Farmācijas nozarē ar gadu desmitiem ilgu pieredzi

2018. gada 25. janvāris 07:00

192

Farmācijas nozarē ar gadu desmitiem ilgu pieredzi

Ar farmācijas nozari un tajā strādājošajiem – farmaceitiem – kādā brīdī nākas saskarties ikvienam. Tieši saskarsmē ar šo speciālistu top skaidrs, ka farmaceitam, kurš ikdienā gatavo vai tirgo zāles, ir ļoti labi jāpārzina to sastāvs un iespējamā ietekme uz cilvēka veselību, tas nozīmē arī lielu atbildību. Tieši tādēļ farmaceite, Nīcas aptiekas vadītāja Vizma Eglija ir pārliecināta, ka liela daļa jauniešu šo nozari neizvēlas sarežģītā, ilgā mācību procesa un nepieciešamās prakses dēļ.

Sāk kā fasētāja
V. Eglija atklāj, ka ir vietējā – dzimusi, augusi nīceniece. “Pēc vidusskolas mani interesēja angļu valoda un bioloģija, bet tur man kaut kā nesanāca. Kaut kas vienkārši bija jādara, un es sāku strādāt aptiekā par fasētāju,” par to, kā iepazinusi farmācijas pasauli, stāsta nīceniece. Strādājot par fasētāju, V. Egliju ieinteresējis zāļu pagatavošanas process. Aptiekā tolaik strādājošā kundze ierādījusi, kā jātaisa ziedes, jāgatavo pilieni. “Tas man patika un likās interesanti. Pēcāk mani pierunāja, lai eju mācīties Rīgas 1. medicīnas skolā. Tur apmēram divi gadi bija jāmācās – ļoti grūtas mācības! Vēl tagad atceros. Cepures visu laiku galvā – visās lekcijās. Viss ļoti, ļoti stingri un ļoti grūti. Pēc tam uzreiz jau bija garantēts darbs. Nav kā tagad jāmeklē, vai tu kādam esi vajadzīgs.”
Lai gan iesākumā darba gaitas uzsāktas Rīgā, vēlāk atgriezusies dzimtajā pusē. Un labi, ka tā. Farmaceite smej, ka tolaik Rīga viņai patikusi, tomēr šodien galvaspilsētā dzīvot negribētu. “Vecāki te vieni paši palika, es viņus vienus nevarēju atstāt un atnācu atpakaļ.”
Ar savulaik skolā apgūtajām zināšanām mūsdienās nav pieticis – nācies apmeklēt arī papildu kursus un apgūt zināšanas tālmācībā. “Bija laiks, kad tika pieņemts likums, ka visiem aptieku vadītājiem jābūt augstākajai izglītībai. Stradiņa universitātē bija kurss tālmācībā. Tolaik piecus gadus vajadzēja braukāt uz Rīgu piektdienās, sestdienās. Tas bija traki. Vienu brīdi es nopietni saslimu, bet beigu beigās kursus pabeidzu.”

Atšifrē dakteru rokrakstus
Vaicāta, cik ilgi strādā farmācijas nozarē, nīceniece atbild, ka 2019. gadā būs pilni 30 gadi. Grafiks aptiekā ir mainīgs – vienu dienu darba diena ilgst līdz pulksten trijiem, citu dienu – līdz četriem vai pat septiņiem. Nemainīgs ir darbalaika sākums – pulksten 9 no rīta, kā arī brīvdienas – sestdienas un svētdienas.
Ikdiena aptiekā ir neprognozējama – tā uzskata farmaceite. Ir dienas, kad cilvēku daudz, taču ir arī tādas, kad ienāk vien retais. To nevarot prognozēt. “Darīt ko ir visu laiku. Tad ir jāpasūta, tad jāpieņem prece, tad receptes jāsakārto, tad jāsaraksta. Citreiz ir tā, ka paēst var tikai trijos pa dienu. Ja, piemēram, kāds atnāk ar desmit receptēm, tad iet ilgāk un pārējiem arī jāgaida,” ieskatu sniedz V. Eglija.
Vaicāta, kā farmaceitiem tik labi izdodas tikt galā ar ārstu rokrakstu atšifrēšanu, par ko bieži smej arī sabiedrībā, V. Eglija teic: “Mums pārsvarā nāk ar vietējo dakteru receptēm, tad var. Pilsētā noteikti ir grūtāk, jo tur vairāk dakteru un dakteriem vairāk pacientu. Ja kaut ko nevar saprast, tad prasa kolēģiem – aizsūta recepti pa faksu, ja nu pilnīgi nevar tikt skaidrībā.”
Par jaunieviesto E-veselības programmu un e-receptēm farmaceitei arī ir savs sakāmais: “Sākumā tiešām es biju ļoti, ļoti dusmīga. Visādi tie gadījumi bija. Cilvēks uz zālēm nevar gaidīt – tā nav maize, ko var arī nenopirkt. Man liekas, ka tur ir kaut kāda neizdarība, nesakārtotība. Piemēram, vesels saraksts ar zālēm nebija ievadīts. Kā var tā būt? Kā var tādu programmu palaist? Sākums bija briesmīgs, tagad kaut cik, bet arī... bija trīs dienas, kad man kādas divas, trīs stundas sistēma neiet.” V. Eglija ir pārliecināta, ka sistēma nebija gatava tik lielam datu apjomam.

