“Bitcoin”, “Litecoin” un citas kriptovalūtas

2018. gada 8. februāris 07:00

Digitālajā laikmetā jaunas lietas un piedāvājumi parādās ik uz stūra. Pēdējā laika lielākais jaunums ir kriptovalūtas jeb digitālā nauda. Daudzi jau paspējuši nopelnīt miljonus, tikpat daudzi tos zaudējuši, tomēr daļa pasaules iedzīvotāju joprojām īsti neizprot, ko nozīmē vārdu salikums “kriptovalūta” un “digitālā nauda” un kāpēc viedoklis par to ir tik atšķirīgs.

Dārgāka par zeltu
Jēdziens “kriptovalūta” Latvijā vairāk izskan pēdējo gadu laikā, tomēr pasaule to pazīst jau aptuveni 10 gadus, kad radās pirmā kriptonauda – “Bitcoin”. Šobrīd pasaulē pieejami vairāki simti dažādas kriptovalūtas, līdzīgi kā tas ir ar eiro, dolāriem, jenām un citām valūtām. Kriptovalūtas būtība ir līdzīga kā jebkurai naudai, atšķirība ir tā, ka tā pastāv tikai digitālā veidā – datoros, telefonos un citās ierīcēs, kurām ir interneta pieslēgums.
Digitālās naudas popularitāte aug ļoti strauji, un šajā biznesā iesaistās arvien vairāk cilvēku. “Sapratnes trūkuma dēļ kriptovalūtas sabiedrībā tiek uztverts kā kaut kas negatīvs un bīstams. Tomēr daudzi ir izpratuši, kāds potenciāls ir kriptovalūtai. Kriptovalūtas ir aktīvs, kas pielīdzināms zeltam, sudrabam, uzņēmumu akcijām, eiro, dolāram un citiem investīciju instrumentiem,” savā blogā raksta uzņēmums “CryptoLab”. Kriptovalūtas vērtība brīžiem šķiet absolūti nereāla. Piemēram, brīdī, kad tapa šis raksts, viena “Bitcoin” vērtība sasniedza 9073,79 dolārus, bet mazāk populārās kriptovalūtas “Steem” cena bija vien 4,22 dolāri par vienu vienību. Arī finanšu eksperti visā pasaulē brīnās par kriptovalūtas cenas svārstībām, jo tās nepakļaujas iepriekš zināmiem tirgus likumiem. To cena var mainīties vairākas reizes dienā un pat minūtē, tāpēc uzvarētājus un zaudētājus šajā digitālajā sistēmā noteikt ir grūti.

Pilnībā anonīma
Kriptovalūta kļuvusi tik populāra arī tāpēc, ka to nevar kontrolēt ne valdība, ne banka, digitālā nauda ir anonīma. Šā iemesla dēļ kriptovalūta ir populāra tādās valstīs kā Ķīna, Venecuēla, Argentīna, Zimbabve. Digitālo naudu ērti lietot tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuriem regulāri jāveic maksājumi no mazāk attīstītām valstīm, piemēram, Āfrikas, Indijas u.c. uz Eiropu vai Ameriku. Parasti darot to caur banku, tas aizņem vairākas dienas, jo bankas šādos pārskaitījumos ir ļoti aizdomīgas un rūpīgi pārbauda informāciju, kā arī par to ņem lielu komisijas maksu. Ar kriptovalūtām to var izdarīt dažu minūšu laikā un par daudz zemākām komisijas maksām. Lai maksātu ar kriptonaudu, nav jāatklāj arī savi personas dati, vien jāizveido kriptovalūtu maks internetā, kur, programmatūrai izstrādājot speciālu ciparu un burtu kombināciju, cilvēkam tiek iedota “atslēga”, ar kuru tikt klāt savai digitālajai naudai.
Diemžēl iespēja maksāt kādam citam cilvēkam pilnībā anonīmā veidā veicina arī daudzu nelikumīgu biznesu attīstību, un pastāv uzskats, ka kriptovalūta patiesība tikusi radīta, lai finansētu terorismu un ieroču tirdzniecību.

