Ar domām par stabilu skolas nākotni

2018. gada 25. janvāris 07:00

Šogad Aizputes novada Cīravas pagasta Dzērves pamatskola dzīvos 185. jubilejas zīmē. Tas sakrīt ar Latvijas simtgadi, un saistībā ar to skolas darbinieki, audzēkņi un absolventi plāno gan skolai, gan Latvijai dāvināt skaistu dāvanu. Tā būs rožu dobes atjaunošana un paplašināšana. “Ja kāds vēlas mūs iepriecināt svētkos, rozes vai ziedojums dobei būs vispatiesākā un mīļākā dāvana!” saka direktors Mairolds Blūms.

Var piedalīties dobes veidošanā
Dzērves skola ir otra vecākā skola Kurzemē – tā dibināta 1833. gadā. Aizputes novadā pašreiz vēl pēdējo mācību gadu darbojas Apriķu pamatskola, kuras dibināšanas gads datējams ar 1741. gadu. “Dzērves skola savulaik bija ne tikai izglītības iestāde bērniem, bet arī sagatavoja jaunos skolotājus darbam skolās. Dzērvē, ņemot vērā mūsdienu izglītības modeli, bija augstākās izglītības iestāde,” pastāsta direktors.
Par pamatskolas seno vēsturi un tradīcijām vēstīs arī atjaunotā skolas muzeja istaba. Tur darbs un līdzekļi ieguldīti, lai izveidotu vēsturisko faktu un fotogrāfiju stendus. “Kādreiz skolā bija muzejs. Tā kā ieilga skolas renovācijas un remontdarbi, tā darbība apsīka. Savāktie materiāli mums bija jau ļoti sen, krājums nāk arvien klāt,” rādīdams topošo vēstures liecību krātuvi, saka M. Blūms.
Līdz ar skolas renovācijas darbiem gana daudz cieta un darbi netika turpināti pie skolas rožu dobes pilnveidošanas un paplašināšanas. Tagad remontdarbi ir pabeigti, var domāt par apkārtnes vizuālo uzpošanu. “Remonta dēļ bijām spiesti esošo dobi likvidēt. Tagad viss kolektīvs esam saliedēti un ceram piesaistīt absolventus, audzēkņus, bijušos un esošos darbiniekus, sponsorus un citus labvēļus, lai ieceri īstenotu. Rozes, turklāt kvalitatīvas un ziediem bagātas šķirnes, maksā padārgi, tādēļ ceram uz atsaucību ziedojumu vai rožu stādu veidā,” norāda direktors. Par naudas ziedojuma vai rožu dāvināšanas iespējām iepriekš jāsazinās ar skolas vadību.
Iesākumu rožu dobes atjaunošanai snieguši iepriekšējo mācību gadu absolventi. Saņēmuši dāvinājumu arī no absolventiem, kuri Dzērvē mācības beiguši pirms 30 un 50 gadiem. Daudzus rožu stādus skola iegādājusi no rožu kolekcionāres Dailas Trubiņas audzētavas Tukuma novadā. “Skolas dienvidu puses galos vēlamies tējas rozes,” piebilst skolotāja Lāsma Jūrmale. Plānots, ka tad, kad lielā rožu dobe būs pabeigta, pie skolas sienas būs plāksne ar visu ziedotāju vārdiem.

