Darba tirgus ātrais risinājums – ārvalstu darbaspēks

2018. gada 8. marts 07:00

Bezdarba līmenis Latvijā krities līdz 8,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Uzņēmēji sākuši bažīties, ka darbinieku rezerves beidzas un jāieved ārvalstnieki. Pēdējo reizi Liepājā darbinieku trūka 2008. gadā, kad bezdarbnieku pilsētā bija divas reizes mazāk nekā šodien. Lai gan jaunieši brauc strādāt uz ārzemēm, uzņēmēji prasa ārvalstu darbaspēku – tā ātri var saņemt vajadzīgo.

Prasa viesstrādniekus
Iemesli, kāpēc pieaug pieprasījums pēc darbaspēka, ir vairāki. Tikai viens no tiem ir lielās Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieplūdes, kas turpināsies līdz 2020. gada nogalei, kad mainīsies spēles noteikumi. Vēl aizvien turpinās kvalificētā darbaspēka aizplūšana no Latvijas – cilvēki brauc strādāt ārzemēs. Vēl viens aspekts ir pieaugošā demogrāfiskā bedre. Domnīcas “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, referējot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes Biznesa forumā Liepājā šā gada janvārī, uzsvēra, ka šādā veidā mēs drīz varam nonākt situācijā, ka uz katru nodokļu maksātāju būs pa vienam pensionāram. Viņš savā domnīcā izpētījis, ka vienīgais risinājums ir atvērto durvju politika viesstrādniekiem, pieminot, ka Ukrainas un Krievijas pilsoņi noteikti brauktu strādāt uz Latviju.
Līdztekus uzņēmēju vēlmei tūdaļ atrast nepieciešamo darbinieku ar atbilstošu kvalifikāciju bezdarbs Latvijā vēl aizvien eksistē un, pēc Latvijas Bankas ekonomikas eksperta Oļega Krasnopjorova domām, saglabāsies 8% līmenī no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita arī 2018. gadā. Tas nozīmē, ka ir sasniegta robeža, kad bezdarbnieku vidū bez liekām pūlēm ir iespējams atrast atbilstošas kvalifikācijas darbinieku.
Apskatot kaimiņu lietuviešu un igauņu bezdarbnieku skaitļus, redzams, ka Latvijā veicas sliktāk un tā bijis vienmēr. Lietuvā bezdarba līmenis 2017. gada nogalē bija 6,7%, bet Igaunijā – 5,3%. Apskatot kaut vai Igaunijas skaitli, ir skaidrs, ka Latvijā vēl ir 3% liela neizmantota rezerve, kas, piemēram, Liepājas pilsētā, skaitļos izsakot, būs vairāk nekā 1000 cilvēku.
Bezdarbs un vakances mūspusē
Par bezdarba ainu Liepājas pusē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā esošie dati liecina, ka kopš pērnā janvāra to skaits samazinājies no 5345 līdz 3980 šā gada janvārī. Šie ir kopējie skaitļi Liepājas pilsētā, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadā. Bezdarba līmeņa samazinājums vismaz par procentu vērojams gandrīz visās vietās, izņemot Pāvilostas novadu, kur samazinājums ir mazliet zem viena procenta. Vadībā, pēc bezdarba līmeņa samazinājuma, starp citu, nav Liepājas pilsēta. Rekordlielu bezdarba līmeņa samazinājumu piedzīvojis Priekules novads, arī Aizputes un Rucavas novads.
Savukārt NVA pieteikto vakanču skaits Liepājas pusē kopš pērnā janvāra pieaudzis par 222 vietām un šobrīd ir 558. Matemātiski salāgojot skaitļus, iznāk, ka astotā daļa no esošajiem bezdarbniekiem Liepājas pusē darbu var dabūt jau rīt, ja vien atbilst prasībām.

