Pavisam bez sabiedriskā transporta nevienu neatstās

“Nenotiks masveida reisu slēgšana, un tāds arī nav mērķis, bet gan ieviestas korekcijas atsevišķu reisu laikos un maršruta izpildes biežumā. Būsim reāli – iedzīvotāju vairākās pagastu apdzīvotajās vietās, kur ir autobusu pieturas, vairs nav tik daudz kā kādreiz, kad braucējus vajadzēja transporta līdzeklī kaut kā iespiest,” saka Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas tīkla plānotājs Indulis Ozoliņš.
Pagājušajā nedēļā Sabiedriskā transporta komisijas pārstāvji tikās ar Nīcas un Priekules novada pašvaldību pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Lielākoties iedzīvotāju viedoklis varētu būt noteicošais, kādas izmaiņas dažos reisos varētu tikt ieviestas.
Pakalpojumu izmanto mazāk
Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere atklāja, ka izmaiņas sabiedriskā transporta reisos novados un pagastos tiek ieviestas ik pa laikam, balstoties uz faktu, ka iedzīvotāju skaits un līdz ar to braucēju skaits sabiedriskajā transportā samazinās. Otrs apstāklis – palielinās automašīnu lietotāju skaits, kas arī ietekmē autobusu piepildījumu. Uz šiem aspektiem norādījusi arī VSIA “Autotransporta direkcija”. Tikšanās laikā Nīcas novadā I. Ozoliņš minējis, ka “šobrīd valstī ar biļetēm sedz vidēji 60 procentus izmaksu, valsts dotācijas – ap 40 procentiem, tomēr biļešu cenu nav plānots paaugstināt”, teikts Nīcas novada pašvaldības skaidrojumā iedzīvotājiem.
Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone “Kursas Laikam” norādīja, ka reģionālā maršruta tīkla, ko veido starppilsētu un vietējās nozīmes maršruti, apjoms jeb autobusu nobraukums pēdējo piecu gadu laikā praktiski nav mainījies. “2016. un 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. un 2015. gadu, tā apjoms pat ir pieaudzis, sastādot ap 80 miljoniem kilometru gadā. Savukārt autobusos pārvadāto pasažieru skaits katru gadu turpina samazināties. Piemēram, 2014. gadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāts 33,1 miljons pasažieru, bet 2017. gadā to skaits bija jau par 12 procentiem mazāks. Samazinoties pasažieru skaitam, samazinās ar ieņēmumi un palielinās nepieciešamais valsts budžeta finansējums. Turpināt uzturēt reģionālo maršrutu tīklu tādā apjomā, kāds tas ir šobrīd, esošā finansējuma ietvaros nav iespējams,” skaidroja Z. Plone. Viņa arī informēja, ka, pēc Autotransporta direkcijas aprēķiniem, piešķirtais valsts budžeta finansējums zaudējumu segšanai, kas autobusu pārvadātājiem rodas, sniedzot pakalpojumus reģionālajos maršrutos, sastāda nepilnus 29 miljonus eiro. “Šī summa nav pietiekama, lai uzturētu autobusu maršrutu tīklu esošajā apjomā, jo, pirmkārt, ir samazinājies pasažieru skaits un līdz ar to arī ieņēmumi no pārdotajām biļetēm; otrkārt, šogad ir augusi degvielas cena un autobusu vadītāju atalgojums, kas attiecīgi rada papildu izmaksas. Lai radītu ietaupījumu, mazinot izmaksas, nepieciešamas korekcijas. To var panākt ar reisu izpildes biežuma un ceļa garuma ierobežojumiem vai papildinājumiem vai arī kādu reisu slēdzot. Taču pēdējais variants nav mērķis.”
