Sākot ārsta praksi, iegādājas datorprogrammu un lāpstu

2018. gada 1. marts 07:00

1131

Sākot ārsta praksi, iegādājas datorprogrammu un lāpstu

Durbes ambulances logā gaisma deg vēl vēlu vakaros, novērojuši vietējie iedzīvotāji. Tur no janvāra sākusi pieņemt ģimenes ārste Annija Būmane, kura pēc divu mēnešu darba atzīst: “Man te patīk.”

Liepājas vietā – uz Durbi
Jaunā daktere tik ilgi vakaros strādā tāpēc, ka ārpus pacientu pieņemšanas laika ievieš savu kārtību un sistēmu viņu kartītēs. Pēc sešu gadu pamatstudijām Rīgas Stradiņa universitātē un trīs rezidentūras gadiem Latvijas Universitātē, kurā specializējusies ģimenes medicīnā, viņa ir pilntiesīga atvērt savu praksi. Sertifikātu saņēmusi pagājušā gada oktobrī.
A. Būmane ir dzimusi liepājniece un iecerējusi pēc studijām atgriezties dzimtajā pilsētā. Gribējusi pārņemt kāda ārsta praksi Liepājā, bet radušās problēmas ar telpām – tajās visam jāatbilst noteiktam standartam. Būtu vajadzīgs laiks, lai tās pienācīgi iekārtotu. Uzzinājusi, ka šā gada sākumā atbrīvosies vēl divas prakses pilsētā. Kad piedāvāts darbs Durbē, kur pensijā devusies daktere Maruta Lūsēna, A. Būmane sākumā atteikusies, tad ar skepsi atbraukusi apskatīties un – iepaticies. Šeit bijusi lielāka nepieciešamība pēc ģimenes ārsta, jo novadā šī prakse ir vienīgā.
Daktere pieļauj, ka paaudžu maiņu veicina arī E-veselības sistēmas ieviešana. Tā, iespējams, dažam ārstam seniora vecumā stimulējusi pieņemt lēmumu doties pensijā.

Pārsteidz latviskā vide
Interese par medicīnu A. Būmanei bijusi jau skolas gados. Vasarās ar Nodarbinātības valsts aģentūras programmas atbalstu strādājusi Liepājas reģionālajā slimnīcā. Vispirms Traumatoloģijas nodaļā, tad arī Uzņemšanas nodaļā – “tur bija vēl interesantāk, visu ko dabūju redzēt”. Praksē piedzīvotais tikai nostiprinājis vēlmi studēt medicīnu.
Vispirms plānojusi mācīties par medmāsu koledžā, bet urdījusi doma – varbūt tomēr uz “Stradiņiem”?! Mēģinājusi un tikusi.
Iepriekš mazāko Latvijas pilsētu A. Būmane zinājusi tikai garāmbraucot. “Ne sapņos nerādījās, ka varētu tur strādāt.” Viņu pārsteidz Durbes latviskā vide, un tas esot ļoti patīkami. “Pa šiem diviem mēnešiem ne reizi neesmu citā valodā runājusi.” Rīgā bijis pierasts ar pacientiem daudz runāt krieviski. Ja kādu vārdu medicīniskajā terminoloģijā studente nav krievu valodā zinājusi, tad klausījusies, ko saka kolēģi, un pierakstījusi.
Atvērt savu praksi nav vienkārši. Lai nodibinātu uzņēmumu, ārstam pamatkapitāls jāieliek no saviem līdzekļiem. A. Būmane neslēpj, ka jau ieguldījusi ap trīs tūkstošiem eiro. Vēl jāizpērk aparatūra, ko sagādājusi iepriekšējā daktere. Sākt praksi tukšā vietā jaunam ārstam ir teju nepaceļami.
Automātiski pie jaunās dakteres pārrakstīti 1212 pacienti, kuri bijuši M. Lūsēnas praksē un ir deklarēti Durbes novadā. Ārpus novada deklarētie pagaidām nav pārrakstīti un var izvēlēties arī citu ārstu tuvāk dzīvesvietai.

