Aizputes pirti salīdzina ar tirgus laukumu

2018. gada 15. februāris 07:00

1856

Aizputes pirti salīdzina ar tirgus laukumu

Aizputes sabiedriskā pirts ir viena no retajām šāda tipa pirtīm, kas vēl darbojas. Pirts kasiere Inta Garause norāda, ka klientu skaits tiešām samazinājies, tomēr aizputniekiem šī vieta joprojām ir svarīga un pirtī iešana – svēta. “Citi satiekas tirgus laukumā, citi – pie mums pirtī,” pārliecināta I. Garause.

Ar malku kurināma – vislabākā
Inta Garause pirtī strādā kopā ar kolēģi, kurš atbild par kurināšanu – Juri Gūtmani. Ciemošanās reizē laikrakstam viņu neizdodas satikt, jo viņš šeit strādā tikai agri no rīta. “No pieciem rītā sākas kurināšana, lai var uzdabūt īsto temperatūru. Tas ir ļoti smags darbs, bet Juris šeit strādā ļoti ilgi. Man šķiet, ka būs jau kādi 17 gadi,” spriež kasiere.
Klienti ar malku kurināto pirti novērtē daudz augstāk. “Maz ir palikušas tādas pirtis, ko kurina ar malku, jo tagad modē elektriskās un saunas. Tie, kas apmeklē elektriskās pirtis, atzīst, ka šī, ar malku kurinātā, ir daudz dabiskāka un labāka,” stāsta I. Garause.
Sabiedriskās pirts telpas ir plašas, ir atsevišķa pārģērbšanās telpa ar skapīšiem, dušas telpa un pati pirts ar platām koka lāvām. Lielāks cilvēku pieplūdums novērojams mēneša vidū, kad iedzīvotāji saņēmuši algas, mēneša sākumā un beigās darba dienas ir klusākas. Vīrieši un sievietes pirtēties nāk dažādās dienās: sievietēm atvēlēta ceturtdiena, bet vīriem – piektdiena. “Mūsdienās vannasistabas ir katram, nomazgāties var, bet mūsu klienti ir pieraduši pie tradīcijas un grib pakarsēties un atpūsties pirtī,” novērojusi kasiere, jo esot pat tādi klienti, kurus no pirts apmeklējuma varot atturēt tikai slimība.

Piedāvā arī veļas mazgāšanu
Pirtis un saunas iecienītas visās kultūrās un laikos. Pēdējos gados tās arvien vairāk ierīko privātmājās, lauku īpašumos un pat dzīvokļos. I. Garause stāsta, ka klientu skaits sabiedriskajai pirtij ir samazinājies, jo daudzi pirtis uzstādījuši savās mājās, taču ir vēl klienti, kas pirts rituālu labprāt veic tieši sabiedriskajā pirtī. “Tie, kas uz šejieni nāk, nāk jau gadiem. Ir kompānijas, kas te pavada visu vakaru, runājas, spriež par dažādiem tematiem, jo tā viņiem ir tradīcija.”
Sabiedriskā pirts ir pašvaldības īpašums, tāpēc par pirtēšanos jāmaksā. “Četri eiro par visu vakaru, nav laika ierobežojuma. Maznodrošinātajiem, bērniem līdz 16 gadu vecumam un invalīdiem ir atlaides, jāmaksā tikai viens eiro, pārējo sedz pašvaldība,” stāsta kasiere un kārtības uzturētāja. Cena nav augsta, tomēr kasiere novērojusi, ka arī četri eiro iedzīvotājiem ir nozīmīga nauda, līdz ar to klienti nenāk tik bieži, kā gribētos. “Vīrieši nāk daudz, daudz vairāk nekā sievietes,” novērojusi I. Garause un piebilst, ka varbūt Aizputes sievietes ir ekonomiskākas.
Sabiedriskā pirts piedāvā arī veļas mazgāšanu, un vietējās saimnieces šo pakalpojumu labprāt izmanto, lai izmazgātu biezās segas. Dažas sievas pat apvieno lietderīgo ar patīkamo – ieliekot mazgāt drēbes un pašas pa to laiku nomazgājoties un pakarsējoties pirtī.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes pirti salīdzina ar tirgus laukumu

Kategorijas