Rekurzeme.lv ARHĪVS

Puse laulību – ārpus telpām

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 25. janvāris 07:00

5
Puse laulību – ārpus telpām

Nīcas novada Dzimtsarakstu nodaļa aizvadītajā gadā organizējusi lielāko laulību skaitu, kāds jebkad bijis – 33 laulības, savukārt jaunais gads iesācies ar pirmo jaundzimušo novadnieku reģistrāciju.

Izmanto bezmaksas iespēju
2017. gadā Nīcas novadā bija reģistrēts 3521 iedzīvotājs, savukārt 2018. gada 1. janvārī par novadniekiem sevi sauca 3428 cilvēki, informē pašvaldības darbiniece deklarēšanās jautājumos Zenta Auza. Skaita samazināšanās lielākoties varētu būt saistīta ar izvēli kādu apstākļu dēļ mainīt dzīvesvietu uz citu pašvaldību. Pērn deklarēšanās pakalpojumus klātienē pašvaldībā izmantojuši kādi 30 iedzīvotāji, pārsvarā tiekot izmantots piedāvātais elektroniskais jeb e-pakalpojums. “Deklarējoties klātienē, jāmaksā valsts nodeva, bet e-pakalpojums ir bez maksas,” teic speciāliste un pastāsta, ka bieži vien no darba ārzemēs atbrauc vietējie iedzīvotāji, kuriem šeit nepieciešams nokārtot kādas dokumentu lietas un prasība ir deklarēt dzīvesvietu Latvijā.
“Dzimstība visus gadus bijusi mazāka, mirstība – lielāka. Tikai viens gads ir bijis tāds, kad divus mēnešus no vietas dzimstība bija lielāka nekā mirstība,” demogrāfisko situāciju novadā raksturo nodaļas vadītāja Ināra Reķēna. Pērn novadā kā iedzīvotāji reģistrēti un deklarēti 13 jaundzimušie, bet citu pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās reģistrēti vēl 12 pērn dzimušie mazuļi. 20 jaundzimušajiem vecāki savu adresi deklarējuši Nīcas novadā. Jāpiebilst, ka pašvaldība jaundzimušajam, ja abi vecāki līdz bērna piedzimšanas brīdim deklarējušies Nīcas novadā, piešķir 150 eiro pabalstu; ja deklarējies tikai viens vecāks, pabalsts ir puse jeb 75 eiro.
Vienlaikus Nīcas novada amatpersonas novērtē iespēju, ka dzimšanas vai miršanas faktu var reģistrēt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā un nav speciāli jābrauc uz pašvaldību, kur cilvēks deklarējies. “Tas ir liels atvieglojums iedzīvotājiem,” atzīst I. Reķēna. Pērn reģistrēti 37 mirušie: 16 novada iedzīvotāju miršana reģistrēta Nīcā, pārējo – Liepājā. “Tuvinieki brauc uz Liepāju saņemt apbedīšanas pakalpojumu, līdz ar to miršanu reģistrē Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā,” secina dzimtsarakstu kārtotāja.

Dod internacionālus vārdus
Līdz 18. janvārim Nīcas novadā reģistrēti divi jaundzimušie – abi puikas, kuriem vecāki devuši vārdus Valters un Artis. “Tuvākajā laikā ceram saņemt simbolisko piemiņas dāvanu, ko turpmāk pašvaldība dāvinās saviem dzimušajiem jaunajiem novadniekiem. Tās būs sudraba saktiņas,” atklāj I. Reķēna. Viņasprāt, tā būs personiska un vienlaikus novada patriotismu veicinoša, uz mūžu paliekoša dāvana.
“Pašreiz mums ir tā, ka sievietes un vīrieši novadā ir sabalansētā skaitā,” piemetina Z. Auza. Vērojams, ka vairāk dzimstot zēni. Pērn piedzimuši un novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti astoņi puikas un piecas meitenes. Meitenēm pēdējos gados dotie vārdi – Elizabete, Grēta, Annika, Elija Emanuela, Agate Emīlija Aleksandrija Keita, Emīlija, Krista; zēniem – Rodrigo, Raiens, Rainers, Mariss, Niks, Raivis, Eduards, Valters Jānis, Rojs Kristers, Everts, Toms, Olivers, Haralds, Arturs. Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces spriež, ka vecāki izvēlas internacionālus un eiropeiskus vārdus. Bieži izvēle notiekot, ietekmējoties no populāriem cilvēkiem. “Īsti latviski vecie vārdi ir reti – pirms pāris gadiem bija Miķelis, ir bijis Kārlis un Emīlija, kā arī Elza un Ilze,” tā I. Reķēna.

Pielāgojas jaunajam pārim
Pērn Nīcas novadā noslēgtas 33 laulības, kas ir lielākais skaits, kāds jebkad bijis. “Ne jau visi ir nīcenieki. Šeit laulību reģistrē pāri, kuros viens no viņiem ir vietējais, bet otrs no cita novada. Ir gadījumi, kad abi jaunlaulātie ir no citurienes. Mums ir reģistrētas laulības, kur viens no pāra vai abi ir no Liepājas, Rīgas, Jūrmalas, Rucavas un Priekules. Vienā gadījumā viens no pāra bija Lielbritānijas pilsonis,” uzskaita I. Reķēna.
Līdz šim maksimālais laulību skaits, kāds reģistrēts Nīcā, bijis 17, bet vidēji gadā – 10 laulības. Lielo laulību skaitu Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja saista tieši ar likumdošanā paredzēto iespēju brīvi izvēlēties, kurā pašvaldībā un dzimtsarakstu nodaļā reģistrēt jaunās ģimenes reģistrācijas faktu. Likums arī atļauj laulības ceremonijai noritēt jebkurā vietā, ja vien var nodrošināt nepieciešamos apstākļus.
“Pagājušajā gadā vismaz puse laulību bija ārpus nodaļas telpām. Visbiežāk ārpus telpām laulības notiek novada viesu mājās. Tas, manuprāt, saistīts ar to, ka tās sevi popularizē, piedāvājot pakalpojumus, un ar jūras tuvumu,” pauž Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Dažas kāzas noritējušas mežā Bernātos, lauku mājās vai kādā skaistā vietā pie tām, piemēram, Pūsēnu kalnā. Zināms, ka ne visās dzimtsarakstu nodaļās darbinieki vēlas iesaistīties jaunā pāra vēlmju īstenošanā, atsakot laulības slēgt viņu izvēlētajā vietā. “Mēs esam pretimnākoši topošajai jaunajai ģimenei,” smaidot saka I. Reķēna.