Ceļā klausās gan “Tirgus placi”, gan “Skyforger” un “Apvedceļu”

2018. gada 25. janvāris 07:00

163

Ceļā klausās gan “Tirgus placi”, gan “Skyforger” un “Apvedceļu”

Kādi ir mūspuses autovadītāju paradumi – braukt klusumā vai klausoties iemīļotas dziesmas, vidējā skaļumā vai tā, ka mašīna rīb? Kā mūzikas klausīšanās ietekmē satiksmes drošību?

“Kursas Laiks” iztaujāja Lejaskurzemes novadu autovadītājus, no kuriem vairums atzina, ka automašīnā visbiežāk klausās radio – iecienītāko staciju priekšgalā ir “Skonto”, Latvijas Radio 2. kanāls, Kurzemes radio un citas stacijas. Retāk automašīnā tiek klausīti mūzikas kompaktdiski. Arī braukšanai klusumā tiek dota priekšroka. Vairums savas mīļākās dziesmas uzgriež pavisam skaļi, pievēršot pat garāmgājēju uzmanību.

Noskaņoties palīdz leģendas
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols mūziku automašīnā klausās ar lielu prieku. Viņš brauciena laikā uzliek visu jauno, ko ieguvis kompaktdiskos. “Parasti ir tā – kad koncertā dzirdu jaunāko, piemēram, “Dagambu” vai “Melo-M”, tad mašīnai nopērku platīti no grupu iepriekšējiem izlaidumiem. Ja esmu Rīgā darīšanās un ir kāds labs koncerts, palieku arī uz to un tajā noskaņā noteikti vajag arī diskus. Pēc koncerta mājupceļā paildzinu noskaņu,” stāsta novada galva. Viņa kolekcijā ir arī Maestro Raimonds Pauls, paša novadnieks Emīls Balceris un citi izpildītāji.
“No diskiem izvēlos noskaņai atkarībā, kā ir gājis, vai atkal, ja vajag noskaņoties, lai Rīgā labi ietu. Tad izvēlos ko ritmiskāku. Man tuvi ir vecie laiki – klasiskais roks – “Pink Floyd” un “Queen”. Noskaņai der arī laba vijole – Vanesa Meja vai Deivids Gerets. Klausos arī radio “SWH”; kad ir sērīgāk, tad “Skonto”. Kad ir ziņas, tad “Latvijas Radio 1”, tā ir obligāta lieta. Saldus apkaimē neiet “Skonto”, tur “SWH” ir spēcīgāks. “Latvijas Radio 1” ir visur,” novērojis A. Priedols. Viņš piebilst, ka gods jādod arī Kurzemes radio, jo tas ir vietējais. Esot jau vairāk nekā 40 gadus pie stūres, Grobiņas novada domes vadītājs uzskata, ka klusāka vai skaļāka mūzika neietekmē pašu galveno – viņa koncentrēšanos satiksmei.
Savukārt Vaiņodes vidusskolas direktors Zigmunds Mickus ceļā priekšroku dod “Skonto” radiostacijai; ja to vairs neķer, tad “Latvijas Radio 2”. “Atbilstoši manam vecumam,” viņš komentē un piebilst, ka kompaktdiskus praktiski neklausās.

