Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apzina kokvaržu izplatību

Apzina kokvaržu izplatību

Latvijas Dabas fonda darbinieki aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju mājaslapā “Dabasdati.lv” dalīties novērojumos par pēdējos gados novērotām kokvardēm. Tas nepieciešams, lai iegūtu datus par kokvaržu izplatību. Svarīgākā informācija būtu par to, kad konkrētajā vietā kokvarde konstatēta pirmo reizi.
Kā informē ornitologs un biologs Ritvars Rekmanis, Latvijā, sākot ar 1987. gadu, Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija veica kokvardes reintrodukciju jeb ieviešanu dabā. Pirmo reizi tās dziesma dabā dzirdēta 1990. gada 1. maijā. Kopš tā laika mākslīgi izveidotā kokvardes populācija Liepājas reģionā ir nostabilizējusies un jau spēj ne vien patstāvīgi atjaunoties, bet arī aktīvi izplatīties uz jaunām vietām Kuldīgas un Saldus novadā.
Kokvardes ir koši zaļas, ar gaišu vēderu, pirkstu galos – piesūcekņi, ar kuru palīdzību dzīvnieks spēj pārvietoties pa zariem un lapām. Kokvaržu tēviņi dzied no aprīļa vidus līdz jūnija vidum. Mazāk aktīvi, tomēr regulāri iedziedas arī pēc nārsta – jūlijā un augustā. Dziesma atgādina pīļu pēkšķēšanu vai tarkšķēšanu, varbūt pat monotonu, ātru zāģēšanu, kas var būt dzirdama ļoti tālu. Kokvardes apdzīvo dažāda veida ūdenstilpes, bet lielākoties tie ir nelieli dīķi, kuru krasti aizauguši ar krūmiem un kokiem. Visiecienītākā kokvaržu nārsta vieta ir bebru izveidoti appludinājumi. Jaunās vardes savu dzimto dīķi atstāj jūlija beigās un augustā. Tad arī tās iespējams novērot dārzos, parkos un citās vietās ārpus ūdenstilpēm, vēstīts “Dabasdati.lv” mājaslapā.