Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputē klātienē vairs neapkalpo neviena banka

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 25. janvāris 07:00

468
Aizputē klātienē vairs neapkalpo neviena banka

“Visu banku filiāles uz vietas mūs nu būs pametušas. Pirms pāris gadiem pārtrauca darboties “SEB” bankas speciālisti, tagad to pašu izdara “Swedbank”,” saka Aizputes novada domes lietvede un Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra darbiniece Agnese Muzikante. 25. janvāris būs pēdējā reize, kad novada domē klātienē apkalpos “Swedbank” konsultants. Tas bankas paziņojumā tiek pamatots ar faktu, ka iedzīvotāji arvien biežāk izmanto internetbanku vai zvana uz konsultāciju centru, tādēļ retāk pie bankas speciālistiem ierodas kāds, kuram nepieciešama klātienes konsultācija.

Sākumā baidās, pēc tam pierod
Bankas mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska stāsta, ka pēdējo pusgadu Aizputē konsultants vizītēs ar iedzīvotājiem devās reizi mēnesī, agrāk tās bijušas divas reizes, taču pieprasījums laika gaitā samazinājās. “Pēdējās reizēs tika apkalpoti vidēji pieci cilvēki,” norāda bankas pārstāve.
Novada domes projektu vadītāja Gunta Butrima novērojusi, ka rinda pie konsultanta nav veidojusies, bet pieprasījums bijis.
A. Muzikante stāsta, ka cilvēki novērtē internetbanku sniegtās priekšrocības, taču iesākumā baidās darboties. “Nākas iedzīvotājiem sniegt padomus un parādīt, kā darboties ar internetbanku. Bieži cilvēki gaida un lūdz, lai iesākumā darījumus izdara viņu vietā. Bet ar laiku, kad iemanīsies un sapratīs, tad jau tā lieta aizies,” viņa spriež.
Aizputē turpina darboties vairāku banku bankomāti, kur var izņemt skaidru naudu, kā arī datori, kur piekļūt savai internetbankai.
Aptaujāto iedzīvotāju vidū “Kursas Laiks” nesastapa nevienu, kurš būtu gājis uz konsultācijām klātienē, taču uzrunātie bija vienisprātis, ka elektroniskais laikmets izkonkurējis cilvēcisko kontaktu. “Vienīgi, ja kādu dienu kaut kas nobrūk sistēmā un internetbanka, elektroniskie norēķini un arī bankomāti nedarbojas, ko tad?” jautā aizputniece Baiba. Viņa nepieciešamības gadījumā braucot uz bankas filiāli Liepājā. “Tas ir ļoti reti, varbūt reizi gadā, divos, jo nekādas vajadzības nav,” viņa saka.

Ar skaidru naudu maksā retāk
“Digitalizācija ir mūsu sabiedrības ikdiena. Tā pakalpojumus padarījusi krietni pieejamākus, nekā tie bija laikmetā, kad digitālie risinājumi vēl tikai attīstījās. Piemēram, tagad nav nepieciešama klātienes vizīte, lai pieteiktu un saņemtu konsultāciju par hipotekāro kredītu un pieteiktos kredītam; neklātienē var iegādāties apdrošināšanu, noslēgt jaunus līgumus,” saka “Swedbank” pārstāve.
Norēķini jau sen notiekot faktiski tikai elektroniski. “99,9 procenti no visiem norēķiniem notiek internetbankā, arī kartes arvien vairāk tiek izmantotas tieši maksājumiem – 70 procenti no karšu izmantošanas apjoma ir maksājumi, nevis skaidras naudas izņemšana,” salīdzina K. Jakubovska. Klientu plūsma filiālēs ik gadu samazinās par 7 līdz 8 procentiem, bet digitālajos kanālos – pieaug. Piemēram, konsultāciju centrā, kas apkalpo klientus telefoniski vai elektroniski, pagājušajā gadā klientu aktivitāte pieaugusi par 26 procentiem. Vairāk nekā 60 procentus no visām jaunajām vai atjaunotajām kartēm klienti izvēloties saņemt pa pastu, nevis iet pēc tās uz banku. “Redzam, ka digitālie risinājumi būtiski paplašina klientu iespējas saņemt bankas pakalpojumus sev ērtā laikā un vietā, tāpēc turpināsim izstrādāt arvien jaunus risinājumus, kā arī izglītot klientus par to izmantošanu,” norāda bankas pārstāve.