Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Sāka ar kolhoza degvielas uzpildes staciju

JĀNIS GOLDBERGS
Laikraksta arhīvs

2018. gada 1. februāris 07:00

128
Sāka ar kolhoza degvielas uzpildes staciju

Liepājā 26. janvārī degvielas uzpildes staciju tīkla “Virši-A” stacijas atklāšanā Zemnieku ielā piedalījās gan tās dibinātāji, gan vadība. Nav Latvijā daudz nacionālu kompāniju, jo sevišķi konkrētajā tirgus segmentā. Viens no uzņēmuma dibinātājiem un valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš atceras, kā radusies ideja par degvielas uzpildes staciju (DUS): “Pēc studiju beigšanas enerģētikas jomā aizgāju strādāt uz kolhozu “Aizkraukle” kā inženieris elektriķis. Tad arī sākās pārbūve jeb “perestroika” un kolhozu vajadzēja apgādāt ar degvielu.” Kopā sanākuši trīs vadošie speciālisti un nolēmuši, ka apgādes jautājumu var atrisināt. Tolaik kopā ar J. Riekstiņu bijuši Jānis Rušmanis un Vilnis Plūme. Katram no viņiem bijušas savas prasmes. Visi pasēdējuši, apdomājuši iespējas un piedāvājuši kolhoza priekšsēdētājam apgādes problēmu atrisināt, ja būtu iespēja nomāt kolhoza DUS. Tā arī 1995. gadā aizsācies “Virši-A” stāsts.
Jau vēlāk, 1997. gadā, komandai pievienojušies rīdzinieki Andris Priedītis un Ilgvars Zuzulis. “Šobrīd esam pieci akcionāri un paši strādājām,” saka J. Riekstiņš. Jautāts, kā bijis veidot nacionālu kompāniju 90. gados degvielas tirgū, viņš atbild, ka šo jautājumu dzirdējis ne reizi. “Bija dažādi, tomēr pats lielākais reketieris toreiz bija valsts,” sacīja J. Riekstiņš, atzīstot, ka arī šodien valsts lēmumi un nodokļu politika nereti vienkārši kaitinot.

Degvielai lielas atlaides neiedot
Viens no tautā izplatītiem apgalvojumiem ir, ka degvielas tirgotāji pelna pasakainas summas. Kā ir patiesībā? “Atceros, kādreiz man Aizkrauklē bija labs paziņa, pilsētas mērs Vilnis Plūme. Jautā, ko tik mazu atlaidi esmu iedevis. Vai tad nevar vismaz kādus 10 procentus atlaist? Tad arī viņam izskaidroju: ja došu viņam 10 procentus, tad man nāksies pamatīgi piemaksāt, lai iedotu šādu atlaidi,” gadījumu no dzīves atceras J. Riekstiņš.
Valdes priekšsēdētājs uzsver, ka prasības DUS ir augstas un jau šodien Latvijā ir situācija, ka uz dažām lauku DUS valsts lūkojas caur pirkstiem. “Paši esam vairākas stacijas likvidējuši, jo, veicot nepieciešamos ieguldījumus modernizācijā, nekad nebūtu iespējams tos atpelnīt,” saka uzņēmējs. Viņš uzskata, ka sākotnēji bija daudz latviešu degvielas tirgū, tomēr viņi peļņu nav ieguldījuši attīstībā, bet visu apēduši, tādēļ šobrīd viņu tirgū vairs nav.
“Peļņas marža degvielas tirgū ir salīdzinoši ļoti neliela, tādēļ ir jānotirgo liels degvielas apjoms, lai bizness būtu rentabls. Līdztekus ir jāņem kredīti attīstībai, kas arī maksā naudu,” uzsver J. Riekstiņš. Jautāts par “Virši A” DUS Liepājā – cik tā izmaksājusi, uzņēmējs atklāj, ka kopā ar zemi summa krietni pārsniedz miljonu eiro. Kafijas aparāts, kas ir viens no “Virši A” uzsvariem biznesā, vien maksā automašīnas cenā.

