti varētu redzēt informāciju par iepriekšējām slimībām. Manuprāt, tā ārsts var piemeklēt vislabāko ārstēšanas veidu, jo papildu informācija viņam noteikti palīdzēs.” Sieviete laikrakstam atzīst, ka ikdienā par savu datu drošību internetā īpaši nedomā, tomēr zina, ka ir tēmas, kuras labāk pasargāt no svešām acīm. Vai labāk bija, kad dzīvojām bez interneta un digitālajām datubāzēm? Nē, arī tam L. Vlasova nepiekrīt, jo digitalizācijas iespaidā ikdienas dzīve kļuvusi ērtāka, vien tagad jābūt uzmanīgākiem.

Drošība apgrūtina pētniecību
Baiba Miksone ikdienā strādā par bērnudārza audzinātāju, tāpēc zina, cik svarīgi ir apdomāt personisko informāciju, kuru norādām internetā un sociālajos tīklos. Sieviete stāsta, ka jāapdomā arī tā informācija, kuru mēs norādām par savu ģimeni un tuvākajiem. “Uzskatu, ka tam noteikti jāpievērš uzmanība un tas ir svarīgi. Ģimenē cenšamies īpaši daudz nepublicēties un nerādīt tādas bildes, kas varētu nodarīt mums sliktu,” stāsta B. Miksone.
Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga no savas darba pieredzes novērojusi, ka pēdējo gadu laikā cilvēki pret publicējamo informāciju un saviem datiem kļuvuši daudz atbildīgāki. Tomēr ne vienmēr tas ir pozitīvi vērtējams fakts, jo pārāk liela drošība traucē pētniecības darbam. “Man liekas, ka mēs ļoti slēpjam tos faktus, kas patiesībā varētu būt noderīgi. Kaut vai runājot par dzimtas kokiem, ko krātuvē veidojam – jo vairāk savus datus slēpjam, jo grūtāk un kļūdaināk veicas darbs ar dzimtas kokiem,” stāsta G. Vanaga. Kļūdas veidojas, jo cilvēki baidās norādīt savus īstos datus un tiem, kuri vēlas atrast savas dzimtas saknes, ir grūtāk atrast piederīgos. “Protams, nevar rakstīt personas kodu visur, kur ienāk prātā, bet aprakstošu informāciju, kaut vai dzimšanas gadu, jau var norādīt. Brīžiem liekas, ka mēs esam pārāk noslēgti,” spriež G. Vanaga.
Būs jauni noteikumi
Jaunās regulas mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, kas nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus, norāda “Oracle” pārstāvji. Faktiski tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Regula prasa pamatot datu pieprasīšanas mērķi, to pielietošanu un izmantošanu. Tāpat ir jāgarantē tūlītēja datu glabāšanas pārtraukšana pēc personas pieprasījuma.
Vienlaikus regula aktualizē jautājumu par datiem kā galveno biznesa vērtību. Uzņēmumi, kas prot tos analizēt un pielietot, ir ievērojami konkurētspējīgāki.
“Vērtējot regulas nepieciešamību no šāda skatupunkta, regula ir sava veida biznesa apdrošināšana, tāpēc datu aizsardzības jautājumiem jānokļūst uzņēmēju un valsts pārvaldes iestāžu dienaskārtībā. Diemžēl līdz šim tas ir pietrūcis. Universālu recepti regulas ieviešanai nav iespējams sniegt. Tā kā regula nav kaut kas revolucionāri jauns, lielā mērā tās ieviešanas gaita ir atkarīga no tā, cik iepriekš darīts esošo informācijas sistēmu uzturēšanā,” uzsver kompānijas “Oracle” pārdošanas vadītājs Anrijs Šnipke.
Vispārējā datu aizsardzības regula stāsies spēkā šā gada 25. maijā un attieksies uz faktiski visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm.
Runājot par privātpersonu datu drošību, drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” pārstāve Līga Besere norāda, ka joprojām turpinās lielu kompāniju datu noplūdes, piemēram, “Yahoo”, “Uber”, “Verizon”, “eBay”, “Virgin”, “Deloitte” u.c. “Aicinām nopietni izturēties pret savu datu drošību un izmantot atšķirīgas paroles dažādiem tiešsaistes resursiem, kā arī visus pakalpojumu sniedzēju piedāvātos drošības rīkus, piemēram, divfaktoru autentifikāciju,” uzsver “Cert.lv” pārstāve.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai Jūs uztrauc personīgo datu drošība internetā?

Kategorijas