Pēc ganāmpulka likvidēšanas beidzot ir laiks mājas atjaunošanai

2018. gada 8. februāris 07:00

2266

Pēc ganāmpulka likvidēšanas beidzot ir laiks mājas atjaunošanai

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta “Grigaļu” mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība “Podnieki”, saimnieko jau sen. Paši saka: “Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.” 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā “Kopā Cits Citam”. Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem.

Slauktuve vēl darba kārtībā
“Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,” atklāj J. Podnieks. Piensaimniecība “Podniekos” likvidēta pirms diviem gadiem, un šobrīd saimnieks kategoriski noliedz, ka vēlētos to atjaunot.
“21 gadu esam kopuši govis pārsvarā pašu spēkiem. Tās ir 365 darba dienas gadā,” piebilst Z. Podniece. “Graudkopība salīdzinoši ar piena lopkopību ir reizes 10, varbūt 15, vieglāka. Tas ir gan fiziski vieglāk, gan ir savas brīvdienas. Protams, ka rudenī ir jārauj, bet tas ir viens gadalaiks. Šodien, rau, cīnos ar mājas pamatiem. Ja būtu govis, tad pamatus liet nebūtu laika,” piebilst saimnieks.

Trīs iemesli izmaiņām
Nemitīgā darbā vienmēr ir jautājums par izaugsmi, bet tā nav iespējama bez darbiniekiem. Podnieku ģimene secinājusi, ka atrast darbiniekus ir bezcerīgi. “Pirms daudziem gadiem ņēmām slaucēju. Bija laba strādniece, labs cilvēks, tomēr veikalam paiet garām nevarēja. Pusmēnesi noturas, bet pēc tam sākas. Ja no rīta ir, tad vakarā neatnāk. Ja vakarā ir, tad no rīta neatnāk. Tā arī mums atzinās, ka nav spēka aiziet garām veikalam. Ņēmām jau tādēļ, lai varētu plānot savu darbu citviet, lai attīstītos, bet iznāca, ka neko nevaram plānot,” atzīst saimniece.
Otrs iemesls ir pašu veselības stāvoklis. Strādājot nemitīgi, ķermenis pats saka, kad laiks beigt. Treškārt, graudkopība ir stabilāka nozare. Saimnieks pieļauj, ka, arī kopjot savus 130 hektārus, vajag domāt par jaunu tehniku, tomēr tie ir jauni kredīti. No visām nomas zemēm J. Podnieks atteicies un uzskata, ka paplašināšanās idejas šādi jāatmet. “Ja jaunie gribēs saimniekot, tad viņiem būs jādomā,” piebilst saimnieks. Vecākā meita Baiba Podniece stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu “Podniekos”, laipni atjautā: “Varbūt kafiju vēlaties?”
Pēc šīs meitas atbildes J. Podnieks atzīstas, ka, iespējams, nākotnē nolems zemi iznomāt citiem, kas var iznākt izdevīgāk nekā pašam iekulties kredītsaistībās, pērkot jaunu traktortehniku. “Par zemi mūsu apkaimē cīnās un ir gatavi maksāt labu nomas maksu, bet mēs vēl apdomājamies,” piebilst saimnieks. Viņš atzīst, ka graudkopībā dominē lielās saimniecības, nevis tāda kā viņam – 130 hektāru, kur divatā ar sievu jātiek ar visu galā.
2010. gadā “Grigaļu” mājas nodega. Podnieki atteicās no piedāvātā dzīvokļa Kazdangas pagasta centrā un turpināja dzīvot dzīvojamajā vagoniņā. Pagājuši astoņi gadi, un tikai šobrīd J. Podnieks atradis laiku mājas celtniecībai. “Tagad brīvais laiks ir, bet, ja būtu govis, pie mājas celtniecības tā arī netiktu,” atzīst saimnieks.
Atjaunot māju bijis ikdienas sapnis, kas arī spiedis ģimeni pāriet uz citu lauksaimniecību. Šobrīd jau J. Podnieks var lepoties ar nupat ielietiem pamatiem, atvestiem blokiem un citiem celtniecības materiāliem. “Visam ir vajadzīgs laiks,” viņš secina.