Izvēlas palikt mājās
Pēc NVA Liepājas nodaļas direktores Daces Baumanes apkopotās informācijas, Liepājas pusē ir pieprasījums pēc kravas automobiļu vadītājiem un autobusu vadītājiem. Sabiedriskās ēdināšanas jomā vajadzīgi pavāri un pavāru palīgi. Ir vajadzīgi montieri, visu veidu metinātāji gan metālapstrādē, gan būvniecībā. Tieši būvniecībā vajadzīgi apdares darbu strādnieki, ēku siltinātāji, ēku būvtehniķi, betonētāji. Vadošajās profesijās meklē inženierus, juristus, nekustamo īpašumu aģentus, ārstus un citus speciālistus. Tirdzniecībā vajadzīgi pārdošanas speciālisti, pārdevēji, protams, veikalu kasieri. Pakalpojumu jomā meklē apsargus, medmāsas, telefonistus. Savukārt Liepājā populārajā tekstilrūpniecībā ir pieprasījums pēc apģērbu šuvējām, kā arī veļas un korsešu operatoriem.
“Kursas Laiks”, aptaujājot Liepājas pilsētas un novadu iedzīvotājus, secināja, ka vairākās profesiju grupās reāli piedāvātās algas ir zemas un ļaudis izvēlas palikt mājās. Tas attiecināms gan uz Liepājas, gan attālo novadu iedzīvotājiem. Kāds Vaiņodes iedzīvotājs “Kursas Laikam” atklāja, ka Liepājā vairākkārt varējis atrast darbu būvniecībā par palīgstrādnieku, tomēr nemaz nav mēģinājis, jo aprēķinājis, ka par ceļu un ēšanu pilsētā jāizdod teju trešdaļa no atalgojuma. Par nepietiekamu atalgojumu runā katrs otrais no “Kursas Laika” aptaujātajiem. Alternatīvu darba dzīvei cilvēki piemin gan iespēju saņemt dažādus pabalstus, gan dzīvesbiedra pietiekamo atalgojumu, kas attur no darba par minimālu samaksu.

Ārvalstniekiem maksā vairāk
D. Baumane “Kursas Laikam” uzsvēra, ka vislielākā nepieciešamība pēc darbiniekiem ir metālapstrādē un būvniecībā, turklāt būvniecības nozarei darbinieku trūkums būs novērojams tikai tuvākajos divos gados. “Pēc būtības mēs esam atgriezušies cikla sākumā – 2008. gadā, kad situācija bija līdzīga, tikai ar piebildi, ka uzņēmēji ir gatavi uzaicināt trešo valstu pilsoņus,” saka nodarbinātības eksperte.
Viņa atzīst, ka izveidojusies situācija ir interesanta un pagaidām nav jēdzīga skaidrojuma fenomenam, kas novērojams. “Runāsim, piemēram, par metinātājiem. Uzņēmējs reģistrē vakanci. Pirms laiciņa šai vakancei noteica atalgojumu – no 650 eiro uz papīra. Kad ieraugām, ka reģistrēta vakance ar atalgojumu no 859 eiro uz papīra, tas nozīmē, ka ir plānots aicināt ārvalstnieku. Tā ir summa, kas ārvalstniekam jānodrošina. NVA ir tiesības uz šo vakanci nosūtīt arī vietējos darbiniekus, bet vakance jau sākotnēji ir noformulēta tā, ka vietējais darbinieks neder. Pieliek klāt valodas, īpašus sertifikātus, lai mūsējos nevajadzētu ņemt, un uzņēmējs arī neslēpj, ka ņems ārvalstnieku. Tad arī parādās jautājums – cik tas ir godīgi, ka mūsu strādniekiem piedāvā 650, bet ārvalstniekiem – 850? Starpība – 200 eiro. Runa taču ir par cilvēku, kuru uzņēmējs pat vēl nav ieraudzījis un sapratis, kā viņš strādā, bet ir gatavs maksāt 200 eiro vairāk,” stāsta D. Baumane.
Papildu izdevumi uzņēmējam veidojas arī par ārvalstnieka uzņemšanu, gan dokumentācijas kārtošanu, gan dzīvesvietas nodrošināšanu. Nav arī noslēpums, ka šāda situācija cilvēkus aizvaino tieši uzņēmumos, kur tiek veidota šāda kadru politika. Nevis par algas trūkumu, bet par aizvainojumu “Kursas Laikam” nesen stāstīja Liepājā sastaptais Sergejs. “Ārzemniekiem maksā vairāk, bet mums ir standarta summa visur. Metinātājiem Liepājā ir vienādas algas visos uzņēmumos, ja esi vietējais. Es braukšu uz Čehiju, uz Prāgu. Tur sola 1400 eiro mēnesī pirms nodokļiem,” atklāja Sergejs. Viņa gadījumā pirmais aizbraukšanas iemeslu sarakstā ir nevis alga, kas ārzemēs ir lielāka, bet tas, ka tepat Liepājā ārzemniekiem samaksa ir lielāka nekā viņam.