Direkcija veikusi vairākus pasākumus, lai mazinātu kopējās izmaksas, un viens no šādiem pasākumiem ir arī reģionālā maršrutu tīkla pārskatīšana. Nosūtīti priekšlikumi par izmaiņām plānošanas reģioniem – sadarbības partneriem, kas ir atbildīgi par maršrutu tīkla plānošanu un kas saņem finansējumu no valsts budžeta par šo funkciju izpildi. “Lēmuma par kādu konkrētu reisu slēgšanu patlaban vēl nav. Reģioniem tika nosūtīti priekšlikumi jeb darba materiāls, ko tie kopā ar pašvaldībām šobrīd vērtē. Kamēr nav pieņemts lēmums par katru konkrēto maršrutu, nosaukt to skaitu un iespējamo ietaupījumu ir pāragri, jo sagatavotie priekšlikumi var nesakrist ar pašvaldību un plānošanas reģionu lēmumu,” tā direkcijas pārstāve.
Izmaiņas – vēl plānošanas līmenī
Autotransporta direkcijas sagatavotajos priekšlikumos nav neviena ierosinājuma, kas to akceptēšanas gadījumā atstātu kādu pagastu bez sabiedriskā transporta pakalpojumiem, mierina Z. Plone. “Vērtējot reģionālo maršrutu tīklu, tika ņemtas vērā pārvietošanās alternatīvas gadījumā, ja kādā maršrutā reisu skaits tiktu mazināts. Turklāt praktiski visos gadījumos runa ir par reisu skaita mazināšanu, nevis par visa maršruta slēgšanu. Vēlamies uzsvērt, ka, izstrādājot priekšlikumus, netika skatīti tikai un vienīgi reisa vai maršruta finansiālie rādītāji, bet tika ņemti vērā vairāki faktori: autobusu maršrutu pārklāšanās ar vilciena maršrutu; valsts dotāciju īpatsvars Pierīgas maršrutu vai maršrutu, kas savieno Rīgu ar citām pilsētām, uzturēšanai. Šie ir maršruti, kuros valsts dotāciju apjoms varētu būt neliels vai varētu iztikt vispār bez valsts finansējuma, tomēr šobrīd vairākos šādos maršrutos reisu ir daudz, bet reti kurš no tiem ir pilnībā piepildīts. Rezultātā valstij no savas puses ir jāsedz zaudējumi par maršrutu uzturēšanu, kuros tiek pārvadāts salīdzinoši liels pasažieru skaits,” skaidro direkcijas speciāliste.
Ir maršruti, kuru uzturēšanai valsts dotāciju apjoms ir vairāk nekā 80 procenti no izmaksām un kuros tiek pārvadāti vien daži pasažieri. Direkcijas pārstāve mierina: šāda fakta konstatēšana nenozīmē, ka visi šie reisi tiks slēgti. Šajā gadījumā tiekot ņemtas vērā pārvietošanās alternatīvas. Proti, vai ir iespēja nokļūt galamērķī ar cita maršruta reisa autobusu un vai maršrutu izmanto skolēni, lai nokļūtu izglītības iestādē.
Par bijušā Liepājas rajona teritorijas novados un pagastos starppilsētu un vietējas nozīmes maršrutiem nekāda lēmuma par reisu slēgšanu vai saīsināšanu vēl nav, jo pastāv liela iespēja, ka priekšlikumi, ko Autotransporta direkcija ir sagatavojusi, pilnā apmērā varētu netikt apstiprināti, tādēļ, lai neradītu lieku iedzīvotāju satraukumu, šobrīd tie vēl netiek publicēti, teic Z. Plone, atgādinot, ka galalēmumu par reisa slēgšanu vai saglabāšanu pieņem Sabiedriskā transporta padome.
Kā noskaidroja “Kursas Laiks”, korekcijas varētu būt dažos brīvdienu reisos maršrutā Rīga–Liepāja–Rīga, kas varētu skart Durbes un Grobiņas novada iedzīvotājus. Izmaiņas gaidāmas arī Priekules, Nīcas, Vaiņodes un Rucavas novadā. Nedaudz izmaiņu varētu ieviest arī Pāvilostas un Aizputes novadā.
Tikšot ņemts vērā, vai tas nav vienīgais sabiedriskais transports, kas ved cauri apdzīvotajai vietai, lai iedzīvotāji varētu nokļūt uz novadu vai pagastu centriem, darīšanās uz tuvāko lielāko pilsētu, pie ārstiem, veikalu un uz skolu.