“Virši-A” prioritātēs – arī kafija
Kafija prioritāšu rindā ir atnākusi pēdējā. “Iesākumā mums bija trīs vaļi: laba degviela, laipna apkalpošana, labas tualetes. Un tikai tad nāca ideja par kafiju,” atceras J. Riekstiņš.
DUS vadītāji pie kafijas virziena strādājuši ilgstoši, līdz nonākuši pie domas, ka kafija jāgrauzdē tepat Latvijā. “Šobrīd ir noteikums, ka pārdodam kafiju, kas ir grauzdēta ne senāk kā pirms 30 dienām. Domāju, ka ne visi kafijas tirgotāji Latvijā var to nodrošināt. Šāds uzstādījums arī nodrošina pastāvīgu un nemainīgu garšu. Varu vien teikt, ka Latvijā ir daudzi kafijas cienītāji un cilvēkiem garšo tas, ko piedāvājam,” uzsver DUS īpašnieks.
Ceļš līdz šādai kafijai uzņēmumam bijis ilgs ne vien pašā kafijas izziņas jomā, bet arī no viedokļa, ka ir nepieciešams pietiekams noiets, lai spētu nodrošināt šādas prasības. J. Riekstiņš atzīstas, ka iesākumā kafiju nav dzēris un pie dzēriena viņu pieradinājušas kantoristes. “Aizkrauklē atnākot uz darbu, viss kantoris smaržo. Tā arī tas sākās no teksta: “Mārīte, arī man, lūdzu, kafiju!”” smejas uzņēmējs.

Degviela ir tikai biznesa daļa
DUS nākotne jau labu laiku netiek saistīta tikai ar degvielas tirdzniecību, jo jebkuram degvielas tirgotājam ir skaidrs, ka naftas paliek mazāk un to arī cenšas tērēt aizvien mazāk. “Degviela ir tikai viena no precēm. Tepat redzams tehniskais stends, kas ir pavisam neliela daļa no visas DUS. Kādreiz preču stends bija vienīgais visā degvielas uzpildes stacijā un tas bija krietni mazāks. Arī šī preču stenda nozīme samazinās. To nosaka mūsdienu dzīves ritms. Visi kaut kur steidzas un pat kārtīgi paēst neiznāk. Es uzskatu, ka cilvēkiem vajadzētu arī kārtīgi ēst, bet tas, ko piedāvā degvielas uzpildes stacijas, ir uzkodas, dažādas maizītes, uz vietas gatavoti kebabi un burgeri. Šo virzienu attīstām un strādājam. Mums ir savs dienests, kas pētī un sastāda receptes,” komentē J. Riekstiņš.
“Virši-A” ir nacionāls uzņēmums un tādēļ arī saņem piedāvājumus no vietējiem, iespējams, pat biežāk nekā citi. Piemēram, “Virši-A” iesākumā bija vienīgā vieta, kur varēja iegādāties “Jersikas čipsus”.
Kā īpašu J. Riekstiņš piemin iespēju uzpildīt logu tīrīšanas šķidrumu no sūkņa, nevis pērkot kanniņas un pēc tam pūloties neapliet motortelpu, operējot ar piltuvi un kanniņu pašam.

Cilvēcība pret darbiniekiem
Cilvēcība attiecībās ar darbiniekiem – tieši šādu tēzi par uzņēmuma darbības stratēģijām izvirzīja DUS “Virši A” izpilddirektors Jānis Vība Kurzemes uzņēmēju forumā, kas notika DUS atklāšanas dienā “Lielajā dzintarā” Liepājā. “Kursas Laiks” centās izzināt, kā šo tēzi realizēt mainīgā uzņēmumā, kurā sākumā bija trīs dibinātāji, bet šobrīd, pēc 23 gadu pastāvēšanas, jau 400 darbinieku.
“Pieeja principā nav mainījusies, pieaugot darbinieku skaitam. Aizvien grūtāk ir kļuvis to realizēt, jo šodien vairs nepazīstam visus darbiniekus uzņēmumā personīgi un mums nav ikdienas kontakta ar viņiem. Tajā pašā laikā mums vēl aizvien ir uzņēmuma balles un muzikanti vienmēr brīnās, ka mūsu ballēs cilvēki sāk dejot jau no pirmās dejas. Tas nozīmē, ka esam vienots kolektīvs,” spriež J. Riekstiņš.
Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka, kolektīvam augot, ir jārēķinās, ka cilvēcības principu vairs nerealizē pats, tātad katram no pieņemtajiem darbiniekiem būs jānodod tālāk sākuma kods, kas bijis pie uzņēmuma veidošanas. “Vienmēr ir jārēķinās, ka lielā kolektīvā sāksies jautājumi – kāpēc man tas jādara, lai cits to dara,” brīdina J. Riekstiņš. Tajā pašā laikā viņš min piemērus, kad uzņēmuma vadošie darbinieki izauguši no vienkāršiem DUS operatoriem, un tādu nav viens vien.
Kategorijas

Kategorijas