Rekurzeme.lv ARHĪVS

Amerikāņu mākslinieks ataino baltu mitoloģiskos notikumus

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 22. februāris 07:00

206
Amerikāņu mākslinieks ataino baltu mitoloģiskos notikumus

Interesējamies par citu valstu un tautu kultūrām, bet par savu mitoloģiju un dievībām zinām tik maz. Šāds iespaids rodas, apskatot izstādi Aizputes novada Tūrisma un Mūžizglītības centrā. Tajā eksponētas keramikā veidotas latviešu dievības un ar tām saistīti leģendu un mītu atainojumi. Darbu autors ir amerikāņu mākslinieks Kristofers Arturs Garsija, kurš par latviešu mitoloģijas tēliem interesējies jau ļoti sen.
Katrai dievībai bija sava darbības sfēra, kuru tā pārstāv, un pie tās tauta vērsās kādās konkrētās situācijās. Taču, kā atzīst folkloras pētnieki un latviešu tautas tradīciju fanātiķi, latviešu mitoloģija nav līdz galam izpētīts temats. “Mākslinieku interesē baltu mitoloģija. Lai par to uzzinātu vairāk, viņš internetā angļu valodā meklē pieejamo informāciju par latviešu dievībām, teikām un leģendām,” pastāsta Aizputes novada tūrisma jomas vadītāja Signe Pucena. “Īsumā sakot, izstāde ir rezultāts tam, ko internets jeb “māte Gūgle” piedāvā izlasīt par latviešu mitoloģiju.”
K. Garsijas darbi tapuši 2013. gadā Aizputes mākslinieku rezidenču centrā “Serde”. “Mani ļoti iedvesmoja latviešu pasaku un teiku tēli, un iespēja darboties veselu mēnesi “Serdes” rezidencē bija lieliska pieredze stāstus pārcelt trīsdimensiju formātā,” izstādes aprakstā sacījis mākslinieks. Vispirms viņš lasījis par Vilkati, vēlāk sācis pētīt dažādas dievības, varoņus un mītiskas radības. No tiem īpašu uzmanību pievērsis dēmoniskajiem Lietuvēnam un Pūķim. Tēmu lokā ir divi kultūrvaroņi – Kurbads un Lāčplēsis, bet no dievību panteona amerikānis izvēlējies Mēnesi, Pērkonu un Veļu māti.
Mākslinieks atainojis tikai daļu dievību. Viens no emocionālākajiem darbiem ir Pērkona izpildītais sods Mēnesim par neuzticību, to sacērtot četros gabalos. Savukārt Pūķis attēlots kā graudu, mantas, bagātības vācējs un sargs. Aprakstā teikts, ka Pūķis, lai tas savam saimniekam būtu labvēlīgs, bijis jāpabaro ar pirmo kumosu no jebkura ēdiena. Savukārt Lietuvēns, kas zināms kā cilvēku un lopu mocītājs, neļaujot gulēt un žņaudzot savu upuri, sēž, kailas sievietes asti aptinis ap krūtīm.
K. Garsijas darbi septembrī tiks izstādīti Eiropas Profesionālās leļļu mākslas festivālā Rīgā.