Gaida iedzīvotāju atbildi
Nīcas novadā korekcijas autobusu satiksmē plānotas divos maršrutos. Pēc aprēķiniem, nerentabli ir pēdējie reisi uz Nīcu, kurus ieteikts likvidēt. “Deputāti iebilda, jo tādā gadījumā brīvdienās pēdējais autobuss uz Nīcu kursētu pulksten 18.30. Konstruktīvi tika panākta vienošanās, ka likvidēts tiks reiss Liepāja–Nīcas galapunkts pulksten 17.20 un Nīcas galapunkts–Liepāja pulksten 18.20. Kā pamatojums tika minēts tas, ka šajā laikā viens otram seko vairāki reisi: pulksten 16.40 uz Otaņķiem, 17 – Nida un 17.40 – Šuķene. Tiek plānots, ka Šuķenes reiss varētu kursēt 10 minūtes agrāk,” iedzīvotājus informē pašvaldības pārstāve Gunita Šime.
Tikšanās laikā ticis diskutēts arī par satiksmes iespējām Bernātu iedzīvotājiem. Šuķenes un Nidas autobusi nekursē caur Bernātiem, taču, lai bernātnieki pēc darba un mācībām varētu atgriezties mājās, viens no šiem reisiem varētu braukt caur Bernātiem, norāda G. Šime. Tādēļ Bernātu iedzīvotāji tiek aicināti līdz 10. februārim rakstīt pašvaldībai, kurš reiss mājupceļā no Liepājas ir izdevīgāks – pulksten 17.00 (Nida) vai pulksten 17.30 (Šuķenes autobusa jaunais laiks)?
Izmaiņas reisos plānotas tikai vasarā, un iedzīvotāji par to tiks laikus brīdināti.
Deputāti Transporta nodaļas darbiniekiem atgādināja agrāk izteikto priekšlikumu – saskaņot divu autobusu grafikus, lai pasažieri, kuri atbrauc no Rudes, varētu paspēt uz autobusu, kas Nīcas galapunktu atstāj pulksten 15.20. Dažkārt pietrūkst tikai dažas minūtes.
Vēl par minēto reisu, kas no Liepājas brauc caur Otaņķu pagastu un Nīcā šobrīd pienāk pulksten 15.30, sprieda, ka tas Nīcā varētu uzkavēties ilgāku laiku, lai otaņķniekiem būtu iespējams Nīcā apmeklēt aptieku vai veikalus un ar to pašu autobusu braukt atpakaļ. Šis ierosinājums tika uzņemts ar sapratni un visticamāk tiks atrisināts.
Jāvērtē, vai vajag katru dienu
I. Ozoliņš “Kursas Laikam” par Priekules novadā plānotajām izmaiņām minēja autobusa maršrutus, kas katru dienu ved līdz Lietuvas pierobežai, autobusu pieturām “Vienība” un “Plūdoņi” Kalētu pagastā. Katru dienu uz šīm vietām no Liepājas kursē divi autobusi no Priekules un vēl viens atsevišķi uz Plūdoņiem: Liepāja–Paplaka–Priekule rīta reisā, Liepāja–Priekule–Plūdoņi pēcpusdienā un Priekule–Plūdoņi. “Jāizvērtē, vai tiešām katru dienu ir braucēji uz turieni un no turienes. Varbūt lietderīgāk ir uz šīm vietām sūtīt kādu autobusu dažas reizes nedēļā, ne katru dienu,” versiju izsaka I. Ozoliņš. Tāpat viņš uzskata, ka nozīmīgi būtu izvērtēt, vai tiešām katru dienu cilvēki maršruta izpildes laikos brauc uz Priekuli, varbūt viņi dodas uz Liepāju,” norāda transporta tīkla plānotājs. Vēl sarunā ar “Kursas Laiku” tika pieminēts reiss maršrutā Tadaiķi–Krote–Priekule ceturtdienās.