Pievērš apkārtējo uzmanību
“Kad pietrūkst krāsu, tad mūziku klausos skaļi,” atzīst Liepājas Latviešu biedrības nama vadītāja Vita Hartmane. Viņa iecienījusi singlus vai dziesmas ar roka piesitienu. Tā, ka auto pat sienas trīc, pēdējā laikā viņai skan Igo un Gacho kopdarbs “Velti iztērēts laiks”. Savukārt rudenī katru otro dienu automašīnā skanēja “Prāta vētras” dziesma “Rudens”. “Man patīk ietekmīgas melodijas,” uzsver V. Hartmane. Viņa no radiostacijām iecienījusi divas – “SWH” un Rietumu radio. “Rietumu radio ir ļoti laba mūzikas izvēle, bet “SWH” ir talantīgi dīdžeji. Pilnīgi neapmierina “Skonto” listes. Bieži klausoties, var pamanīt, ka listes neatjaunojas. Piecus gadus jau drillē vienu un to pašu. Tā ir nolaidība,” uzskata V. Hartmane.
Ja radio vairs neko nepiedāvā, tad Biedrības nama vadītāja ķeras pie saviem “Led Zeppelin” diskiem, kas automašīnā ir vismaz pieci vai seši. Viņai patīk arī pilsētā ļoti skaļi klausīties savu iemīļoto mūziku, ka jāsakaunas no gājējiem, bet skaļa un ritmiska mūzika palīdz koncentrēties darbam, uzlabo garastāvokli un relaksē.
Liepājas loka šaušanas kluba “Archery Liepāja” vadītājs Jānis Bružis ikdienas īsos braucienos dod priekšroku radio, bet tālākā ceļā izvēlas savu pleilisti, savienojoties ar “Jūtūbi”. “Radio pa lielam slēdzu, kamēr kaut kas patīk. Neesmu uzsēdies uz vienu radiostaciju. Biežāk ir “Skonto” un “SWH”. Kas aizķeras? Tas nav mūsdienu pops, vairāk vecāks roks no mana tīneidžera vecuma. Ja skan “Prāta vētra”, tad es neslēdzu prom; ja “Metallica”, tad arī ne,” smejas J. Bružis. Viņu saista britu roks, tādēļ pleilistē figurē grupa “Oasis” un līdzīga mūzika. Jautāts, vai mūzika palīdz koncentrēties vai turpretim dažu brīdi traucē braukšanai, J. Bružis uzskata, ka tad jau tikpat labi blakussēdošais arī traucētu. Mūzika viņu uztur možu garākos ceļa posmos. “Klusumā vairāk miegs nāk. Uz sacensībām bieži sanāk braukt piecos no rīta, gribot negribot ir jāklausās, lai miegs nenāktu,” norāda loka šāvējs.

Pietrūkst latviešu roka
Radiostaciju “SWH Rock” par savu iecienītāko nosauc Grobiņas rezerves daļu veikala “Ripo DL” pārdevējs Mārtiņš Vītols. Kādēļ tieši tā? Tādēļ, ka roks patīk. Viņš gan atzīst, ka “SWH Rock” mūspusē skan švaki, te vislabāk ķer Kurzemes radio, kam arī neesot ne vainas. Novērots, ka roka radio, braucot no Liepājas Aizputes virzienā, zūd pirms Aisteres, bet Rīgas virzienā jau Lieģu apkaimē. “Mūzika palīdz koncentrēties, dažreiz arī nomierināties,” uzsver M. Vītols. Viņš skaļāk pagriezīs, ja “SWH Rock” uzliks “Metallica” – tā ir sirdij tuva grupa, būts arī uz tās koncertiem Latvijā. Grobiņnieks gan saskata vienu trūkumu “SWH Rock” piedāvājumā: “Pietrūkst latviešu roka! Varētu būt “Līvi”, “Skyforger”. Vienīgais, kur “Skyforger” esmu dzirdējis, ir Kurzemes radio. Tā ir grupa, ko es vēlētos dzirdēt.” Diskus gan M. Vītols automašīnā neklausās.
Vecpils autosportists Sandis Džeriņš klausās radio. Ja dziesma nepatīk, tiek pārlēkts uz citu staciju. “Es klausos to, kas skan, pārslēdzot stacijas uz dziesmām, kas man patīk, atkarībā no noskaņojuma. Citreiz gribu roku, citreiz ko mierīgāku. Patīk arī paklausīties vakarā pa radio interesantus faktus, kad stāsta par dažādām lietām. Neesmu tik liels mūzikas cienītājs, lai man būtu mīļākie dziedātāji. Ja dziesma patīk, to klausīšos,” stāsta S. Džeriņš. Visbiežāk viņa pārlēcieni ir starp radiostacijām: Kurzemes radio, “Star FM”, Eiropas Hitu radio un Latvijas Radio 2. programmu.
“Man nav tik izteikta gaume – kas skan, visu ņemu pretim,” stāsta Aizputes novada sporta centra vadītājs Indulis Laškovs, priekšplānā izvirzot “Star FM” radiostaciju. Viņš retu reizi brauc klusumā – ja reiz automašīnā esot tāda opcija kā mūzikas klausīšanās, tad tā jāizmanto.

