Bez vecāku ziņas aizved bērnu pie cita ārsta

2018. gada 1. marts 07:00

Ja šķiet, ka vecākiem bērnu audzināšanā un ikdienas organizēšanā mūžīgais glābšanas riņķis dažādās situācijās būs pašu tuvāko – vecvecāku – palīdzība, tad saistībā ar nepilngadīga bērna ārstniecību un veselības aprūpi slimības vai izmeklējumu gadījumā tik vienkārši nav. Klasiska situācija – nepilngadīgs pirmsskolas vecuma bērns ir saslimis, vienam vai abiem vecākiem ir jāstrādā noteiktas stundas un bērnu pie ģimenes ārsta, pediatra vai cita speciālista nevar aizvest. Ierasta situācija – vecāki palūgs omītēm vai opīšiem, radiem vai uzticības personām palīdzību. Taču, zinot to, ka veselība, tās stāvoklis un diagnozes ir intīmas dabas jautājums un konfidenciāla informācija, vai šādas situācijas vispār ir pieļaujamas? Kā rīkoties, lai šādas situācijas atvieglotu?

Omīte meklē slimības mazdēlam
Saistībā ar bērna veselību konflikta situācijā nonākušas vienas ģimenes divas paaudzes. Proti, vecmāmiņa bez bērna vecāku ziņas un atļaujas aizvedusi savu septiņgadīgo mazdēlu pie sava ģimenes ārsta, jo uzskata, ka dēla ģimene ar savu un mazdēla ģimenes ārstu pienācīgi nesadarbojas. Ģimene nav mierā ar vecmāmiņas patvaļu, jo uzskata, ka ne viņai, ne ģimenes ārstam nebija tiesību tā rīkoties. “Situācija ir muļķīga, un apkārt pa pasauli nevajadzētu stāstīt savas ģimenes problēmas. Saprotam, ka vecmāmiņa, kura ar mums dzīvoja kopā, grib iesaistīties audzināšanā, palīdzēt, bet visam ir kaut kādas robežas,” uzskata māmiņa Sandija.
Situācija puikas vecāku un vecmāmiņas starpā sarežģījusies brīdī, kad ome, kura dzīvo kopā ar dēla ģimeni ilgāku laiku, “ēdusies virsū”, ka viņi puikam kārtīgi nepārbauda veselību, ģimenes ārstam neprasa nosūtījumus pie speciālistiem, kas pienākoties. Vecmāmiņa uzskatot, ka zēnam nepalīdzēs nekādi pulciņi, ja mediķi nebūs devuši apstiprinājumu, ko viņam vispār vajag. Vecāki pie pediatra un sava ģimenes ārsta saņēmuši atzinumu, ka dēls ir vesels. Puika skolā mācās labi, tikai ir mazliet lēnīgāks raksturā, klusāks nekā vienaudži. “Omi norājām par tādām iedomām, mums pat bija diezgan ass strīds. Radinieki pateica, ka viņai jānomierinās un jāmet no galvas ārā savas iedomas. Taču viņai šīs iedomas atkal un atkal atkārtojas – viņa ir runājusi ar to un to, ka jābūt ir pavisam citādi, jo citai zināmai ģimenei ir tā,” stāsta Sandija. Viņas vīrs Modris paturpina: “Mamma par visu varu meklē vainas un veselības problēmas, jo viņai ir tāds paradums. Ieteicām pat meklēt kādu speciālistu, lai izbeidz visu laiku skriet pie ārstiem.”
“Kad puika saslima, aizvedām pie ģimenes ārstes. Tā bija gana aizvainota – ko tad jūs pie manis vedat? Kāpēc šoreiz omei neuzticējāt, bet paši atvedāt? Iesākumā aizvainojumu nesapratām, domājām, ka kaut ko sajaukusi, jo vienmēr puiku vedām pie ārsta paši – es vai sieva. Prasījām ģimenes ārstei: kas par lietu? Un tad viņa izstāstīja, ka mūsu dēls bijis atvests pie kolēģes. Tā kā puisēnam vecmāmiņas ģimenes ārsts nevarēja iedot nosūtījumus, viņa piezvanījusi mūsējai un paprasījusi analīžu veidlapu, kā arī nosūtījumu pie neirologa un psihiatra. Mūsu ģimenes ārste nebija devusi, un paldies Dievam, ka tā. Tajā pašā vakarā puika mums apstiprināja, ka ar vecmāmiņu bijis pie ārsta,” atgadījumu izklāsta tētis. Vecāki vēlas zināt: vai radiniece, lai arī tuva ģimenes locekle, tā drīkstēja rīkoties un vai arī viņas ģimenes ārsts nepārkāpa savas pilnvaras?