Trūkumi ir abās pusēs
Kāds padomju laika kolhoza vadītājs “Kursas Laikam” reiz sacīja: “Tad cilvēki nebija bez darba, jo nedrīkstēja. Visi strādāja un visi dzēra, un vadītāji cīnījās ar dzeršanu un darba kavējumiem, kā prata. Tas bija murgs, bet tas, kas ir šodien, arī nav pareizi. Pēc pirmā pārkāpuma cilvēku met pa durvīm ārā. Tie taču ir mūsu cilvēki!”
Speciāliste “Kursas Laikam” atzina, ka vienai daļai bezdarbnieku ir atkarību problēmas, kas traucē atrast pastāvīgu darbu. Tajā pašā laikā netrūkst sūdzību arī par darba devējiem. Piemēram, Liepājas biznesa parkā esošie uzņēmumi mēdz neatbildēt par iesūtītiem CV. “Atbilde, ka vakance jau ir aizņemta, arī ir atbilde un aiztaupa darba meklētājam ne tikai laiku, bet arī nervus,” uzsver D. Baumane.
Par lielu trūkumu viņa uzskata dažu darba devēju izvēlību, nosakot savu vecuma cenzu darbiniekiem. “Tas nav normāli, ja 50 gadus vecs vīrietis netiek aicināts uz darba pārrunām. Viņš jau esot par vecu, pat uz cilvēku nepaskatoties un neparunājot. Tā ir liela izšķērdība, ja skatāmies no kadru viedokļa,” saka D. Baumane.
Visbeidzot mūsu uzņēmējiem patīk izvirzīt paaugstinātas prasības specialitātei. Pārspīlēti runājot, sētniecei lūdz norādīt vairāku svešvalodu zināšanas. NVA Liepājas nodaļas vadītāja to skaidro ar uzņēmēju vēlmi meklēt universālus darbiniekus, t.i., tādus, kuri visu ko prot un kuriem varēs teikt – izdari vēl šo un izdari vēl to! “Ir cilvēki, kuri saņem ļoti labas algas uzņēmumos, bet atzīst, ka viņiem uzticēto pienākumu daudzums pārsniedz cilvēka iespējas, un meklē citu darba vietu,” pēc pieredzētā saka D. Baumane.
Viņa atzīst, ka daudziem darba meklētājiem vajadzētu krietni vairāk pašdisciplīnas, bet dažam labam, iespējams, pat ārstēšanu no alkoholisma, tomēr arī uzņēmējiem ir jāsāk mācīties.

