Galdniekam septiņreiz jāmēra un vienreiz jāgriež

2018. gada 1. februāris 07:00

457

Galdniekam septiņreiz jāmēra un vienreiz jāgriež

Grobiņnieks Valdis Štarks ir galdniecības meistars jau aptuveni 10 gadus un uzskata, ka pati vērtīgākā reklāma speciālistam ir viņa paveiktie darbi. Vislabāk viņam patīk strādāt vēlos vakaros, kad neviens netraucē, jo galdnieka darbs prasa lielu koncentrēšanos un precizitāti. Meistaram šķiet, ka tieši šīs īpašības trūkst jaunajos galdniekos, kuri ik pa laikam ierodas pie viņa, lūdzot prakses vietu.

Vislabākā reklāma – darbi
Profesionālo darbību V. Štarks uzsācis Liepājā, bet pēdējos gadus strādā savā darbnīcā Grobiņā. Doma par to, ka jāuzsāk bizness, nākusi brīdī, kad valstij tuvojusies ekonomiskā krīze un viņš ar tābrīža darba kolēģi pašķīries. Krīze meistaru nenobiedēja, viņš nopirka telpas, kur šobrīd atrodas V. Štarka darbnīca. Tās sākumā nācies kārtīgi remontēt, jo tādā mitrumā ar kokmateriāliem nevarēja strādāt. “Telpas bija briesmīgā stāvoklī, ūdens gandrīz līdz potītēm. Lai paceltu grīdas, ielēju aptuveni 13 kubikmetrus betona. Atceros, ka togad vēl 30. decembrī lēju grīdās betonu, bet februārī sāku ievest darbgaldus,” stāsta V. Štarks, kurš pats remontējis savu darbnīcu.
Ikdienas darbs paiet divos posteņos – sagatavošanas darbi notiek darbnīcā, bet galvenā pasūtījuma montāža un ierīkošana notiek pie klienta. “Piemēram, kāpņu pakāpienus es sazāģēju un sagatavoju savā darbnīcā, bet montēšana un uzstādīšana notiek pie klienta,” stāsta galdnieks.
Meistars uzskata, ka ierastā reklāma labam galdniekam nav vajadzīga, jo vislabāk reklamē izdarītie darbi. Arī antireklāma nostrādā fantastiski, pārliecinājies V. Štarks. Tomēr, lai panāktu veiksmīgu rezultātu, viņš saviem klientiem pieprasa izpildīt mājasdarbu – iecerēto objektu nepieciešams uzzīmēt. Zīmējumam nav jābūt izcilam, bet pēc tā meistaram jāsaprot svarīgākās klienta vēlmes. Tālāk jau V. Štarks pats rada skices un izstrādā pasūtījumu līdz galam.

Labāk strādā Latvijā, ne ārzemēs
Ko prot uztaisīt? “Visu, kas ir no koka, arī logus. Bet tos taisīt es negribu. Uzskatu, ka, piemēram, Liepājā mums ir pietiekoši spēcīgi meistari, kas to var izdarīt, tāpēc es nemaisos, tā nav mana specialitāte,” norāda galdnieks, sakot, ka viņa darbības lauciņš drīzāk ir mēbeles, kāpnes un durvis. V. Štarks ir pārliecināts, ka labs galdnieks var uztaisīt visu, tikai ir jautājums, vai cilvēki ir gatavi par to maksāt atbilstošu cenu. Pats labprāt nodarbojas ar koka izstrādājumu restaurāciju, tomēr tas ir ļoti dārgs process. “Gribas jau vismaz piecus eiro dienā nopelnīt, bet, ja man mēnesi jāstrādā pie vienu durvju atjaunošanas, tad neviens man tādu naudu nesamaksās.”
Arodu viņš sākumā apguvis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet to līdz galam nav pabeidzis, jo sapratis, ka negrib būt mākslinieks. Tad mācījies Rīgā, tomēr pārsvarā zinības guvis, skatoties, kā strādā citi meistari. “Biju drosmīgs un mēģināju pats darīt. Ja nezināju, nekaunējos un gāju prasīt tiem, kas zināja, kā jādara. Ļoti daudz strādāju,” ceļu uz pieprasīta speciālista godu atceras V. Štarks.
Vai nekad nav domājis par strādāšanu ārzemēs, kur labos amata pratējus vilina ar lielāku algu? V. Štarks atzīst, ka ir strādājis arī ārzemnieku labā – būvējis koka mājiņas, tomēr tas nemaz nav tik viegli, kā ierasts dzirdēt aizbraucēju stāstos. “Tur maksā ļoti labi, bet ir arī ļoti augstas prasības, tāpēc daudz jāstrādā,” secina galdnieks, kurš labprātāk darbu dara tepat dzimtenē, kur blakus ir ģimene. Garas darba stundas viņu nebiedē, jo ikdienā viņš darbu sāk jau sešos no rīta un bieži vien beidz krietni pēc pusnakts.

