Atdzīvina Bernātus un sapņo par Ceriņu svētkiem

2018. gada 15. februāris 07:00

946

Atdzīvina Bernātus un sapņo par Ceriņu svētkiem

Diāna Ansule kopā ar saviem domubiedriem dibinātajā biedrībā “Mēs Bernātiem” vairāk nekā gadu cenšas atdzīvināt Nīcas novada pazīstamo ciemu, lai vietai piešķirtu šarmu visos gadalaikos. Biedrības plānos ietilpst svētku un tematisku pasākumu rīkošana, sasaucot kopā ne tikai tūristus, bet arī vietējos iedzīvotājus.

Nodibina biedrību un atrod domubiedrus
“Kopš bērnības sapņoju, ka dzīvošu Bernātos. Parēķinot to, cik man ir gadu un cik ilgi šeit dzīvoju, iznāk, ka Bernātos esmu pusi dzīves,” laikrakstam par sevi saka D. Ansule. Viņa ir dzimusi un augusi nīceniece, mācījusies Liepājas Pedagoģijas akadēmijā iestāžu un uzņēmumu vadību un sabiedrisko attiecību speciālistes arodu. “Ilgāku laiku strādāju Nīcas novada domē dažādos amatos, līdz sapratu, ka esmu sevi izsmēlusi un kaut kas dzīvē jāmaina, tā radās doma par biedrības dibināšanu,” viņa pastāsta.
Biedrības dibināšanai dzinuli iedevusi apziņa, ka Bernāti ir skaista un tūristu pieprasīta vieta, bet uz vietas tā īsti nekā nav. “Es un mans vīrs iesniedzām biedrības papīrus. Pēc tam bija interesanti, ka satiku tagadējo kafejnīcas “Dzintariņš” saimnieci Lieni Otaņķi, ar kuru savulaik strādāju kopā Nīcas novada domē, un viņa man saka: Diāna, ir jātaisa augšā vietējā biedrība. Es viņai atbildu: zini, es pirms pāris mēnešiem jau nodibināju. L. Otaņķe uzreiz man pretim: kas man jādara, lai iestātos, es arī gribu! Tā sanācis, ka abas esam uz viena viļņa!” No tā brīža L. Otaņķe un viņas ģimene iesaistīta visos biedrības dibinātajos pasākumos. “Man arī palīdz draudzenes un draugi – kad vajag, viņi ir klāt palīgos, tāpat arī mans vīrs, kurš ir mierīgāks, bet liels darītājs, un arī viņa draugi,” par biedrības aktīvistiem stāsta D. Ansule.
Kā Bernātu patriote, vadot Lielās talkas aktivitātes Bernātos, biedrībā iesaistījusies arī Nīcas pagasta bibliotekāre Rita Ābelīte. Pamazām biedrībā iesaistās citi vietējie aktīvisti, kuri pazīstami ne tikai Bernātos, bet arī Nīcas novadā un plašākos mērogos. Savukārt atdzimušais “Dzintariņš” kļuvis par biedrības tikšanās vietu.