Pieņem divreiz ilgāk
Janvārī pacienti gaidījuši pieņemšanu rindā, viņu lielā skaita dēļ daktere ieviesusi iepriekšējo pierakstu, bet tik un tā pagaidām noteiktajā laikā grūti iekļauties, jo katrs pirmo reizi sastaptais slimnieks jāiepazīst. Arī tehnoloģijās labi orientējošās dakteres darbu sākumā bremzējusi datu ievade E-veselības sistēmā. “Lai uzrakstītu recepti, katrs burts bija jāgaida, katrs solis jāgaida, un brīžam sistēma vispār nestrādāja un neatpazina atsevišķus medikamentus.” Oficiālo četru stundu vietā daktere pacientus pieņem sešas septiņas, pierakstot uz pieņemšanu ar lielāku laika intervālu.
Lai darbs ar dokumentiem būtu efektīvāks, A. Būmane līdztekus par saviem līdzekļiem izmanto arī programmu “Medius”, kas daudz ērtāka un informāciju nosūta E-veselībai. “Ja tas atvieglo dzīvi, ir vērts maksāt.”
Pašvaldībai atbalstu daktere nav prasījusi. Tā piešķīrusi atlaidi telpu īrei, toties mēneša rēķinus pamatīgi sadārdzina apkurei izmantojamā elektroenerģija. Kad beidzas pacientu plūsma, viņa uzvelk siltu jaku un radiatoru noregulē uz minimālo. “Tas ir sākums, ar laiku paliks vieglāk,” par grūtībām teic jaunā speciāliste.
Automašīnu izstumj pacients
Lauku ārsta specifika ir došanās tālākās mājas vizītēs – nevar aiziet tikai uz blakusmāju kā pilsētā. Jābrauc pat vairāk nekā desmit kilometru, un “kamēr vēl vajadzīgo māju atrod”. Tieši došanās vizītēs pašai ar savu automašīnu bijis stimuls iegūt braukšanas tiesības.
Gadījies, ka mājās apmeklētais slimnieks un apkārtējie cilvēki izstumj iestigušo auto. “Pēc tās reizes iegādājos lāpstu un vadāju mašīnā līdzi.” Māju precīzai atrašanai daktere piemeklējusi sev piemērotāko navigācijas sistēmu “Balticmaps”.
Durbē vēl ne, bet Rīgā gadījušies pacienti, kuri, salasījušies dažādu informāciju, paši jūtas gudri un māca dakteri. Novērojusi, ka lauku cilvēki ir kūtrāki veikt kādu izmeklējumu vairāk par asinsanalīzi.
“Mani nekad nav ārzemes vilinājušas,” teic jaunā ārste, kad runājam par jauno speciālistu došanos uz citu valsti, kur iespējams nopelnīt vairāk. Daudzi kursabiedri negribot arī uz perifēriju iet, esot gatavi gadu un vairāk stāvēt rindā, lai tikai dabūtu darbu Rīgā vai tās tuvumā. “Liepāja ir tik forša pilsēta. Trīs ģimenes ārsti tur no darba aizgājuši un neviens nav nācis vietā. Tas ir pārsteidzoši – kā tā var būt?”
Rīgā strādājošajiem esot ne tikai lielākas iespējas, bet arī vieglāk apmeklēt konferences un krāt kredītpunktus, lai ik pēc pieciem gadiem tiktu pagarināts ārsta sertifikāts. Ja punktus nesakrāj, jāliek eksāmens. Lai apmeklētu konferenci Rīgā, A. Būmanei būs jāvelta visa diena un pacientu pieņemšana jāpārceļ uz citu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sākot ārsta praksi, iegādājas datorprogrammu un lāpstu

Kategorijas