Izglītība un vakanču gadatirgus
NVA mājaslapu ieteicams apmeklēt gan darba meklētājiem, gan tā piedāvātājiem – jo abām pusēm te ir daudz noderīgas informācijas. Jautāta par izglītības iespējām bezdarbniekiem, D. Baumane izvēlējās piemēra dēļ runāt par vienu profesiju – metinātājs, jo nosaukt visus kursus aizņemtu pārlieku daudz laika. Galvenais noteikums ir – ka par valsts naudu māca jomās, kur trūkst darbinieku. Tā kā metinātāju Liepājā trūkst, kursu ir pat vairāk. Piemēram, smalkajā TIG metināšanā piesakās arī sievietes un ir pieprasītas darba tirgū.
Sadarbībā ar Liepājas Valsts tehnikumu izveidota īsa programma jomas iepazīšanai. Pagaidām tā aprobēta metālapstrādē. “Cilvēkam 32 stundu ilga kursa laikā ir iespēja saprast, vai metālapstrāde ir viņa darba lauks. Metinātāja kursi ir trīs mēnešus, un, tos uzsākot, vajadzētu skaidrību, ka darbs patīk,” uzsvēra D. Baumane.
20. martā Liepājas Latviešu biedrības namā kā ik gadu notiks vakanču gadatirgus. Daudzi uzņēmēji atzīst, ka šāda tradīcija ir noderīga, bet darba meklētājiem iespēja ir unikāla, jo darba devēji sastopami vienā vietā un visu informāciju var uzzināt praktiski vienā dienā. D. Baumane ieteic vakanču gadatirgu apmeklēt jauniešiem, jo tieši viņiem vajadzētu saprast – ko ir vērts mācīties un kādas studijas ir liekas. Ja cilvēkam nav skaidrības, par ko viņš vēlētos kļūt, NVA ir karjeras konsultanti, kuru rīcībā ir gan testi, gan metodikas, lai cilvēkam ar izvēli palīdzētu.

Liepāja zaudē augstskolu jaunatni
Statistikā par izbraucējiem no valsts dominē gados jauni cilvēki. Daudzi prom dodas tieši pēc augstskolas beigšanas. Par Liepājas problēmu liecina D. Baumanes atzinums, ka nereti NVA ierodas Liepājas Universitātes absolventi un uzreiz pēc diploma saņemšanas vēlas mainīt profesiju. “Jāpaiet trīs gadiem, tikai tad varam piedāvāt profesijas maiņu. Valsts jau ir iztērējusi naudu cilvēka apmācībā,” piebilst speciāliste. Daudz smagāk ir apzināties, ka cilvēks ir mācījies četrus gadus, bet vietas sabiedrībā viņam nav un jādodas uz Īrijas šampinjonu laukiem. Vienā mirklī valsts zaudē četru gadu investīcijas, Liepāja – darbspējīgu cilvēku.
Domnīcas “Certus” vadītāja V. Dombrovska referāta piemērs rāda, ka, piemēram, IT speciālistu studijas pabeidz tikai puse no tiem, kuri iestājas. Uz jautājumu, kur paliek nepabeidzēji, V. Dombrovskis neatbild, prasot, ka vajag ievest ārvalstu darbaspēku no Krievijas un Ukrainas.
Konsultējoties ar jauniešiem, kuri gatavojas studijām, seko atzinums, ka ir ļoti daudz augstskolu, bet derīgas profesijas piedāvā tikai nedaudzas. “Lielākā daļa piedāvā par naudu un laiku nopirkt diplomu, kas būs derīgs papīrs pirmajās darba pārrunās. Mana māsa pabeidza PR speciālistus Liepājā. Viņa nestrādā specialitātē. Diploms viņai noderēja, jo augstākā izglītība ir, bet īstenībā četri gadi ir iztērēti tikai papīra iegūšanai. Atceros, ka viņa, pirms ieguva darbu Rīgā, gribēja braukt uz ārzemēm strādāt,” pastāstīja 12. klases skolēns liepājnieks Jānis. Viņš dosies studēt uz Rīgas Tehnisko universitāti, interesējot elektrotehnika un šajā jomā darba pietiekot.
Jāpiebilst, ka Liepājā jau šobrīd problēmas iegūt darbu nav Liepājas Valsts tehnikuma absolventiem. Pēc “Kursas Laika” aplēsēm, Liepāja zaudē tieši augstskolu beidzējus.
D. Baumane papildus profesijas izvēles kļūmēm min, ka uzņēmējiem jāpaliek pielaidīgākiem, prasot pieredzi no jauniešiem, bet, no otras puses, jauniešiem jāapzinās, ka pirmajā dienā viņiem nemaksās tikpat, cik cilvēkam ar desmit gadus lielu pieredzi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Darba tirgus ātrais risinājums – ārvalstu darbaspēks

Kategorijas