Izglītības ministrija diskutē ar pašvaldībām par skolu slēgšanu un saglabāšanu

2018. gada 22. februāris 07:00

3888

Izglītības ministrija diskutē ar pašvaldībām par skolu slēgšanu un saglabāšanu

Grobiņas pirmsskolas izglītības iestāde “Pīpenīte” uz vairākām stundām kļuva par tiltu starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Lejaskurzemes izglītības iestādēm un pašvaldību vadītājiem. Skolu direktori un pašvaldību vadītāji centās pārliecināt ministrijas pārstāvjus, ka viņu novadu skolas nedrīkst slēgt, jo tas vietējiem iedzīvotājiem nodarīs tikai sliktu.

Skaitļus pretnostata dvēselei
Uz diskusiju ieradās divas IZM pārstāves un izglītības darbinieki no visiem apkārtējiem novadiem. Pirms diskusijas sākuma satraukums bija jūtams, jo katras skolas pārstāvis stājās IZM priekšā, prezentējot novada izglītības iestādes un cenšoties pārliecināt, ka viņu skolas nav slēdzamas, jo tajās mācās pietiekoši daudz bērnu.
Sveicot sabraukušos viesus, Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols aicināja realizēt reformu ļoti uzmanīgi: “Mēs audzinām tos, kuriem vēlāk būs tā laime aizvest mūs ar ragaviņām uz mežu, tāpēc, lūdzu, darbojieties ar asu prātu!”
Uz sarunu bija ieradusies ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa un Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone. Valsts sekretāre savā ievadrunā atklāja, ka ministrija vēlas veidot dialogu ar izglītības darbiniekiem, jo “šis nav pasākums, kur jāpaziņo gala lēmums vai spriedums, šis ir diskusiju laiks”. Jau daudz runāts par to, ka jaunā skolu reforma paredz šķirot skolas un daudzas no mazajām tiks slēgtas. Valsts sekretāre gan piebilda: ja pašvaldība ļoti, ļoti vēlas, tad var turpināt attiecīgās skolas finansēšanu no savas kabatas.
Grobiņas novada Izglītības nodaļas metodiķis Zigmunds Cinkus, kurš uzņēmās diskusijas moderatora lomu, piebilda: “Ministrijai varbūt ir visi kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, visi skaitļi, bet jums nav tas, kas ir katram novadam – dvēsele un būtība, jo katrs novads savu izglītības sistēmu ir gan pētījis, gan plānojis un tas viņiem dod savu skatījumu par tēmu.” Arī viņš aicināja ministriju ļoti rūpīgi apdomāt mazo skolu slēgšanu, jo šāds lēmums ietekmēs daudzas ģimenes.

Piedāvā padziļinātas zināšanas
Aizputes novada izpilddirektore izglītības jomā Elita Malovka pirmā stādīja priekšā savas idejas par skolu tīkla reorganizāciju Aizputes novadā, kurā ir 15 dažādas izglītības iestādes. “Varam piedāvāt padziļināti apgūt matemātiku un dabaszinības, jo tās mums ir augstā līmenī, klases ir aprīkotas un arī skolotāju zināšanu līmenis ir ļoti labs,” norāda E. Malovka, piedāvājot kompromisu ministrijai, kas uzstāj uz kompetencēm un augstas kvalitātes izglītību. Ja skolas kvalitāti vērtē pēc eksāmenu rezultātiem, tad Aizputes skolu līmenis kopumā ir virs Latvijas vidējā, tāpēc novada pārstāvji uzskata, ka skolu slēgšanai nav pamata. Vienu skolu gan nāksies slēgt jau šā gada septembrī – Apriķu pamatskolu. “Kursas Laiks” jau 2017. gada nogalē ziņoja, ka no nākamā mācību gada Apriķu pamatskolas vairs nebūs. Tas tiks darīts, jo ir pārāk maz skolēnu un pašvaldībai nav finansiāli izdevīgi to uzturēt.
Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis uzstājoties pauda nožēlu, ka izglītības ministrs nav turējis solījumu un personīgi nav ieradies uz tikšanos. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka vērtīgāk šādas sarunas ir veikt katrā novadā, iedziļinoties tās vietas problēmās, nevis runāt tik plašā lokā. “No augšas jau viegli izteikt lēmumus, bet piekrišanai jānāk no tautas, citādi ir neapmierinātība un protesti,” norāda J. Grasmanis, piebilstot, ka atbalstam skolu reformai jānāk no apakšas – pašiem skolēniem un skolotājiem.