Runājot par Pāvilostas novadu, I. Ozoliņš piemin reisus uz Rīgu, kuri ved cauri Jūrmalai, kas saildzina ceļu līdz galamērķim. “Jāskatās, vai tiešām katru dienu tik lielā agrumā no Pāvilostas ir nepieciešamība braukt uz Jūrmalu? Uz sanatoriju? Ja cilvēki grib nokļūt Rīgā, tad viņi to grib izdarīt ātri arī ar autobusu,” norāda speciālists. Savukārt par Aizputes novada autobusu satiksmi tīkla plānotājs pieminēja maršrutus uz Kazdangas pagasta Cildiem. Uz turieni ik dienas tiek sūtīti divi reisi no Liepājas. “Ja reisu uz kādu vietu ir daudz, tad ir jāsalāgo laika atstarpes starp tiem. Tāpat arī par reisa atiešanas vietu atsevišķiem reisiem. Vai ir nepieciešamība, ka autobuss tiek sūtīts dažos ļoti agrajos reisos uz Kuršu ielu, kur varbūt nav neviena braucēja? Varbūt rītos noteikt, ka šajos dažos reisos braucēji tiek uzņemti autoostā,” min I. Ozoliņš.
Vedīs pēc pieprasījuma
“Pirms aptuveni pieciem gadiem no viena pagasta līdz novada centram regulāri brauca, teiksim, desmit iedzīvotāji, šogad reisā vai tā posmā brauc vairs tikai četri, trīs pasažieri. Tātad pasažieru skaits un arī ienākumi šajā maršrutā samazinājušies vairāk nekā uz pusi. Ņemot vērā pasažieru skaita samazināšanās tendenci, pastāv risks, ka tuvākajā laikā arī tajos maršrutos, kas šobrīd ir salīdzinoši pieprasīti, drīzumā varētu rasties problēmas ar autobusu piepildījumu. Turklāt aizvien vairākos maršrutos pasažieri tiek vesti lielajos autobusos, lai gan to skaits ir tāds, ka ikdienā maršrutu varētu apkalpot arī vieglais transportlīdzeklis. Lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas, vienlaikus samazinot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, plānots, ka maršrutos, kur pasažieru ir maz un kur tie visā maršruta garumā vai konkrētā posmā nebrauc regulāri, tiks ieviests transports pēc pieprasījuma,” kā vienu no risinājumiem un alternatīvām nākotnē sabiedriskā transporta aizstāšanā norāda Z. Plone. Tas nozīmē, ka konkrēts reiss vai tā posms tiks izbraukts tikai tad, ja pasažieris iepriekš būs iegādājies biļeti vai sazinājies ar pārvadātāju, piesakot transportu, informē Autotransporta direkcijas pārstāve. “Jāpiebilst, ka te ir runa vien par dažiem maršrutiem un nav plānots sabiedrisko transportu Latvijas laukos masveidā pārvērst par pakalpojumu pēc pieprasījuma. Šobrīd transports pēc pieprasījuma faktiski ir vienīgā alternatīva tam, lai mēs varētu saglabāt mobilitātes iespējas mazapdzīvotās vietās, jo pretējā gadījumā būsim spiesti samazināt reģionālo maršrutu tīklu,” paskaidro Z. Plone.
Transports pēc pieprasījuma nebūs kā taksometra pakalpojums, bet kā sabiedriskais transports, kas brauks noteiktā maršrutā un pasažieru apmaiņu veiks konkrētās pieturvietās. Dažos reisos transports pēc pieprasījuma tiks ieviests visa maršruta garumā, bet citos pasažieriem būs jāpiesaka tikai konkrēta posma izpilde, piemēram, jāpiesaka, lai autobuss brauc pēdējos piecus, sešus maršruta kilometrus vai lai autobuss izbrauc loku caur maršrutam blakus esošo ciematu un tamlīdzīgi. Šobrīd noritot sagatavošanās darbi pieprasījuma transporta pilotprojekta ieviešanai.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām