Aicina uz vīna degustāciju namu strādāt un baudīt vīnu

2018. gada 22. februāris 07:00

8903

Aicina uz vīna degustāciju namu strādāt un baudīt vīnu

Jana un viņas vīrs Martins Sammi Kalvenes pagasta saimniecībā “Mednieki” audzē dažādus lauku labumus. Pēdējos septiņus gadus dzīvesbiedri lolo vīnogas, no kurām tiek gatavots brīnumgards vīns. Viesi to turpmāk varēs nogaršot jaunajā klētī, ko ģimene mīļi dēvē par vīna degustācijas māju.

Sāk audzēt, nedomājot par vīnu
Ar augļu un dārzeņu audzēšanu Sammu saimniecībā nodarbojas jau sen. Lielākoties produkcija tiek īstenota tirdzniecībā. Arī vīnogu audzēšana iesākās ar domu, ka ogas varēs tirgot. “Rudenī, vedot vēlās avenes uz tirgu, ievērojām, ka mašīna ir tukša, aveņu kastītes ir mazas, neaizņem daudz vietas un mašīnā paliek vieta vēl kaut kam. Pētījām un iedomājāmies par vīnogām. Igaunijā jau tas bija diezgan populāri, un viens mans igauņu draugs pastāstīja, ka tas ir ļoti vienkārši – iestādi un vēlāk novāc ražu,” stāsta M. Samms, kurš pēc tautības ir igaunis. Vīrietis gan smejoties atzīst, ka draugs viņu vai nu centies pārāk pierunāt uz vīnogu audzēšanu, vai arī līdz galam nav izpratis, kā tas pareizi jādara, jo Sammi secinājuši, ka ar vīnogām noņemšanās ir liela.
Pirmie vīnogu zari 2009. gadā tika ievesti no Igaunijas, un tā “Mednieku” mājās sākās darbs ar vīnogām. Pēc aptuveni gada Sammi sāka veidot vīnogulāju lauku netālu no dzīvojamās mājas. “Kad nonācām līdz ogām, sapratām, ka tirgot tās nemaz nav vērts,” smejoties atzīst ģimene. Vietējiem iedzīvotājiem šādas ogas šķitušas pārāk dārgas, jo viņi pārāk pieraduši pie veikalā atrodamajām. “Piemēram, Igaunijā cilvēki pērk ogas par pieciem eiro kilogramā. Latvijā var uzlikt, maksimums, divus eiro, bet arī tad jau cilvēkiem tas ir par dārgu,” stāsta J. Samma un piebilst, ka vajadzīgs laiks, lai šejieniešus pieradinātu pie laba produkta.
Lai nezaudētu ražu, Sammiem radusies ideja par ogu pārvēršanu vīnā. Pirmie vīni eksperimentālā kārtā tapuši no āboliem, vēlāk sākts darbs ar vīnogām.

Vīnogu audzēšana ir
liela industrija
Ierasto mītu par to, ka Latvijā nevar izaudzēt saldas vīnogas, M. Samms atspēko nekavējoties: “Jāsaprot, ka ierastais priekšstats par to, kas ir vīnoga, ir nepareizs. Tās, ko mēs pērkam veikalā, speciāli tiek veidotas kā galda vīnogas – lielas, bez kauliņiem, sulīgas un skaistas. Dabā tādas ogas nav! Ir tehniskās vīnogas ar spēcīgu aromātu, saldumu un kauliņiem, mazāka izmēra un ar tādu kā galertu iekšā. Ir dienvidu vīnogas, ziemeļu vīnogas. Tā ir milzīga industrija, pie kā cilvēki strādā. No tām vīnogām, ko var nopirkt veikalā, vīnu neviens netaisa,” stāsta vīnogu pazinējs. Izrādās, ka M. Samma dzimtajā Igaunijā vīnogu audzēšana pašpatēriņam ir ļoti populāra, jo gandrīz katram igaunim siltumnīcā pie tomātiem aug arī vīnogas stāds.
Uz jautājumu, kurš tad ģimenē ir galvenais vīndaris, vīrs apsteidz sievu, apgalvojot, ka svarīgāko darbu paveic saimniece. “Viņa sajūt aromātus un garšas nianses.” J. Samma atzīst, ka vīna darīšanas process esot bezgala aizraujošs un diez vai pienāks brīdis, kad vairs nebūs, ko izmēģināt. “Vīnā nevar likt to, kas vairs neder ēšanā,” kategoriski nosaka saimniece, jo vīnam vajag garšu. Arī zemeņu ogas likt vīnā ģimenei ir žēl, jo tādas cēlas ogas vērtīgāk ir apēst uzreiz.
J. Samma sapratusi: lai veiktu eksperimentus ar vīnu, ar viena cilvēka dzīvi ir par īsu. Visu, ko ģimene zina par vīnogām un vīna darīšanu, viņi apguvuši, meklējot literatūru, kontaktējoties ar citiem vīndariem un beigu beigās ar grāmatu stāvot pie vīnogulājiem un salīdzinot, kā viss notiek reālajā dzīvē. “Kad cilvēks var saukt sevi par vīndari? Kāds gudrs vīrs reiz teica, ka galvenais priekšnosacījums ir tāds, ka vīnu taisīja viņa tēvs, vectēvs un vecvectēvs,” smaidot atklāj M. Samms.

Atpūta kā darba nometne
Savas iegūtās zināšanas viņi daļēji nodevuši bērniem, kuri labprāt palīdz darbos pie vīnogu audzēšanas. Tomēr neviena no atvasēm pagaidām neesot izrādījusi interesi kļūt par vīna darītāju. Tā netieši radusies doma par degustācijas māju, kurā cilvēki var ne tikai baudīt vīnu, bet arī saprast, kā to radīt. Par vietu izvēlēta vecā pussabrukusī klēts, kura “Medniekos” celta 19. gadsimta otrajā pusē. Mājas saimnieks, kurš pēc profesijas ir arhitekts, izstrādājis projektu un atradis celtniekus, kuri īstenotu ģimenes ideju. “Celtnieki mums bija lieliski! Tas, ko viņi dabūja ārā no vecā koka, ir fantastiski,” priecājas M. Samms. Vecā klēts būvniecības laikā tika nojaukta, visi materiāli izšķiroti un labākie izmantoti jaunā nama būvniecībā, saglabājot vēstures elpu. “Kad Napoleons gāja uz Maskavu, šīs egles uz viņu skatījās,” norādot uz sienu būvēšanā izmantotajiem kokiem, stāsta saimnieks.
Degustāciju nama pamatideja ir vienkārša – viesi var atbraukt šeit, lai atpūstos no pilsētas dunas, baudīt vīnu, saprast, kā to ražo, un – pats galvenais – pielikt roku vīnogulāju kopšanā un audzēšanā. “Viesi pie mums brauc jau gadiem, pārsvarā tie gan ir mūsu pašu draugi, kas grib palīdzēt un padarboties lauku darbos. Mēs ierādīsim darbus, pastāstīsim, parādīsim, un cilvēki varēs darboties. Šī ir vieta atpūtai un lauku darbiem. Tā ir atslēgšanās no ikdienas rutīnas, te var baudīt to, ko Dievs ir devis,” stāsta Sammi. Degustāciju nams ir atvērts arī cita veida pasākumiem. Nesen bijis piedāvājums uzņemt semināra dalībniekus, kuri vēlas runāt par zāļu tējām.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aicina uz vīna degustāciju namu strādāt un baudīt vīnu

Kategorijas