Kristīne Vītola: “Visam pamatā ir darbs!”

2018. gada 1. marts 07:00

1534

Kristīne Vītola: “Visam pamatā ir darbs!”

Kristīni Vītolu “Kursas Laiks” uzrunāja, veicot iedzīvotāju aptaujas Aizputes universālveikalā. Ar zibenīgu “Jā!” viņa piekrita izstāstīt savas ģimenes stāstu: kā ir sievietei vadīt biznesu, rūpēties par saimniecību un audzināt četrus bērnus.

Pienākumi – visiem ģimenes locekļiem
Būdama četru bērnu mamma, K. Vītola šobrīd vada arī savu apģērba veikalu Aizputē. Tur viņa piedāvā sieviešu un bērnu apģērbus un šūšanas pakalpojumus. “Šuju gatavu apģērbu, pāršuju atnesto vai veikalā nopērkamo, šuju aizkarus, mājas tekstilu,” stāsta K. Vītola. “Mēs neviens neesam standarta cilvēks, tāpēc arī radās ideja, ka vajadzīgs apģērbu veikals un šūšana, lai varu pielāgot apģērbu klientam.”
Sākumā darbnīca atvērta Kazdangā, bet, kā smejas pati šuvēja, strādājot vietējā pagastā, palicis pārāk daudz brīva laika, tāpēc uzņēmums pārcelts uz Aizputi, kur tas pieejams plašākam klientu lokam. Veikala telpā iekārtots šūšanas stūrītis un apģērbu uzlabošana notiek vienlaikus ar tirdzniecību.
Klientiem par K. Vītolas zināšanām nav jāuztraucas, jo viņai ir šuvējas izglītība un daudzu gadu pieredze. “Mana mamma ir šuvēja tehnoloģe, viņa mani un māsu ir ļoti stingri izmācījusi,” pauž K. Vītola. Vienīgais, ko šuvēja neuzņemas darīt, ir virsdrēbju šūšana. “Pāršūt varu, bet no jauna uzšūt ne, šim apģērba gabalam vajag specifiskas zināšanas.”
Kā sieviete balansē starp privāto biznesu, mājas darbiem, saimniecību un četriem bērniem? Visa pamatā ir plānošana un visu mājinieku iesaiste darbos, norāda mamma. Viņu ģimenē darbs atrodas visiem, piemēram, lielākie bērni brīvajā laikā palīdz tēvam saimniecībā un prot vadīt pat traktoru, ja nepieciešams. “Arī mazais piecgadnieks strādā. Jaunākās atvases uzdevums ir iztīrīt kaķu kasti,” stāsta mamma. Viņas pārziņā ir šūšanas bizness, bērnu nogādāšana skolās un pulciņos, dārza darbi un mājlopu dzemdības, kurās, kā pārliecināta Kristīne, vislabāk orientējas tieši sievietes. Vītolu mājās televizors tiek izmantots, tikai lai skatītos ziņas, dators – lai rakstītu e-pastus un darbotos ar dokumentiem. Arī mobilo telefonu lietošana tiek ierobežota līdz minimumam.