Atrod savas braucamdziesmas
“Kad no Rīgas ap sešiem, septiņiem vakarā sanāk braukt mājās, tad ceļš visātrāk paiet, klausoties “Latvijas Radio 2” “Tirgus placi”. Tur var izsmieties,” stāsta Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Viņai ir uzregulēts Latvijas Radio 2. kanāls un nav vēlmes sadalīt uzmanību starp ceļu un radiostaciju pārslēgšanu.
Domes priekšsēdētājai pie sirds iet šlāgeri, dziedātājs Daumants Kalniņš, grupa “Apvedceļš”. “Ir gabali, ko vēl un vēl varu klausīties, piemēram, “Apvedceļa” dziesmu “Zemenes”. Tad pagriežu skaļāk. Pilsētā gan vairāk koncentrējos braukšanai,” stāsta V. Jablonska. Viņa piebilst, ka kopš skolas laikiem, kad dziedāts ansamblī un sistas bungas, joprojām patīk arī rokenrols un “Bītli”.
“Gan “Skonto”, gan “Latvijas Radio 2”. Ja tālāks ceļš jābrauc, izvēlos dažādību un “Skonto”. Kas skan, to klausos. Diskus speciāli nemeklēju,” stāsta Kalvenes kultūras nama vadītāja Daiga Freimane. Viņa Rīgas ielās mūziku negriež pārāk skaļi, lai koncentrētos intensīvajai satiksmei, bet ikdienas braucienos mūzikas skaļums netraucē. “Ja braucu viena, tad klausos skaļāk; ja kāds ir līdzi, tad ir fona mūzika. Atsevišķas dziesmas klausos skaļāk un padziedu līdzi. Ir tādas, ko pavisam skaļi. Piemēram, Renāra Kaupera un “Musiqq” kopdarbu “Debesis iekrita Tevī”. Tā ir dēla kāzu dziesma, un tās laikā ir labas atmiņas,” norāda kalveniece.
Savukārt ziemupniece Daiga Kadeģe rīkojas pretēji. Viņa radio nogriež ļoti, ļoti klusi. Ir tikai divas dziesmas, kurām viņa nezina nosaukumu un izpildītāju, bet, ja tās atskan, tad radio tiek pagriezts skaļi līdz galam un mašīna rīb, ziemupniece tās dēvē par savām braucamdziesmām.
“Man nepatīk lieki trokšņi. Man patīk dzirdēt apkārtējos trokšņus. Nesaprotu arī tos, kas staigā apkārt ar austiņām. Man vajag visu dzirdēt,” savu izvēli mūziku automašīnā klausīties klusi pamato D. Kadeģe. Viņa norāda, ka vīrs gan skaļi klausās radio. Ja abi brauc kopā, tad pielāgojas viens otram. No rīta, iekāpjot automašīnā, uzreiz var noteikt, kurš pēdējais ir braucis. “Ja vīrs būs braucis, tad būs skaļi un es atkal radio nogriezīšu klusi līdz pēdējam.”

Priekšroku dod domām
“Kad biju jaunāks, tad mūziku klausījos, mainīju diskus. Tagad radio neieslēdzu nu jau kādus gadus trīs līdz piecus. Vairāk baudu klusumu. Vairāk domas pa galvu skraida. Vērtību saskatu domās. Braucot varu pārdomāt, kur, kā rīkoties,” ikdienas braucienos bez mūzikas iztiek motokrosa treneris Lauris Freibergs.
Tas gan nenozīmē, ka leģendāro Latvijas motokrosistu nesaista mūzika. L. Freibergs sevi sauc par lielu latviešu mūzikas fanu un regulāri apmeklē koncertos “Lielajā dzintarā”. Ziemassvētku laikā mājās skanējusi noskaņu mūzika. “Tagad “Prāta vētra” patīk. Mūzika spēj gan nomierināt, gan uzmundrināt, tai ir milzīga enerģija,” uzskata L. Freibergs. Kādā garākā braucienā uz sacensībām L. sportists uzliek izmeklētu mūziku telefonā.