Tirgi un cilvēku pirktspēja
Viens no būtiskiem faktoriem, kādēļ saimniecībai bija jāmainās, ir cilvēku pirktspēja. “Tā krītas visapkārt, gan Liepājā, gan Kuldīgā. Daudz piena produktu pārdevām tirdziņos. Kad vēl cītīgi braukājām uz Liepāju, uz Skuju ielas tirdziņu un slēdza “Metalurgu”, to izjutām ļoti. Tas bija kā ar nazi nogriezts! Nav cilvēkiem naudas, un tur neko labot nevar. Tā kā piena nav, tad arī uz tirgiem kādu laiku nebraucam,” atklāj J. Podnieks, kuru “Kursas Laiks” pirms pāris gadiem regulāri sastapa Zaļajā tirdziņā Skuju ielā.
Savulaik tirgū braukšana devusi iespēju atmaksāt kredītus bankām, tomēr šis laiks ir aizgājis un saimniekam ir savi secinājumi par privātiem tirgus laukumiem. “Tirgus laukums kā privāta iniciatīva vienmēr būs tāds, kas nodrošina kādam labākus apstākļus. Tā ir visur,” saka zemnieks. Viņš uzskata, ka tirgus laukumiem ir jābūt pašvaldības īpašumā un pārziņā, tad iespējama kārtība bez strīdiem.

Degvielas ir par maz
“Ar tā saukto zemnieku dīzeļdegvielu, manuprāt, nekas nav mainījies, ja neskaita to, ka cena cēlusies,” pārrunājot nodokļu reformu un dažādus valdības jaunievedumus, saka J. Podnieks. Viņš uzskata, ka pati sistēma ir aplama, jo degvielu izsniedz, balstoties uz saimniecības apgrozījuma lielumu. “Viss ir vienkārši. Zemnieku degviela ir noteikta atbilstoši apgrozījumam. Nav apgrozījuma, nav degvielas. Piensaimniecībā šo noteikumu izjutām ļoti asi. Kā mainās piena cena, mainās apgrozījums un, protams, iegādājamās degvielas apjoms sarūk. Ja piena cena samazinās divas reizes, tad arī lēto degvielu var dabūt divreiz mazāk, bet piena cenu svārstības dažkārt ir lielākas par divām reizēm,” zina J. Podnieks.
Šobrīd, lūkojot graudaugu kopšanai nepieciešamo degvielu, saimnieks lēš, ka tās mazliet pietrūkst. “Jāteic gan, ka vēl šobrīd mūsu saimniecības bilancē ir bijusi piensaimniecības ietekme. Nu tikai nāks jaunā sezona, kad pārtiksim tikai no graudkopības, tad arī varēsim pateikt – vai degvielas patiešām pietrūkst.”

Lietus pastiprina cilvēku nedarbus
Pēdējā gada plūdi nedaudz skāruši arī “Podnieku” saimniecību. Rakstījuši pieteikumus atbalstam, tomēr J. Podnieks dzirdējis par atbalstu Latgalē un izdara minējumu, ka tās ir mākslīgi sakāpinātas. “3000 par kartupeļu hektāru! Ja ir tāda kompensācija, nav pat jāpūlas kartupeļus novākt. Mēs arī esam pieteikušies, bet neticu, ka šajā pusē kaut ko samaksās, lai gan lauki applūda tāpat kā Latgalē,” šaubās J. Podnieks.
Kur ir galvenā vaina, kādēļ lauki applūst Kazdangas pagastā? Vai tiešām vainojama meliorācijas sistēma? J. Podniekam ir cits viedoklis. “Tā nav nekāda meliorācijas vaina, lai arī sistēma ir veca un jālabo. Pamatā lauku applūšana notiks, kamēr uz mazajām upēm būs hidroelektrostacijas, kas regulāri maina ūdens līmeni visā apkaimē. Desmitiem kilometru rādiusā ap tādu elektrostaciju viss applūst. Mitrums ir paaugstināts arī sausos gados, bet tagad, kad ūdens bija par daudz, izjutām visas sekas,” tā J. Podnieks. Pēc viņa domām, Kazdangas pagastu ietekmē gan elektrostacija pašā Kazdangā, gan tālākas.

