Top pirmais luterāņu sieviešu klosteris

2018. gada 15. februāris 07:00

345

Rudbāržu pagasta Sieksātē uz Piena muižas zemes slejas pirmā Latvijas luterāņu sieviešu klostera sienas. Ēka jau gatava, tomēr priekšā vēl veicami iekšdarbi un jābūvē celles klostera māsām, kuras patlaban dzīvo nelielā Līvānu tipa mājiņā netālu no jaunbūves, “Kursas Laikam” pastāsta Liepājas Svētās Annas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Jānis Bitāns. Mācītājs konkrētus termiņus darbu noslēgumam nosaukt izvairās, jo būvniecība notiek par ziedotiem līdzekļiem un viss atkarīgs no labdariem.

No ieceres līdz ēkai – deviņi gadi
Iecere radās 2009. gadā. Luterāņu baznīcai klostera vajadzībām tika uzdāvināta Sieksātes māja “Vālodzes”, un tur uz dzīvi apmetusies pirmā topošā klostera māsa Ksenija.
“Iepriekš ir bijuši gadījumi, kad mūsu baznīcas pārstāvji, kuri vēlas iet klosterī, to darījuši, dodoties uz katoļu vai pareizticīgo klosteriem, tā mainot konfesiju,” atzīst J. Bitāns.
2016. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinode nobalsojusi par klosteriem kā luterāņu baznīcas institūcijām un jau saņemta arhibīskapa Jāņa Vanaga svētība klostera tapšanai. Šajā gadā arī sākās aktīva darbība pie dievnama celtniecības.
Patlaban “Vālodzēs” dzīvo divas klostera māsas, kuras devušas pirmo solījumu, un divas, kuras iztur pārbaudes laiku.

Nodibina biedrību
Biedrība “Tersanctus” radīta, lai sākotnēji nodrošinātu klostera juridisko pastāvēšanu, kā arī praktiskam klostera dzīves atbalstam. J. Bitāns atklāj, ka ik svētdienu “Vālodzēs” pulcējas ap 30 līdz 40 cilvēku. Biedrības prakse nolūkota Zviedrijā, kur līdzīgi darbojas vairāki luterāņu klosteri. “Tie ir cilvēki ap klosteri, interesenti un atbalstītāji, kas nodrošina klostera pastāvēšanu. Klosterim ir nepieciešamas gan grāmatvedības konsultācijas, gan citas lietas, ko nodrošina biedrība. Arī ziedojumus klostera būvniecībai pieņem biedrība un nodarbojas ar līgumu slēgšanu un maksājumiem,” stāsta mācītājs.
Viņš arī izteic gandarījumu par to, ka tapušas dievnama sienas un drīzumā draudzei, kas sanāk uz dievkalpojumiem “Vālodzēs”, būs pietiekamas telpas kopā būšanai. Klostera dievkalpojumi esot iecienīti.
J. Bitāns arī uzsver, ka klosterim jāspēj sevi uzturēt un būt pašpietiekamam. Māsas ļoti čakli un nopietni strādā. “Daudzviet pasaulē klosteri uztur sevi un vēl spēj dot citiem,” tā draudzes gans.

Ceļ nomātā zemē
Pati dievnama ēka atrodas no Sieksātes Piena muižas nomātā zemē. Tomēr jau šobrīd klostera biedrības īpašumā ir dāvinātās mājas “Vālodzes” un iegādāts neliels zemes īpašums, uz kura stādīts vīnogulājs.
“Ir noruna, ka nākotnē plašāk apgūstamā zeme nonāks klostera īpašumā,” atklāj J. Bitāns. Šobrīd ir jau redzami kupoli un baznīcas sienas pēc Saldus arhitekta Aigara Andersona metiem. Liekot pamatakmeni, nolemts, ka klosteris turpmāk nesīs Svētās Trīsvienības vārdu. “Sākumā pat nenojautām reālo ieguldījumu apjomus un to, ar kādām korekcijām būs jāsaskaras. Tagad to var apskatīt dabā,” saka mācītājs.
Jautāts par ziedotājiem un labdariem, viņš uzsver uzņēmuma “Vega-1” pienesumu – tas rūpējies par pamatiem un sienām. Arī jumtam atradušies ieinteresēti ziedotāji.

Brīvprātīgie – liela priekšrocība
Ziedotāju un labvēļu vārdi paliek zināmi šaurākā lokā un netiek plaši publiskoti, jo viņi līdzekļus nav ziedojuši, lai lielītos. Nereti pēc līdzīgām publikācijām viņiem jāsastopas ar dažādu lūdzēju un prasītāju rindām. Tomēr viena lieta par ziedotājiem ir īpaši izceļama.
Pēdējā gada laikā pavērusies iespēja piesaistīt brīvprātīgā darba darītājus, jo tādas bijušas likuma izmaiņas. “Iepriekš šādas iespējas nebija. Bija cilvēki, kuri būtu gatavi darīt labu, būvējot klosteri, bet tā vienkārši noformēt to nevarēja. Tas daudzām nevalstiskajām organizācijām bija pamatīgs apgrūtinājums. Nu jau gadu mums ir pašaizliedzīgi brīvprātīgā darba darītāji un tas ir viens no ziedojuma veidiem – dot savu laiku un spēku,” gandarīts J. Bitāns.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Top pirmais luterāņu sieviešu klosteris

Kategorijas