Pieprasa “Ballējam, neguļam”
CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste klausās radio, bet, ja to zona zūd, uzliek kādu kompaktdisku. Ja ir kāds blakussēdētājs, tad radio var būt izslēgts un notiek saruna. Viņš dod priekšroku radio “SWH”, bet, ja brauc kopā ar sievu, tad Rietumu radio. Atkarībā no vietas, kur kuru radiostaciju labāk uztver, Kurzemē var skanēt arī Kurzemes radio.
Ja automašīnas aizmugurē ir abas meitas, tad viņas pieprasa “Bermudu divstūra” dziesmas “Ballējam, neguļam” un “RamPamPam”, kā arī “Debesis iekrita Tevī”. Savukārt A. Jekstem ar sievu automašīnā visiecienītākā ir Dona dziesma “Dieviņš”. Pērn apprecējies brālis, tad topā izvirzījies “Bermudu divstūra” hits “Zaudējam brāli”.
“Pēdējā laikā pilsētā ar izslēgtu radio arī braucu, tālākos braucienos gan klusumā nesēžu. Mūzika skan fonā. Nav tā, ka ritmā kustos un automašīna dārd,” piebilst A. Jekste.

Visbiežāk izvēlas popmūziku
“If Apdrošināšanas” pirms pusotra gada veiktā aptauja liecina, ka lielāko daļu autovadītāju tieši popmūzikas klausīšanās pie auto stūres uzmundrina un sniedz labu garastāvokli. Autovadītāji mūziku klausās pārsvarā vidējā skaļumā un priekšroku dod ārvalstu izpildītājiem. Mūzikas klausīšanās autovadītājiem ļauj labāk koncentrēties un sekot līdzi uz ceļa notiekošajam neatkarīgi no tā, vai jābrauc pa vienmuļu ceļu vai apkārt ir dinamiska satiksme.
Absolūtais vairākums aptaujāto autovadītāju izvēlas braukšanas laikā klausīties mūziku, un tikai pieci procenti atzīst, ka brauc pilnīgā klusumā. Gandrīz puse jeb 46 procenti šoferīšu klausās vidēji skaļu, bet 18 procenti – pieklusinātu mūziku. Savukārt trešdaļa (31 procents) autovadītāju dod priekšroku skaļai mūzikai, liecina internetā veiktā aptauja.
Lielākā daļa aptaujāto autovadītāju atzina, ka pie auto stūres vislabāk ir klausīties popmūziku (42 procenti) un rokmūziku (26 procenti). Pārējie mūzikas stili – R&B, smagais metāls, indiroks, alternatīvais roks, džezs un citi – tiek izvēlēti krietni retāk.
78 procenti aptaujas dalībnieku atzina, ka viņiem ir kāda īpaša dziesma vai izpildītājs, kas vienmēr uzlabo garastāvokli. Turklāt lielākā daļa – 65 procenti – ir vairāk iecienījuši ārvalstu izpildītājus. Visbiežāk aptaujas dalībnieki minējuši tādus dziedātājus kā Bejonse, Džastins Timberleiks, Dženifera Lopesa, Demjens Raiss, kā arī grupas “AC/DC”, “Roxette”, “REM”, “James”, “Florence and the Machine”, “Rammstein”, “Sigur Rós”, “30 Seconds to Mars” un “Kings of Leon”. Īpašās braucamdziesmas, kas uzlabo autovadītāju garastāvokli, ir “Florence and The Machine” – “Dog days are over”, “Metallica” – “Nothing else matters”, “Rudimental” – “Feel the love”, “Rammstein” – “Los” un Sigma – “Nobody to love”. Savukārt no pašmāju izpildītājiem visbiežāk pieminēti Intars Busulis, Dons, Zigfrīds Muktupāvels, kā arī grupas “Prāta vētra”, “Otra puse”, “Sestā jūdze”, “The Sound Poets” un “Tumsa”.