Var vērsties inspekcijā
Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu, līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, skaidro Veselības ministrijas (VM) sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Šulca. “Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, proti, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka vecākiem ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības bērna aprūpē, savukārt šādu tiesību tālāknodošana ir oficiāli noformējama – sniedzams pilnvarojums,” norāda VM pārstāve, piebilstot, ka Pacientu tiesību likuma 13. pants nosaka: nepilngadīga pacienta, līdz 14 gadu vecumam, ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. To, kāds pilnvarojums ārstēšanai ir nepieciešams, nosaka ārstniecības iestāde. “Vienlaikus mudinām jautājumu par vecvecāku iesaisti bērna ārstniecībā iepriekš izrunāt ar bērna ģimenes ārstu, kurš būs biežākais ārsts, pie kā vērsīsies bērna slimības dēļ,” aicina ministrijas speciālisti.
Komentējot aprakstīto situāciju, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere apstiprina, ka bērna likumiskie pārstāvji ir vecāki. “Tikai vecāki ir tiesīgi vest bērnu pie ārsta un saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli,” viņa norāda un vēlreiz atgādina jau VM sacīto: “Lai cita persona varētu vest bērnu pie ārsta un saņemt informāciju par bērnu kā pacientu, ir nepieciešama vecāku pilnvara. Ja vecāki nav pilnvarojuši citu personu pārstāvēt viņu bērnu, ārsts nedrīkstēja bērnu pieņemt un konsultēt.”
Bērna vecāki šajā gadījumā ir tiesīgi vērsties Veselības inspekcijā, kuras kompetencē ir uzraudzīt un kontrolēt ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes jomā, juridiski pieļaujamo risinājumu piedāvā Tiesībsarga biroja pārstāve.

Lēmumu var pieņemt
ārstu konsilijs
Kā savukārt rīkoties, ja nepilngadīgajam bērnam jāārstējas slimnīcā, bet vecākiem ir ierobežotas iespējas būt kopā ar to? Vai vecāku slimnīcā var aizvietot vecvecāki vai citi radinieki? Liepājas reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase par ārstniecības iestādes pieeju šādās situācijās teic, ka mediķi parasti ir saprotoši. “Vecvecāki, pieaugušie bērni, kāds tuvinieks var atrasties slimnīcā pie slimā bērna, bet iepriekš tas jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu. Nepilngadīgi bērni slimo bērnu nevar pieskatīt,” uzsver slimnīcas pārstāve, papildinot, ka vecāki ir vienīgie atbildīgie par bērna veselību, izņemot gadījumus, kad ir pilnvarojumi. “Visus ar bērna ārstniecību saistītos jautājumus risina tikai ar vecākiem vai pilnvaroto personu. Ar citu atbalsta personu medicīnas personāls pārrunā tikai aprūpes jautājumus.”
Bez pastāvīgas vecāku klātbūtnes bērns Liepājas slimnīcā var ārstēties no septiņu gadu vecuma. Ja pacienta mātei vai tēvam, kurš atrodas pastāvīgā klātbūtnē pie bērna, nepieciešama darba nespējas lapa, par to jāinformē nodaļas ārsts vai virsmāsa.
Tieši tādi paši nosacījumi – vajadzīgs pilnvarojums – ir par speciālistu apmeklējumu un izmeklējumiem bērniem vecvecāku pavadībā. “Lai vecvecāki varētu risināt ar slimo bērnu saistītos veselības jautājumus, vecvecākiem jābūt pilnvarojumam,” vēlreiz uzsver slimnīcas pārstāve.
Pilnvaras var iegūt vai nu pie notāra, vai bāriņtiesā. Zvērināta notāre Milda Ancāne pastāsta, ka konkrētajā situācijā vecākiem nepieciešams nokārtot parastu pilnvaru. “Tā būs parasta pilnvara par bērna pārstāvniecību ārstniecības iestādēs, ko var uzrakstīt uz neierobežotu laiku. Pakalpojums izmaksās 19,10 eiro. Vēl ir pilnvara, kur vecvecāki ir pilnvaroti pārstāvēt bērnu viņa audzināšanā, kas arī iekļauj pārstāvēšanu ārstniecībā, taču šai pilnvarai nepieciešama bāriņtiesas piekrišana, un to izdod uz trim mēnešiem,” piebilst M. Ancāne.
Savukārt, ja noticis kāds negadījums un nepieciešams sniegt tūlītēju operatīvu palīdzību, bērns atvests uz uzņemšanas nodaļu vai traumpunktu, ja situācija ļauj, tiek meklēti bērna vecāki. “Ja situācija ir akūta un bērnam nepieciešama palīdzība nekavējoties, tad trīs ārstu konsilijs pieņem lēmumu par tūlītēju palīdzību,” saka I. Grase.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bez vecāku ziņas aizved bērnu pie cita ārsta

Kategorijas