Cilvēkiem kapavietu pietiek, dzīvnieku kapi jāizveido

2018. gada 15. februāris 07:00

Skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra, pieejama informācija – šādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā.

Revīzija veikta 11 pašvaldībās, starp tām arī Liepājas un Priekules. Laikraksts skaidroja, kāda situācija ir Liepājā un pilsētas apkaimes novadu kapsētās.
Vismazāk kapsētu – sešas – un visdārgākās – 50 eiro par katru kapavietu – ir Liepājā. Savukārt vienreizēja samaksa par kapavietu ir jāveic tikai divās no apkārtējo novadu pašvaldībām. Viena no tām ir Pāvilosta, kurā par katru aizņemto vietu kapsētā ir jāmaksā 7,11 eiro.
Kopumā Pāvilostas novadā atrodas 16 kapsētas, un novada domes izpilddirektors Alfrēds Magone pastāsta, ka maksa neattiecas uz visiem novada kapiem. “Uz mazajiem, tā saucamajiem dzimtas kapiem, šāda maksas sistēma nav piekopta.” Pēc viņa domām, Pāvilostas novada kapsētās vietas pietiek un pagaidām kapu paplašināšana nav nepieciešama.
Kapsētu jomu reglamentējošs normatīvais akts nav izdots Rucavas, Grobiņas un Vaiņodes novadā. Valsts kontrole atzinusi, ka tur, kur šī regulējuma nav, nepilnības ir lielākas.

Strādā pie digitalizācijas
Grobiņas pašvaldība ir viena no tām, kurā par kapavietu tiek prasīta samaksa. Kapu pārzinis Sergejs Tihonovs pastāsta, ka Iļģu kapi novadā ir vienīgie, kuros par kapavietu tiek noteikta samaksa – 14 eiro. Kopumā Grobiņas novadā ir 25 kapsētas. Kapu uzraugs novērojis, ka katrā pagastā ir viena kapsēta, kuru iedzīvotāji uzskata par galveno un kurā apbedījumi tiek veikti biežāk nekā citās. Piemēram, Gaviezē tie ir Jaņkalna kapi, Bārtā – Plostnieku kapi, Medzē pieprasītākie ir Mātru, Kapsēdes un Medzes kapi. S. Tihonovs norāda, ka vērību pievērš arī nekoptajām kapavietām, kā arī cītīgi uzskaita apbedījumus. “Diezgan strikti pie tā pieturos.” Jau šobrīd Grobiņas novadā 14 kapsētām ir veikta digitalizācija un vēl piecām tiks veikta šogad.
Vaiņodes novadā, kā pastāsta domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Jurjevs, pašvaldība strādā pie normatīvā regulējuma. Uzmanība tiks pievērsta arī kapu digitalizācijai. Uz jautājumu par kapsētu skaitu novadā precīzi nevar atbildēt ne domes priekšsēdētāja vietnieks, ne kapu pārzine Rita Baranovska. Aptuvenais skaits varētu būt ap 20. Starp tām ir tādas, kurās notiek aktīvi apbedījumi, un tādas, kuras varētu saukt par slēgtām. Novadā atrodas arī tā saucamie senkapi. Kapu pārzine amatā strādā jau 20 gadus, tāpēc zinot visus, kuri ir apbedīti, kurus nekopj vai kuriem nav piederīgo. Samaksa par kapavietām Vaiņodes novadā netiek iekasēta.
Vēl pie kapsētu jomas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem jāstrādā Rucavas novada pašvaldībai, kurā atrodas visvairāk kapsētu starp apkārtējiem Liepājas pilsētas novadiem – 41. Kā informē Rucavas novada dome, tad nav informācijas, ka tajās pietrūktu vietas, kā arī maksājumi par kapavietām netiek iekasēti.

