Bibliotēkas saglabā cilvēku dēļ

2018. gada 15. marts 07:00

123

Bibliotēku likums paredz, ka uz 2000 pagasta iedzīvotājiem jābūt vienai bibliotēkai. Pāvilostas novadā, kur pilsētā un divos pagastos kopā ir aptuveni 2890 deklarēto iemītnieku, to skaits ir septiņas – Ziemupē, Saraiķos, Ulmalē, Rīvā, Sakā, Vērgalē un Pāvilostā. Visas bibliotēkas ir izgājušas akreditāciju, bet apmeklētība tajās, protams, atšķiras.

Patveras, gaidot autobusu
Nesen izskanēja informācija par Limbažu novada pašvaldības ieceri optimizēt pagastu bibliotēku tīklu, darbinieku slodzi samazinot uz pusi. “Kursas Laiks” iegriezās Vērgales bibliotēkā. “Mums te par slēgšanu runu nav,” saka tās vadītāja Benita Baltrune. Arī bibliotekāre Ligita Gintere ideju par iespējamo bibliotēku darbības sašaurināšanu pirmo reizi dzirdējusi televīzijas raidījumā “Bez Tabu”. “Pilnīgi sarāvos.”
Pastāvīgo lasītāju skaits ir stabils, vērtē B. Baltrune un norāda, ka bibliotēka nav tikai grāmatu apmaiņas punkts. Vērgalē tā ir arī vieta, kur patverties skolēniem, kuri gaida autobusu. It īpaši, ja ārā slikts laiks. Te mēdz uzturēties arī bērni, kuriem pēc mācību stundām paliek brīvs laiks līdz treniņiem sporta hallē. Viņi skatās grāmatas, meklē materiālus internetā, spēlē datorspēles, izmanto bezvadu interneta pieslēgumu.
L. Gintere stāsta, ka Saraiķu bibliotēka veic arī sociālās funkcijas – tur ir duša, veļasmašīna. “Ja vietējiem nebūtu šīs vietas, viņiem būtu grūti. Tur dzīvo daudz vecu cilvēku.”

Likumu neizmanto
Vērgales bibliotēkā cilvēku plūsma ir ātrāka, bet Saraiķos “mēs nevienu bez tējas neizlaižam ārā”. Cilvēki gribot parunāties, jo nereti trūkst citas komunikācijas.
L. Gintere spriež, ka raidījumā izskanējušais variants par vienkāršu grāmatu apmaiņu var notikt arī bez bibliotekāra klātbūtnes. “Laukos jāpriecājas par šādu labu darba vietu,” atzīst bibliotekāre. Viņa vēl 50 gadu vecumā mācījusies, lai varētu šo darbu veikt.
Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska atzīst, ka likums ļautu bibliotēku skaitu novadā samazināt, taču to nav plānots darīt. “Ja nav bibliotēkas, tad laukos palikušajiem cilvēkiem vairāk nekā nav. Mums jau tā visu sašaurina – sabiedrisko transportu, pasta pakalpojumus.” Bibliotēkās cilvēki lasot arī avīzes, ko nevar atļauties abonēt.

Paraugam neseko
Līdz šim Liepājas apkaimes pašvaldībās Limbažiem līdzīga precedenta nav, ar visām ir laba sadarbība, apliecina Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Kristīne Stuļģe, kura pārzina šīs iestādes novados.
Par bibliotēku uzturēšanu, darbinieku algām ir atbildīga pašvaldība, un, formāli pēc likuma ņemot, atsevišķu šo iestāžu pastāvēšana ir tās labā griba. K. Stuļģe uzsver, ka bibliotēku eksistences politika ir vērsta uz cilvēku un vietām, kur tie dzīvo. Ja apdzīvotā vietā nav citu pašvaldības iestāžu, tad bibliotēka veic arī dažādas sociālās funkcijas.
Pašlaik visu Latvijas pilsētu un novadu pagastu bibliotēkas lielākoties strādā pilnu darba dienu piecas dienas nedēļā, teikts Kultūras ministrijas mājaslapā. Tomēr, strauji samazinoties iedzīvotāju skaitam, atsevišķās pašvaldībās iezīmējusies tendence pārskatīt to darbalaiku, iedzīvotājiem ierobežojot piekļuvi bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī internetam.
2010. gadā visās publiskajās bibliotēkās tika ierīkots ātrgaitas bezvadu internets, uzstādīti jauni datori, visi bibliotekāri tika izglītoti jauno tehnoloģiju izmantošanā un lasītāju apmācīšanā.

Pasūta pieprasītāko
Daļa apmeklētāju šeit lasa avīzes un žurnālus, gaida konkrētus izdevumus un pat stāv pēc tiem rindā, stāsta B. Baltrune.
Izdoto grāmatu klāsts neapšaubāmi pārsniedz bibliotēkas budžeta iespējas. Tāpēc bibliotekāres, iegādājoties jaunāko literatūru, aptaujā lasītāju vēlmes, kas esot visdažādākās. Piemēram, vīrieši vairāk iecienījuši kriminālromānus un grāmatas par vēsturi. No latviešu autoriem iecienīta, piemēram, Inguna Bauere – izlasot vienu viņas grāmatu, prasot arī pārējās.
Pēc lasītāju stāstītā B. Baltrune uzzina arī par to grāmatu saturu, kuras pati neizlasa. Izmantojot vienoto sistēmu “Alise”, darbinieces orientējas par citās bibliotēkās pieejamo literatūru un aktīvi iesaistās to grāmatu apmaiņā, kuras lasītāji pieprasa.
Budžeta nauda nemainās, bet grāmatas un preses izdevumi ar katru gadu paliek dārgāki. Tāpēc ik gadu bibliotekārēm no kaut kā jāatsakās. Piemēram, šogad Vērgales bibliotēkā vairs nevar izlasīt žurnāla “Dari Pats” jaunos numurus. “Kuru mazāk lasa, no tā jāatsakās,” izvēli pamato B. Baltrune.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bibliotēkas saglabā cilvēku dēļ

Kategorijas