Droši, bet vai pietiekami?
Kriptovalūta pirmajā brīdī var šķist kā jauns, utopisks norēķināšanās veids, kas izslēdz no spēles dārgās bankas un valdības visu redzošās acis. Šobrīd arī Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka nevar pārskatīt darījumus, kas notikuši kriptovalūtu vidē, norādot, ka “kriptovalūta nav oficiāla valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa”, tāpēc nav iespējams uzlikt nodokļa maksājumus par izdarīto. Tomēr, pirms iesaistīties digitālo valūtu tirgū, nepieciešams to kārtīgi apdomāt. Rīgā bāzētais uzņēmums “CryptoLab” savā mājaslapā skaidro, ka cilvēkiem, kuri vēlas ieguldīt savus līdzekļus kriptovalūtu biznesā, rūpīgi jāiz-analizē visi “par” un “pret”, jo digitālās naudas pasaule ir ļoti mainīga. Līdzīgu viedokli seminārā par kriptonaudu izteica arī Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ļevs Bass un uzņēmuma “BlockVis” vadītājs un Latvijas Blokķēdes asociācijas pārstāvis Anatolijs Ressins. Abi speciālisti uzskata, ka kriptovalūta, iespējams, ir norēķinu nākotne, tomēr aicina būt piesardzīgiem, jo kriptonaudas vērtība nepārtraukti svārstās un paredzēt tās uzvedību nākotnē pagaidām ir ļoti grūti.
Kriptovalūtas aizstāvji tik dedzīgi iestājas par jauno naudas veidu, jo uzskata, ka tas ir daudz drošāks nekā ierastā banku sistēma. Proti, visa informācija par norēķiniem ar kriptonaudu glabājas reģistros, kas tiek iekodēti katra lietotāja datorā, veidojot decentralizētu sistēmu. Turpretim informācija par tiem norēķiniem un kontiem, kas notiek caur ierastajām bankām, glabājas serveros, kas ir hakeriem ir vieglāk uzlaužami.
Ļ. Bass stāsta: lai iejauktos tādā decentralizētā tīklā, kādā strādā digitālās naudas, hakeriem būtu jāuzlauž vairāk nekā puse no iesaistītajiem datoriem – tas nozīmē vienlaikus uzlauzt vairākus miljonus datoru. Arī speciālisti interneta vidē spriež, ka, tehniski skatoties uz kriptovalūtas tīklu, tā ir tūkstošiem reižu drošāka par ierasto digitālo naudu, kas atrodas tradicionālo banku kontos.
Tomēr “grūtāk uzlaužams” nenozīmē “neuzlaužams”, nesen pierādīja gadījums Japānā, kad Tokijas kriptovalūtu birža “Coincheck” cieta hakeru uzbrukumā, kas tai nodarījis zaudējumus 58 miljardu jenu jeb 429,2 miljonu eiro apmērā. Birža paziņoja savā vietnē, ka ir apturējusi kriptovalūtas “NEM” pārdošanu un izņemšanu, un vēlāk piebilda, ka ir ierobežojusi darījumus arī ar lielāko daļu citu kriptovalūtu. “Coincheck” prezidents Koičiro Vada preses konferencē atvainojās par notikušo un sacīja, ka kompānija varētu meklēt finansiālu atbalstu, vēstīja ziņu aģentūra “Kyodo”.
“Coincheck” piektdienas rītā konstatēja, ka ir notikusi neatļauta piekļuve tās sistēmai. Minētie zaudējumi ir lielāki nekā 48 miljardi jenu, ko 2014. gadā hakeru uzbrukumā zaudēja Japānā bāzētā kriptovalūtas “Bitcoin” birža “Mt. Gox”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Bitcoin”, “Litecoin” un citas kriptovalūtas

Kategorijas