Aptiekārs kļūst par veikalnieku
Kā farmācijas nozare attīstījusies šo teju 30 gadu laikā? V. Eglijai nepatīk, ka šobrīd tā tiek pārvērsta biznesā, izveidojot aptieku ķēdes. Viņasprāt, tas nav pareizi un zāles kā tādas nemaz nevajadzētu reklamēt. “It kā jāiet līdzi laikam, bet līdz ar to aptieka pazaudē savu būtību. Mums arī, piemēram, nepieciešams sertifikāts, ir jābrauc uz kursiem, pēc tam jāsavāc noteikts punktu skaits un pēcāk jākārto diezgan sarežģīts tests. Farmaceitiskā aprūpe – tev vairs nav vaļas cilvēkam tik daudz laika veltīt, kā tas ir paredzēts,” ar nožēlu atzīst speciāliste. Taču arī šābrīža situācijā esot “jācenšas pēc labākās sirdsapziņas”.
V. Eglija uzsver, ka savulaik medicīnu mācījusies, jo paticis gatavot zāles, taču šobrīd darba specifika mainījusies – farmaceiti mazpamazām kļūst par veikalniekiem.
Vēl kāds jaunums, kas līdz šim aptiekās netika redzēts, bet nu ienācis vienā no Liepājas aptiekām – numuriņu izņemšana līdzīgi kā bankā vai slimnīcas reģistratūrā. Vaicāta, ko par šādu jaunievedumu domā Nīcas aptiekas vadītāja, viņa atbild: “Man nav tik lielu telpu. Bet īstenībā tas jau ir tikai normāli, jo man šķiet, ka nav īsti labi, ja visi klausās, kas man tagad kaiš un ko man tagad ārstē. Viens vēl kādu padomu dod. Numuriņi īstenībā nemaz nav slikti. Cilvēki pierastu.”

Neizprot cenu atšķirību
Kas ir svarīgākas īpašības, kurām jāpiemīt, pildot farmaceita pienākumus? V. Eglija nosauc atbildību un pacietību. “Tāpat kā psihologam citreiz jābūt, katram jāatrod sava pieeja.”
Nīceniece atzīst, ka šobrīd galveno farmaceita uzdevumu – zāļu izdošanu un cilvēku konsultēšanu – aizstāj kasiera darbs. “Mums ir arī ar naudu jāstrādā. Piemēram, kādreiz aptiekās bija kasieris, aptiekārs nodarbojās tikai ar savu lietu – deva zāles, paskaidroja. Tagad liekas, ka vienā brīdī jādara viss – lai nauda būtu pareiza, lai recepte būtu pareiza, lai deva pareiza. Brīžiem ir grūti,” atzīst speciāliste un ir pārliecināta, ka farmaceita darbs no cilvēka prasa daudz, ir ļoti atbildīgs un to nevar darīt pa roku galam.
Lūgta nosaukt savas profesijas priekšrocības, V. Eglija smejot saka: “Jumts virs galvas, siltā vietā, nav laukā – saulē, vējā.” Taču pēcāk turpina: “Labi, ka tu zini to savu lietu. Protams, prieks par to, ka vari kaut kā palīdzēt, ka tas, ko dari, ir labi un noder. Arī cilvēki ir interesanti – ir iespēja kontaktēties, kāds kaut ko jaunu pastāsta.”
Kā vienu no sava darba mīnusiem nīceniece min apjomu – ļoti daudz lietu jādara vienā laikā, līdz ar to ar dubultu uzmanību un atbildību. Arī dažādās izmaiņas likumos un nozarē prasa pielāgošanos. Neizpratne nīceniecei ir arī par piedāvāto zāļu cenām: “Cenas brīžiem ir neadekvātas. Tas mums visās jomās ir. Piemēram, viens un tas pats medikaments pie mums maksā astoņus eiro, bet Čehijā – trīs eiro.”
Vai farmaceite ar gandrīz 30 gadu pieredzi savā arodā būtu gatava kādreiz mainīt nodarbošanos? “Es jau labprāt kaut ko mainītu. Nezinu, vai šis ir mans mūža darbs. Kaut ko pamainīt varētu, bet vēl laikam nav bijis attiecīgā grūdiena.”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Farmācijas nozarē ar gadu desmitiem ilgu pieredzi

Kategorijas