Veic virsapbedījumus
Liels kapsētu skaits ir arī Aizputes novadā – kopumā 24. No tām tikai viena atrodas pašā pilsētā, bet vēl ir vecie kapi, kuros vairs nevienu neapbedī, taču tie vēl nav pavisam slēgti. Līdzīgi kā vairumā aptaujāto pašvaldību, arī Aizputes novadā par kapavietu samaksa netiek iekasēta. Katrā kapsētā strādā kapu pārzinis, kurš pēc pašvaldības noteikumiem ierāda vietas un uzskaita, kur un kas tiek apglabāts. “Līdz kapu digitalizācijai mēs neesam tikuši, esam interesējušies, bet budžets mazliet par īsu, lai to izdarītu,” skaidro novada domes izpilddirektore Astrīda Eņģele. Domes pārstāve pastāsta, ka kapu pārziņi interesējas par to, kāpēc kapi netiek apkopti, taču Aizputes novadā šādu gadījumu esot maz. Kapu pārziņi arī skatās un piefiksē, cik ilgi kapi netiek kopti. Ja apbedījums ir senāks par 20 gadiem un netiek kopts un ja trūkst vietas, tad ir iespēja pieņemt lēmumu un veikt virsapbedījumu. Viņa atceras, ka Aizputes Misiņkalna kapos reiz bija sieviete, kura labprātīgi gāja un apkopa nesakoptos kapus.
Līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī Aizputē mirušajam ir jābūt Aizputes novada iedzīvotājam, lai saņemtu kapavietu. “Ja cilvēks ir no Aizputes pagasta, tad viņu apglabā Aizputes pagasta kapos. Aizputē visus nevar apglabāt, jo trūkst vietas. Ja visi nāks uz šejieni, tad būs pilni kapi. Aizputē vietu trūkums kapos būs problēma. Mēs runājam un domājam, bet nav tik vienkārši atrast vietu, kas atbilst visiem noteikumiem, jāveic izpēte. Mēs Aizputes pilsētas teritorijā neredzam vietu,” skaidro izpilddirektore un atklāj, ka kādreiz tikusi iekasēta maksa par kapavietu. “Pirmkārt, tā bija niecīga, visi rēķini, kas jāaizsūta, un parādnieku uzskaite – tajā visā jāiegulda liels darbs, bet jēga maza.”

Atklāj nepilnības
Durbes novadā atrodas 17 kapi un septiņi no tiem – Durbes pilsētā, pastāsta kapsētu apsaimniekotājs Kristaps Kapelis. Maksājumi par kapavietu nav jāveic. Problēmas nesagādā arī kapavietu daudzums, jo tas esot pietiekams. Kapu digitalizācija veikta trīs Durbes novada kapsētās – Priediena, Stroķu un Upesputriņu. Pārējos uzskaite aizvien tiek veikta kapu reģistrācijas grāmatās, taču pašvaldība digitalizāciju plāno ieviest visās kapsētās.
Nīcas novadā ir 22 kapsētas un viena kapsēta, kurā apbedījumus vairs neveic, informē kapsētu uzraugs Andrejs Geslers. Viņš norāda, ka novadā viss ir kārtībā. “Naudu neiekasējam, un tā ažiotāža, kas ir sacelta ap kapiem, ir vairāk par pilsētu kapsētām.”
Priekules novadā, kurā Valsts kontrole veica revīziju, atrodas 23 kapsētas. Valsts iestādi Priekules novada domes darbinieki informēja, ka pašvaldība maksu par kapavietas piešķiršanu nenosaka, jo iedzīvotājiem nav atbilstoša maksātspēja. Revīzijas laikā Priekules novada kapsētu sistēmā atklājušās dažādas nepilnības, piemēram, netiek veikti vismaz divu veidu reģistri – žurnāli un elektroniskie reģistri, visās kapsētās netiek reģistrēta vienāda informācija, kā arī netiek veikta kapsētu apsekošana un aktēšana. Piemēram, Priekules novada pašvaldības saistošajos noteikumos ir definēti jēdzieni “neuzraudzīta kapavieta” un “aktēta kapavieta”, bet nav minēts pienākums veikt kapavietu apsekošanu un aktēšanu. Uzlabojumi nepieciešami arī saistībā ar apbedījumu reģistrāciju visās kapsētās, to plāniem un iepriekšējo apbedījumu apzināšanu.
Revīzijas laikā Valsts kontrole pašvaldībās novērojusi, ka cenas saistībā ar kapsētu izmantošanu ir dažādas un šai dažādībai nav ne ekonomiska, ne loģiska pamatojuma. Valsts institūcija vēlas panākt, lai maksājumi būtu saprotami un pamatoti, pēc vienotiem kritērijiem. Pašvaldības lielākoties nenodrošina ērti pieejamu, skaidru un saprotamu informāciju par kapsētu izmantošanas kārtību un noteiktajiem maksājumiem, kā arī par veiktajiem apbedījumiem, secinājusi Valsts kontrole.