Mednieki – zemnieku kaimiņi
Kā otršķirīgu applūšanas iemeslu J. Podnieks min bebrus, kuri neslinko. “Bebriem šad un tad palīdz piena lopkopji. Vēl ar lāpstu pieber zemi, lai govīm vairāk ūdens. Ar to gan es tikšu galā, pavasarī ar ekskavatoru izgrābšu bebru dambi, un miers.”
Jautāts par medniekiem, saimnieks smejas: “Ak, ar viņiem ir īstas Borodinas kaujas, jo sevišķi, kad jāslēdz līgumi par teritorijām. Brauc vieni, brauc otri un visi grib parakstīt līgumu. Kad jau parakstīts, tad ir miers. Mednieki ir dažādi. Uz zvēru šaušanu visi ir naski, bet, ja bebru aizsprosts jānovāc, tad jāsaka: ir dažādi kolektīvi. Ir, kas vāc, bet ir, kas nesteidzas,” atklāj zemnieks.
Jāpiebilst, ka Podnieku suņi regulāri atnesot mājās malumedību atliekas. “Pavisam nesen pārskrēja ar smuki nodīrātas cūkas kājas kaulu. Tas notiek regulāri, kas liek domāt, ka malumedību apkaimē ir daudz. Vismaz apraktu tos malumedību atlikumus. Godīgi mednieki tā izmētātus kaulus neatstāj,” piebilst Z. Podniece.

Brauc lūkot no visas Latvijas
Stāsts par Podnieku ģimeni kā lauksaimniekiem vien būtu nepilnīgs. Kazdangā un Valtaiķos nereti saka: “Viņi jau atkal kaut ko izdomās.” Labā nozīmē saka un atzinīgi smaida, tā teikdami. Podnieki nodibinājuši savu biedrību “Kopā Cits Citam” un realizē dažādus projektus.
Pērn septembrī “Podnieku” saimniecība bija slavas zenītā. Uz “Grigaļiem” brauca cilvēki no visas Latvijas. Iemesls bija deviņus hektārus lielais kukurūzas lauks, kas bija pārvērsts par labirintu. Par to rakstīts “Kursas Laikā” pērn septembrī. Jau iepriekš “Kursas Laikā” rakstīts par Podnieku iniciatīvu 2015. gadā, kad viņi uzsāka projektu, lai atjaunotu taciņu uz Valtaiķu baznīcu. Lieldienu pasākumā savāca līdzekļus un realizēja iecerēto. “Tagad priecājamies un pārdzīvojam, jo daži ir nolēmuši, ka pa šo taciņu var uzbraukt arī ar mašīnām, bet tā nav būvēta autotransportam,” piebilst Z. Podniece.
Arī pērn bijis Lieldienu labdarības pasākums un savākti līdzekļi viena bērna rehabilitācijai, tomēr nauda vēl aizvien stāv neizmantota. “Mums ir problēma, jo mamma nevar izvēlēties rehabilitācijas iestādi. Neder viena, neder otra vieta. Esam izbraukājuši vairākas. Kamēr nebūsim iztērējuši pērn savākto naudu iecerētajam mērķim, tikmēr nedomāsim par labdarības pasākuma rīkošanu šogad. Cilvēkiem ir jāredz rezultāts,” pārliecināta saimniece.
Jautāta, vai rosība biedrībā neapsīks, Z. Podniece uzsver, ka ikdienas darbs notiek. Valtaiķu centrā, kur kādreiz atradās saimniecības piena pārstrādes cehs, tagad ierīkota bērnu rotaļu istaba. Ik piektdienu tur ir nodarbības.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pēc ganāmpulka likvidēšanas beidzot ir laiks mājas atjaunošanai

Kategorijas