Plāno izvest no mājām vietējo bernātnieku
Vislielākais gandarījums biedrībai ir vietējo bernātnieku novērtējums, atbalstot pasākumus ar savu līdzdalību. Visi pieraduši, ka Bernāti ir vieta, kur vasarā atpūtnieki brauc baudīt jūru un sauli, bet ziemā – šļūkt no kalniņa. “Vietējo šeit ir daudz, ļoti daudzi strādā un aktīvi darbojas, taču kopā gandrīz nekad nesanāk. Tagad redzam, ka viņu interese par mums un mūsu aktivitātēm pieaug,” novērojusi biedrības vadītāja. To pierādījuši pērn notikušie pasākumi. Vasarā tas bija pasākums “Nakts dziesma” sadarbībā ar Nīcas kultūras namu. Notika koru sadziedāšanās, radot romantisku noskaņu. “Lai pastāstītu par sevi pasākuma apmeklētājiem, dalījām skrejlapas. Tā bija pirmā reize, kad kā biedrība parādījāmies publiski. Savukārt novembrī, patriotu nedēļā, sarīkojām pasākumu Čakstes kalnā ar mērķi savākt ziedojumus kā daļu līdzfinansējumam nākamajam projektam – atjaunot Jāņa Čakstes piemiņas zīmes gravējumu. To līdz galam padarīsim šajā gadā,” iecerēs dalās bernātniece.
Savukārt pēkšņa pašu iniciatīva bijusi savas Bernātu egles stādīšana. “Zvanīju uz domi un teicu, ka visur novadā ir pašiem savas eglītes, mēs arī gribam. Izpilddirektors teica, ka visas cirstās egles jau ir pasūtītas, bet uzmundrinoši sacīja, lai es nenokarot degunu – viņi kaut ko izdomāšot. Saņēmu pēc tam zvanu ar piedāvājumu – dzīvo egli stādīšanai gribi? Jā, protams, gribu! Pirms Pirmās Adventes stādījām, bet pirms Otrās Adventes aicinājām vietējos iedzīvotājus iesaistīties rotāšanā,” stāsta D. Ansule. Iznācis jauks, mīlīgas atmosfēras piepildīts notikums.

Rādīs brīvdabas kino un atjaunos pieturu
Lai arī Bernāti ir Nīcas novada apdzīvota vieta līdzīgi kā Otaņķi, Kalnišķi, Grīnvalti, Jūrmalciems, biedrības vadītāja uzsver, ka visas vietējās norises nevar atstāt vien uz pašvaldības pleciem. “Ja nebūs entuziastu un atbalstītāju, nekas tāpat vien nenotiks. Kalnišķos un Jūrmalciemā, ja nebūtu patriotisku vietējo, diezin vai sabiedriskie centri tik veiksmīgi darbotos,” pauž D. Ansule, uzsverot, ka, pašiem darbojoties, izdodas apdzīvotās vietas atkal izcelt. Bernātiem, kas vienmēr bijuši ļoti populāri, noteikti atdzimšana bijusi nepieciešama. “Iznācis tā, ka biedrības dibināšana un kafejnīcas “Dzintariņš” atjaunošana sanāca teju vai vienlaikus. Kafejnīca daudz ko dod Bernātiem, jo aktivitāte tagad manāma vēl lielāka,” vērtē bernātniece, kuras vīra ģimenes viena no darbības sfērām ir tūristu apkalpošana. Cilvēki šeit apgrozās vienmēr, tādēļ vajadzība ir pēc papildu aktivitātēm. Un biedrībai ideju netrūkst. “Gribam vasarā brīvdabas kino seansus šeit uzriktēt,” atklāj D. Ansule, piekrītot, ka Bernātos bijušās un paredzētās aktivitātes ir sen aizmirstas senas un vienkāršas lietas, pasniegtas ar mūsdienīgām niansēm.
Pavasarī Lielās talkas laikā aktīvie bernātnieki iecerējuši sakārtot autobusu pieturu “Bernāti”, ar kuru ikkatram, kurš savulaik uz šo iecienīto vietu atbraucis un aizbraucis ar autobusu, saistās kādas atmiņas. “Bernātu vide tagad kļūst sakoptāka, apzīmētā pietura te vairs īsti neiederas. Būs jārunā ar “Latvijas valsts ceļiem”, lai dabūtu atļauju mūsu darbiem, kā arī ar pašvaldību. Noteikti vajadzēs kādu spaini krāsas, pašiem būs jānāk ar otām, lai pietura būtu pievilcīga un iederētos sakoptajā ainavā,” plānotajos pavasara darbos ieskatu dod D. Ansule.
Biedrības vadītājai ir radusies vēl kāda unikāla iecere, ņemot vērā savas dzīves laikā novēroto Bernātos. “Te ir skaisti, kad zied ceriņi. Ir sapnis par Ceriņu svētkiem Bernātos. No dažiem vietējiem ir nācis ierosinājums stādīt ceriņus abās pusēs ceļam, kas ved iekšā un ārā no Bernātiem,” tā D. Ansule.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atdzīvina Bernātus un sapņo par Ceriņu svētkiem

Kategorijas