Kā piemēru min Cēsis
No sistēmas sakārtotības viedokļa, starp pozitīvajiem piemēriem minēta Liepājas pilsēta, tomēr revīzijas laikā atklājusies sen zināma problēmsituācija – nelegālā dzīvnieku kapsēta. Pašvaldība jau ilgstoši nespēj atrisināt nelegālās dzīvnieku kapsētas problēmu. Šobrīd iedzīvotāji savus mīluļus apbedī aiz Dienvidu kapiem – apmežotā kāpā netālu no jūras. Tur izvietoti arī pieminekļi, tiek bruģēti laukumi, ierīkotas sētiņas un veidoti apstādījumi. Teritorija neatbilst kapsētas ierīkošanas prasībām, jo tajā ir augsts gruntsūdeņu līmenis, nav ierīkots žogs un vārti. Pašvaldības pārstāvji Valsts kontrolei norādīja, ka tai nav iespēju kontrolēt un ierobežot jaunu dzīvnieku kapavietu izveidošanu, jo teritorija ir plaša, pieejama un ekonomisku apsvērumu dēļ nav iespējams nodrošināt teritorijas diennakts uzraudzību. “Apstākļi nav tādi, ka viņi to var atrisināt steidzami. Ir jāsakārto šis jautājums, lai legalizētu vai pārtrauktu apbedījumus šajā kapsētā. Tie nedrīkst tur tikt veikti. Pašvaldība strādās, meklēs risinājumu, apspriedīsies un meklēs finansējumu. Tad mēs skatīsimies, vai problēma tiek risināta vai nē. Ja nepieciešams, tad šo termiņu var pagarināt, bet mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim, vai problēma tiešām tiek risināta un darbības ir veiktas. Vienojāmies, ka līdz 2019. gada 11. martam pašvaldība novedīs šo jautājumu līdz kaut kādam loģiskam risinājumam. Tas, vai tiks ierīkota legāla dzīvnieku kapsēta, būs atkarīgs no pašvaldības. Jebkurā brīdī pašvaldība riskē, ja rīkojas neatbilstoši normatīvajiem aktiem. Ja tiek pārkāpti normatīvie akti, tad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var pieņemt kaut kādus mērus,” laikrakstam skaidroja Valsts kontroles pārstāvis Oskars Erdmanis.
Pozitīvais piemērs šajā situācijā ir Cēsu pašvaldība, kurā dzīvnieku kapsēta oficiāli izveidota jau 2005. gadā. Cēsu novada domes Komunālās nodaļas speciāliste Anita Bukeja pastāsta, ka, līdzīgi kā Liepājā, arī Cēsīs sākotnēji kapsēta bijusi nelegāla, turklāt atradusies privātīpašumā. Cēsis ir Latvijā vienīgā vieta, kur pašvaldība ir izveidojusi legālu dzīvnieku kapsētu. Turklāt par zemi apbedījuma vietai nav jāmaksā. Kapsētu apkopt palīdz arī pašvaldības sētnieki, kuri teritoriju sapoš vairākas reizes gadā. To, ka izveidotā mājdzīvnieku kapsēta ir nepieciešama, apliecina, ka šogad teritorija tiks paplašināta un kopumā tajā apglabāti jau 483 dzīvnieki.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cilvēkiem kapavietu pietiek, dzīvnieku kapi jāizveido

Kategorijas