Kliedē mītus par daudzbērnu ģimenēm
Sarunas laikā K. Vītola vairākkārt piemin darbu un pienākumus, kas attiecas uz visiem: gan lieliem, gan maziem ģimenes cilvēkiem. Ne jau velti, jo smags darbs Vītolu ģimenei ir panākumu atslēga. Pirms gandrīz četriem gadiem sešu cilvēku ģimene atgriezās mājās no Īrijas, kur smagā darbā aizvadīti astoņi dzīves gadi. “Turp aizbraucām četri, bet atgriezāmies vairāk – jau seši,” stāsta K. Vītola. Tieši ārzemēs nodzīvotais laiks ļāvis saprast, kas ģimenei svarīgs un par kādām vērtībām ir vērts cīnīties. “Mēs, atbraucēji, esam savādāki,” saka K. Vītola un salīdzina savu ģimeni ar mazliet dulliem cilvēkiem. “Mums ir cita dzīves vērtība un uzskati. Esam sapratuši, ka spēks nav naudā. Īrijā mēs izbaudījām pārticību, bet sapratām, ka tas nav mūsu dzīves virzītājspēks.”
Sieviete atzīst, ka atgriešanās, protams, bijusi sarežģīta un ģimene izgājusi cauri daudzām grūtībām. Tomēr ne mirkli nenožēlo šo soli. “Bija grūti! Šeit viss ir sarežģītāks, birokrātija 10 reizes lielāka, skolas savādākas. Nav viegli, bet man un manai ģimenei patīk šeit dzīvot. Es izbaudu dzīvi Latvijā,” pauž K. Vītola. “Pēc pirmajiem mēnešiem Latvijā mani bērni pateica, ka šeit nav cilvēki, šeit ir vilki – neviens nesmaida, visi rūc. Mani puikas ir stingri audzināti un mācīti palaist pa priekšu vecākus cilvēkus. Reiz, atverot veikala durvis kundzei, saņēma pretī uzbraucienu – ko tev no manis vajag? Tad gan es iesaistījos, skaidrojot, ka bērns jau neko sliktu nav izdarījis, tikai bijis pieklājīgs,” nepatīkamo atgadījumu atminas K. Vītola. Tomēr ģimene neļaujas negācijām un vienmēr cenšas būt pozitīvi.
Ziemciemā Vītoli iegādājušies īpašumu, audzē lopus, nodarbojas ar zemkopību un daudz strādā, lai apgādātu sevi paši. “Reizēm man ir neērti teikt, ka mums ir daudzbērnu ģimene – četras atvases, jo Latvijā tas uzliek zīmogu “nabadzība”. Man pat ir prasīts – jums pietiek paēst? Iedomājieties, pietiek ne tikai paēst, bet arī apģērbties, jo strādājam mēs visi, arī bērni,” norāda K. Vītola. Viņa piekrīt tam, ka bieži vien iedzīvotāji pārāk daudz gaužas un pieprasa to, kas it kā pienākas. “Viss ir slikti, dod, dod un dod, bet ko tu esi izdarījis, lai tev dotu?” jautā ziemciemniece.

Drosme dzīvot, kā gribas pašiem
K. Vītola uzskata, ka viena no labas dzīves atslēgām ir drosme. Viņas ģimenei pietika drosmes aizbraukt uz Īriju pirms daudziem gadiem un šobrīd pietiek drosmes dzīvot dzimtenē. Pirms aizbraukšanas sieviete strādājusi apģērbu veikalu ķēdē, ļoti atbildīgā amatā, bet, aizbraucot strādāt uz ārzemēm, visus labos amatus un pieredzi vajadzējis izdzēst, citādi parastu darbu dabūt nevar. Galu galā sieviete izgājusi apmācību un strādājusi pie datoru ražošanas, vēlāk audzinājusi savus četrus bērnus, rūpējusies par māju un ņēmusi līdzdarbību latviešu kopienās, kur skolojusi ārzemju latviešu atvases un pat šuvusi tērpus tautas deju dejotājiem. “Dzīvojot Īrijā, mēģināju iemācīt īrus atkal valkāt vilnas zeķes. Vīram darba kolēģis sūdzējās, ka mammai, kas jau bija stipri gados, salstot kājas. Vīrs ieteica uzvilkt vilnas zeķes, bet viņi tādas nemaz nezināja, jo velkot frotē materiāla zeķes. Ne jau frotē, bet vilnu vajag! Es kundzei uzadīju zeķes, un uzvelkot kundze teica, ka atceroties – tādas reiz adījusi viņas mamma,” stāsta latviete, priecājoties, ka Latvijā šādas tradīcijas vēl ir dzīvas, kamēr Eiropā – aizmirstas.
Drosmes un darbspēju K. Vītolai netrūkst. Savā uzņēmumā viņa visu dara pati: pagūst gan pasūtīt preci, gan sašūt un notirgot. “Visu, izņemot grāmatvedību, daru pati. Neuzskatu, ka tas ir grūti. Lai ko arī teiktu par valsts iestādēm, esmu saskārusies tikai ar pozitīvu pieredzi. Visi jau nav bubuļi,” pārliecinājusies uzņēmēja.
Šogad, līdzīgi kā citus uzņēmējus, arī Vītolu ģimeni satrauc jaunā nodokļu sistēma, ar to uzņēmēja iepazinusies laikus – jau pērn decembrī. “Sagatavojos, cik nu tam vispār var sagatavoties. Mazajiem uzņēmējiem vienmēr ir grūti. Īrijā tu vari paņemt bankā kredītu biznesam un tev pirmos piecus gadus nav jāmaksā kredītprocenti bankai un trīs gadus nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lai atspertos un sāktu pelnīt,” salīdzina K. Vītola. Protams, viņai gribētos, lai arī latviešu uzņēmējiem būtu līdzīgas iespējas, tomēr spēles noteikumi jāpieņem tādi, kādi tie ir. “Naudiņa, cik viņa ir, tik arī ir. Ir jāmācās tērēt pareizā virzienā.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kristīne Vītola: “Visam pamatā ir darbs!”

Kategorijas