Norāda uz negodīgu konkurenci
Ata Kronvalda Durbes pamatskolas direktore Kristīne Bruzule, stāvot ministrijas pārstāvju priekšā, atzina, ka pēdējā mācību gada laikā viņas vadītajā skolā jau notikušas vērienīgas pārmaiņas – skola no vidusskolas statusa pārgājusi uz pamatskolu, jo skolēnu skaits samazinājies. “Kāpēc vairs neesam vidusskola? Jo mūsu novada bērni vairāk izvēlas citu pašvaldību vidējās izglītības iestādes, ļoti bieži tā ir Liepāja,” skaidroja direktore. Savulaik skolas ēka būvēta tā, lai tajā varētu mācīties 600 bērni, tomēr tik daudz skolēnu Durbē nekad nav bijuši. K. Bruzule gan neuzskata, ka Ata Kronvalda pamatskolas piemērs ir negatīvs, jo audzēkņiem joprojām ir lieliski mācību sasniegumi un ar šajā skolā iegūto izglītību daudzi jaunieši tālāk dodas mācīties uz Liepājas Valsts 1. ģimnāziju un citām labām skolām. Arī Durbes novada skolēnu eksāmenu vērtējumi ir augstāki nekā valsts vidējie, norādīja K. Bruzule. Matemātikas olimpiādēs Durbes novada bērni bieži vien iegūst godalgas. Arī klašu nodrošinājums ir labs, jo uz deviņām klasēm ir 19 mācību telpas, kurās veikts remonts. Savukārt visu pirmo stāvu skolas telpās izmanto pirmsskolas izglītības iestāde “Ābolītis”, kurā ir četras grupas.
Valsts sekretāre L. Lejiņa iebilda direktores priekam par to, ka Durbes novada skolas konkurē ar citām skolām, jo tās visu vecumu bērniem piedāvā pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas, sakot, ka tas rada negodīgu konkurenci.

Vēlmes mainās pa klasēm
Rudes pamatskolas direktore Inguna Lībeka, sākot stāstīt sava novada nostāju pret skolu reformu, smaidot izteica cerību, ka Izglītības ministrija jau dzirdējusi par Nīcas novadu un tā skolām nesen plānotā piketa dēļ. Gan vecāki, gan pedagogi joprojām uzskata, ka Nīcas vidusskolai ir jāsaglabā savs statuss. I. Lībeka norādīja, ka Nīcas skola ir kā starpposms starp Rucavas novadu un Liepāju, tādēļ daudzi skolēni izvēlas mācīties Nīcā, nemērojot tik garu ceļu uz Liepāju. Pozitīvs aspekts ir arī tas, ka daži no Liepājas dodas mācīties uz Nīcu. Novada izglītības pārstāve uzskata, ka tas parāda mācību augsto līmeni, kas, iespējams, ir augstāks nekā dažās Liepājas skolās.
I. Lībeka norādīja, ka Nīcas vidusskolai ir savs skatījums par to, kā nākotnē izskatīsies izglītības iestāde, un viens no galvenajiem uzstādījumiem ir kļūt par katra skolēna talanta, veselīga un sportiska dzīvesveida skolu, attīstot ne tikai zināšanas, bet visu skolēnu kopumā.
Arī Grobiņas novada Izglītības nodaļas metodiķis Zigmunds Cinkus, piedaloties diskusijā, piebilda, ka savā novadā novērojis, cik ļoti vecāku vēlmes un vajadzības pēc izglītības dažādos laika posmos mainās. “No 1. līdz 9. klasei vecāki grib, lai skola ir tuvu mājām. Tas ir primārais, bet no 10. līdz 12. klasei viss apgriežas otrādi – viņi saviem bērniem grib kvalitatīvu izglītību, vienalga, kur tā atrodas,” norāda speciālists.

Salīdzina ar padomju laikiem
“Klausoties visu klātesošo runās, man kļuva mūs visu mazliet žēl,” iesāka Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons. “Vai tā no ministrijas puses ir pareiza pieeja, ka mums tagad sevi jāreklamē? Tas ir līdzīgi kā padomju laikos, kad uz vienu ģimeni pienācās tik un tik kilogrami cukura, un viss, vairāk nedrīkst! Man liekas, ja pašvaldība ir spējīga samaksāt par skolu, kur ir 10 bērni klasē, tad vajag ļaut to darīt. Mēs neesam ne muļķāki, ne stulbāki kā galvaspilsētā, un, ja mēs varam, tad vajag ļaut mums piemaksāt par skolām. Ja nevarēs piemaksāt, tad loģiski, ka tās slēgs,” norādīja U. Kristapsons. Uz L. Lejiņas iebildumiem, ka par mazo skolu uzturēšanu maksās visi Latvijas iedzīvotāji, U. Kristapsons atbildēja, ka Pāvilostas novads ir gatavs maksāt. Viņš piebilda, ka, protams, jāvērtē arī skolas kvalitāte un jāļauj strādāt tām, kas ir ar labiem sasniegumiem. U. Kristapsons uzskata, ka Pāvilostas vidusskola jau ir veikusi pārmaiņas un, saprotot, ka skolai jāiet līdzi laikam, nomainījuši skolas direktori, kas, cerams, ienesīs jaunas idejas izglītībā.
Šobrīd Pāvilosta nodrošina transportu visiem skolēniem, kuri dzīvo ārpus pilsētas, šīm vajadzībām tiek izmantoti seši autobusi. Ja tiks realizēta skolu reforma, tad novada bērniem būs jāmēro vēl tālāks ceļš. Piemēram, bērnam no Rīvām būs jābrauc uz Pāvilostu un tālāk uz Liepāju, kas kopumā būs aptuveni pusotra stunda ceļā, un tikpat, lai nokļūtu mājās. “Ja grib bērnus vest tik tālu, tad vismaz autoceļus vajadzētu sakārtot, jo vietām ir tikai bezceļš,” rosina Pāvilostas novada priekšsēdētājs.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izglītības ministrija diskutē ar pašvaldībām par skolu slēgšanu un saglabāšanu

Kategorijas