Par palīdzību uzbūvē māju
Lai izpildītu neskaitāmos pasūtījumus, grobiņnieks iepircis daudz kvalitatīvu iekārtu un darbarīku. “Jāpērk ļoti labi, profesionāli instrumenti. Esmu sapratis, kuras firmas instrumentus vēlos, tāpēc pamazām tos iepērku,” stāsta V. Štarks, tomēr piebilst, ka reizēm arī daudz lielītie instrumenti nekalpo, kā paredzēts – “arī dārgos aparātus pēc nedēļas esmu vedis uz garantijas remontu”. Kad vēlējās uzsākt savu biznesu un iepirkt vajadzīgos instrumentus, viņš vērsās pie kāda sava drauga, kurš toreiz aizdevis naudu starta kapitālam. Par to galdnieks draugam Medzes pagastā uzbūvējis māju – īstenu lauku skaistumu. Māja būvēta no koka gan iekšā, gan ārpusē, un Valdis ir lepns, ka jau 10 gadus tā dzīvo savu dzīvi.
Kad izskan jautājums par vismīļāko no koka veidoto darbu, vīrietis nedomājot apstiprina, ka senajam draugam būvētā māja ir sirdij vistuvākais veikums. Toreizējo drauga palīdzību V. Štarks novērtē un nekad neaizmirsīs to, cik tā bija svarīga, lai uzsāktu biznesu. Jau vairākus gadus viņš palīdz arī kādam citam jaunam censonim, par kuru reiz jau rakstīja laikraksts “Kursas Laiks”. Ģitāru meistars Ansis Alksnis savus meistardarbus veido tieši Grobiņas galdnieka darbnīcā. “Nekādu naudu viņam neprasu, ļauju darboties tāpat. Zinu: ja man jaunībā kāds būtu tā palīdzējis, es droši vien būtu sasniedzis vēl vairāk,” uzskata meistars.

Jaunā paaudze vēl nav gatava
Lai izaudzinātu nākamo galdnieku paaudzi un, iespējams, atrastu sev kādu labu palīgu, grobiņnieks uzņēmis pie sevis arī praktikantus, tomēr lielākoties pieredze bijusi negatīva. “Puiši it kā visu laiku mācās, bet meistari nekad neiznāk. Piemēram, viens 18 gadus vecs puisis pie manis nāca trīs mēnešus katru vakaru, jo gribēja sagatavoties praksei, tad pusgadu pavadīja šeit kā praktikants. Pēc prakses prasu – ko darīsi pēc skolas, strādāsi? Nē, viņš iešot saldējumu tirgot, jo tas esot vieglāk! Protams, te, lai nopelnītu naudu, ir smagi jāstrādā,” par jauniešu neuzņēmību vīlies ir V. Štarks.
Darbs ar praktikantiem atņem daudz laika – lai strādātu par galdnieku, ar skolas zinībām vien nepietiek. “Jāpieskata, lai, nedod dievs, sev kaut ko nenozāģē,” saka pieredzējušais prakses vadītājs. Tāpat jauniešiem esot problēmas ar materiālu izmantošanu, jo pārāk daudz sagatavju tiek sabojātas un tās nākas izmest. Vīrietis uzskata, ka tā lielākoties ir vecāku vaina, jo viņi saviem bērniem nav iemācījuši atbildības izjūtu pret darbu. “Materiālus nedrīkst tērēt, kā ienāk prātā. Nevar arī zāģēt, kā pagadās, jo, piemēram, kāpnēm katrs milimetrs ir no svara. Visi leņķi un garumi jāsamēra ļoti precīzi – ja būs kaut viena kļūda, darbs būs nekvalitatīvs. Ne velti saka – septiņreiz nomēri un tikai vienreiz griez,” pārliecinājies ir V. Štarks. Šī paruna visprecīzāk attiecas tieši uz labu galdnieka darbu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Galdniekam septiņreiz jāmēra un vienreiz jāgriež

Kategorijas