Palīdz koncentrēties satiksmei
Lai gan ir atšķirīgs viedoklis par to, vai skaļa un agresīva mūzika ietekmē braukšanas stilu un līdz ar to braukšanas drošību, pētījumos konstatēts, ka, autovadītājam klausoties mūziku, kas tiešām patīk, nav lielas nozīmes ne mūzikas skaļumam, ne stilam. Pēc Groningenas Universitātē Nīderlandē veikta pētījuma par mūzikas klausīšanās ietekmi uz autovadītāju braukšanas stilu dažādās situācijās uz ceļa secināts, ka garā un monotonā ceļā mūzika braucējam palīdz koncentrēties. Autovadītāji, kuri, pusotru stundu braucot aiz cita transportlīdzekļa mierīgos braukšanas apstākļos, klausījās mūziku, bija vairāk pievērsušies automobiļa vadīšanai un labāk pārvaldīja situāciju. Mūzika viņiem palīdzēja negarlaikoties un būt vērīgiem uz ceļa.
Pētījumā atklāts, ka transportlīdzekļu vadītāji pirms potenciāli bīstamākiem manevriem visai bieži izslēdz vai pieklusina mūziku, bet, pat ja tas netika atļauts, viņi spēja koncentrēties manevram. Tiesa, vēlāk viņi gan neatcerējās, kāda mūzika tobrīd bija skanējusi. Būtībā pētījumā izdevās pierādīt, ka fona mūzika transportlīdzekļu vadītājiem vienlīdz labi palīdz koncentrēties gan sarežģītos braukšanas apstākļos, gan uz klusiem un mierīgiem ceļiem.
Pētījuma autoriem Nīderlandē neizdevās pārliecināties par to, vai kāds no mūzikas stiliem atšķirīgi ietekmē braukšanas stilu. Tiklīdz autovadītājiem tika piedāvāta tāda stila mūzika, kas tiem nepatīk, viņi vienkārši vēlējās pēc iespējas ātrāk pabeigt pētījumu, jo būtībā cilvēki automašīnā klausās mūziku, kas viņiem patīk vai vismaz netraucē un nekaitina.

“Atslēdz” vienu no maņām
Otrs viedoklis – mūzikas stils un skaļums var ietekmēt autovadītāja uzvedību un spēju koncentrēties. Klausoties skaļu mūziku, autovadītājs ir pilnībā norobežojies no kopējās ceļu satiksmes, nedzird skaņu signālus. Tāds autovadītājs neapzināti nodara pāri ne tikai sev, bet arī apkārtējiem, kuri neapzināti pagriezīs galvu uz tāda skaļi skanoša dzelzs zirga tuvošanos un rezultātā zaudēs modrību uz ceļa.
A. Jekste norāda, ka skaļas mūzikas klausīšanās “atslēdz” vienu no maņām. Redzot spoguļos operatīvo transportu, cilvēks kļūst uzmanīgāks. Taču ir nepārredzami krustojumi, kur skatu aizsedz māju sienas. Klausoties skaļu mūziku un braucot droši pie zaļā signāla, nebūs iespējams dzirdēt operatīvā transporta tuvošanos ar ieslēgtām sirēnām. Mūziku būtu vēlams klausīties vidējā skaļumā vai klusi, lai apkārtējie trokšņi būtu dzirdami.
Uzmanību no ceļa var novērst arī īpašu dziesmu klausīšanās, kuru laikā autovadītājs gremdējas atmiņās. “Uz ceļa var rasties negaidīti brīži, tāpēc svarīgi ir, ka esi koncentrējies,” atgādina drošības eksperts. Viņaprāt, atruna “Esmu noguris, tāpēc klausos mūziku skaļāk, mainu ritmus un noturu uzmanību” nav arguments, kas palīdz koncentrēties. Tad tik un tā ir jāatpūšas. Speciālisti tādos brīžos iesāka apstādināt automašīnu, izkāpt no tās un paelpot svaigu gaisu.
Lai gan vairākums mūsdienu automašīnu ir aprīkotas ar modernām un kvalitatīvām audio sistēmām, kas paredz dažādu audio atskaņotāju un arī mobilo ierīču pievienošanu, daudzām automašīnām šādu iespēju gluži vienkārši nav. Šā iemesla dēļ ir autovadītāji, kuri izvēlas klausīties mūziku, izmantojot MP3 atskaņotāju austiņas. Arī tās novērš vienu no maņām. A. Jekste norāda, ka kurlmēmie var vadīt automašīnu un viņiem ir speciāla pazīšanās zīme, bet autovadītājam noteikti nevajadzētu speciāli “atslēgties”. “Cilvēki uzskata sevi par profiem un 20 procentus velta braukšanai un 80 procentus visam citam automašīnā. Tas ir bīstamāk, nekā ja 80 procentus uzmanības veltītu braukšanai un 20 visam citam,” piebilst direkcijas pārstāvis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļā klausās gan “Tirgus placi”, gan “Skyforger” un “Apvedceļu”

Kategorijas