Kopj dārzu virtuves vajadzībām
Rožu dobe arī savā ziņā sanākot viena no aktivitātēm, kas papildinās ekoskolas statusa aktivitātes. Dzērves pamatskola šo statusu ieguva 2010. gadā. “Statuss mums ir septiņus gadus, bet šogad saņēmām piekto ekoskolas zaļo karogu,” informē koordinatore L. Jūrmale. Pašreiz audzēkņi strādājot pie tēmas “Klimata pārmaiņas”.
“Zaļi dzīvojās jau visu laiku. Kā gan vispār lauku skola var nebūt zaļā dzīvesveida piekopēja? Esam ārpus centra, laukos – ko vēl vairāk vajag? Ekoskolas statuss apstiprina un pastiprina mūsu jau sen dzīvoto dzīvesveidu,” lepojas skolas direktors, piebilzdams, ka skolai joprojām ir pašiem savs dārzs, ir atjaunots un sakopts ābeļdārzs. No āboliem paši spiež sulu. “Gan vienā, gan otrā vietā audzējam produktus pašu patēriņam. Tas samazina pusdienu izmaksas bērniem,” viņš norāda. Jāiepērk vien gaļa, piena produkti un maize.
“Šis dzīvesveids nāk arvien vairāk modē, lai gan agrāk daudzi to noliedza – kam gan tas vajadzīgs? Taču mēs esam pierādījuši šā dzīvesveida ilgtspēju, esot vieni no popularizētājiem,” uzsver M. Blūms. Aktivitātēs tiekot iesaistīti arī vecāki, piemēram, kopā ar bērniem tiek rīkotas talkas. Izveidojusies sadarbība ar Liepājas Universitātes Vides izglītības programmu – studenti uz šejieni brauc praksēs un pēta skolas apkārtni, ūdeņus un pļavas.
Dzērves pamatskola ir viena no līderēm makulatūras un nolietotas elektrotehnikas vākšanā. Arī tās ir aktivitātes, lai darītu labu cilvēkiem un apkārtnei, papildinot ekoskolas labo darbu sarakstu. “Iesākumā likām katram iedzīvotājam aicinājumus atbrīvot mājas no visa liekā. Tagad viņi uzmeklē mūs paši,” gandarīta ir L. Jūrmale. Direktors pat noorganizējot transportu, lai mantas no iedzīvotājiem savāktu. “Makulatūrā bieži vien atrodam tādas grāmatas, pēc kādām kādreiz rindā stāvēja. Savukārt pie elektrotehnikas bieži atrodam vēsturiskas mantas – patafonus, televizorus, radio. Vienmēr brīnos par to, ka katrā reizē cilvēki mājās arvien atrod viņiem nevajadzīgas lietas,” teic direktors.

Izmanto vietējās iespējas
Šajā mācību gadā Dzērves pamatskolā mācās 73 skolēni. “Atšķirībā no citām skolām, mums nav piecgadīgo un sešgadīgo bērnu grupas. Šis skolēnu skaits mācās no 1. līdz 9. klasei,” paskaidro M. Blūms. Tas tādēļ, ka Cīravas centrā ir pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis”.
Dzērves skolā izglītojas bērni tikai no Cīravas pagasta. “Bērni šeit vienmēr būs, un skola, vismaz sākumskolas posms, te būs, lai gan mums nav bažu par iespējamu likvidāciju. Mums ir stabils skolēnu skaits. Vēl kas svarīgi – jaunieši pēc Dzērves skolas pabeigšanas neiet no Cīravas un pagasta prom uz dzīvi citur. Uz Aizputi viņi neiet, retais izvēlas doties uz Liepāju, pārsvarā viņi turpina mācīties arodvidusskolā Cīravā. Iemesls tam ir gluži vienkāršs – tās ir lētākas izmaksas. Ja uz vietas ir redzamas nākotnes iespējas, tad kāpēc nepalikt dzimtajā vietā?!” saka M. Blūms.
Runājot par aktuālākajām izglītības reformām – kompetenču izglītību un skolu tīkla optimizāciju, Dzērves pamatskolas direktors teic, ka par plānotajām pārmaiņām īstas skaidrības joprojām nav. “Piekrītu, ka izmaiņas izglītībā ir vajadzīgas, taču pašreiz jācer, ka neiznāk kā ar E-veselības sistēmu. Mans skatījums – ka viss tiek darīts no otra gala. Par kompetenču izglītību – ja ir plānots, ka nav mācību priekšmeti, bet apguvei piedāvās kādas jomas, nav speciāli šim mērķim sagatavoti skolotāji. Nevar mācīt, ja nav noteikta kvalifikācija. Otrkārt, kompetenču izglītību, manuprāt, var realizēt, kad nostabilizējas skolu tīkls saskaņā ar pētījumu par skolu tīkla optimizāciju. Lai skolotājiem būtu skaidrs, kādā skolā un kādā statusā viņi varētu strādāt,” viedokli pauž M. Blūms.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar domām par stabilu skolas nākotni

Kategorijas