Restorāni ir gatavi uzņemt viesstrādniekus

2018. gada 15. marts 07:00

233

Restorāni ir gatavi uzņemt viesstrādniekus

Restorānu nozarē jau ilgstoši trūkst vairāk nekā 3000 darbinieku, un tas nopietni apdraud nozares pastāvēšanu un konkurētspēju. Jaundibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vērš uzmanību uz nozares nepilnībām un aicina atbildīgās instances veikt izmaiņas ārvalstu darbaspēka regulējumā. Laikraksts pētīja, kāda situācija šajā nozarē ir Liepājā.
Lai nodrošinātu restorānu nozares saglabāšanu Latvijā, ir nepieciešams steidzami veikt būtiskus uzlabojumus darbaspēka pieejamības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai, piemēram, iekļaut Ekonomikas ministrijas izveidotajā sarakstā arī tādus speciālistus kā pavārs un virtuves darbinieks, kā arī mazināt birokrātisko slogu ārvalstu darbinieku piesaistei, min LRB prezidents Jānis Jenzis. Tāpat esot nepieciešams atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 stundas nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai. Bruto alga Latvijā pērn, pēc biedrības aprēķiniem, bija 469 eiro. Jau šobrīd restorānu vadītāji esot gatavi uzņemt darbiniekus no ārvalstīm. Pēc J. Jenža domām, šobrīd deputātu vidū dominē uzskats “būsim lepni, bet nabadzīgi”.

Nespēj samaksāt
Restorāna “Pastnieka māja” vadītājs Jānis Samoilovs atzīst, ka darbaspēka trūkums ir sena un akūta problēma. Visi darbspējīgie iedzīvotāji vai nu ir atraduši darbu, vai arī aizbraukuši uz ārzemēm. Viņaprāt, darbiniekiem ir nenopietna attieksme pret darbu, bet algas tiek maksātas tādas, kādas darba devējs var atļauties.
Viesmīlības uzņēmumu grupa “Tiamo”, kuras pārstāvētie uzņēmumi ir restorāni “Olive” un “Barons”, kafejnīca “ Lotte” un citi, pagaidām par pievienošanos LRB nav domājuši. Uzņēmuma pārstāvis Toms Zukulis pastāsta, ka “Tiamo” grupa ir viens no Latvijā lielākajiem ēdināšanas uzņēmumiem ar vairāk nekā 400 darbiniekiem. “Noteikti, ka aktīvas vakances mums būs vienmēr. Varam gan lepoties, ka apmēram 90% no darbiniekiem jau ilgstoši strādā uzņēmumā. Viesmīlības nozarē strādā arī daudz studējošo, jo darbu bieži iespējams savienot ar studijām, bet pēc studiju beigšanas liela daļa cenšas atrast darbu nozarē, kuru nupat apguvuši.”
Jau šobrīd uzņēmums “Tiamo” nodarbina ārzemniekus. To skaits gan ir neliels. “Noteikti neizslēdzam iespēju, ka būs jāpieņem vēl kāds, bet tuvākajā laikā tā nebūs masveida tendence.”
“Tiamo” grupas pārstāvis atzīst, ka darbaspēks veido vislielākās izmaksas ēdināšanas nozarē. Lai darbiniekam samaksātu 500 eiro algu “uz rokas”, uzņēmumam kopā ar atvaļinājuma izmaksām un slimības lapām tas izmaksā gandrīz 1000 eiro. “Nodokļa sloga dēļ liela daļa ēdināšanas nozares uzņēmēju saviem darbiniekiem nevar samaksāt tik, cik, mūsuprāt, viņu ieguldītais darbs ir vērts.”

Kolektīvu veido kā ģimeni
To, ka darbinieku trūkums nav tikai ēdināšanas nozares problēma, uzsver arī restorāna “Upe” un kafejnīcas “Upele” īpašniece Alija Kukīte. “Darbaspēka problēma ir vistraģiskākā. Nodokļi un viss pārējais ir pakārtoti. Arī Liepājā es visus pavārus, kas šeit ir, zinu. Pie sevis viņus var atvilināt un nopirkt tikai par lielāku naudu. Darbinieks var palikt kā prostitūta. Nākamais viņu nopirks par vēl lielāku naudu, un tā viņi rotē.”
Uzņēmēja nespēj iedomāties, kā spētu atrast darbiniekus, ja tagad kādam no malas bez personīgiem kontaktiem Liepājā būtu jāatver restorāns. Viņasprāt, ēdināšanas nozares vadītāji ir iedzīti stūrī, jo nav, kas strādā. “Atnāk un pasaka – es strādāšu par pavāru, bet nekad to neesmu darījis. Gandrīz esi laimīgs, ka esi atradis kādu, kam ir divas rokas un kājas vai kas vienkārši grib strādāt. Es savus darbiniekus visiem spēkiem paturu, lai nevienam nav domas kaut kur skriet, lai viņi jūtas labi šajā vidē. Vienīgais veids, kā savu biznesu noturēt – veidojot uzņēmumā ģimenes sajūtu. Ja viņiem ir kaut kādas problēmas, jāmēģina personīgi atbalstīt, tad cilvēks to novērtē.”
Pēc A. Kukītes domām, pats sāpīgākais ēdināšanas biznesā ir tad, ja kāds noliek uz galda atlūgumu. Tas esot kā zaudēt ģimenes locekli. Restorāna vadītājas pieredzē ir arī veiksmes stāsti, kad pieņēmusi darbinieku bez pavāra izglītības. “Mums ir bijuši fenomenāli brīnumi, ka strādā cilvēks, kuram ar šo profesiju nav nekāda sakara, bet kas dvēselē ir mākslinieks. Brīžiem varbūt kāda meitene savam vīram mājās taisa garšīgāk nekā dažā labā vietā pavārs.”

Svarīgākais – garšīgs ēdiens
A. Kukīte ēdināšanas biznesā kā privāta uzņēmēja ir jau no 2002. gada un novērojusi, ka kādreiz atrast viesmīļus bija ļoti viegli. Liela atsaucība bijusi no Liepājas Universitātes. Jaunieši nākuši paši pieteikties, un pie augstskolas ziņojuma dēļa bija izlikts sludinājums. Tagad vairs nevienam neesot intereses. Restorāna vadītāja uzskata, ka pavāra un viesmīļa atalgojums ir konkurētspējīgs. Uzņēmēja vairākkārt sazinājusies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kur norādīts, ka viesmīļiem vajadzētu palielināt atalgojumu. “Es jautāju: kāpēc man viesmīļiem jāpaceļ atalgojums, ja viņi saņem trīs reizes labāk nekā pavāri, kas nesaņem tējas naudas? VID attieksme nav vairs tik sodoša, vairāk pamācoša, nedaudz aizrādoša un tajā pašā laikā informējoša. Kādreiz bija citādāk – varēja atnākt pārbaude un sodīt par to, ka kasē viens cents par maz vai daudz.”
Restorāna “Upe” klientu loks ir pastāvīgie apmeklētāji, bet ļoti mazu daļu veido viesnīcas klienti. Savukārt uz kafejnīcu “Upele” dodas visu slāņu cilvēki. A. Kukīte atceras kāda paziņas ieteikumu pirms kafejnīcas atvēršanas – necelt cenas, jo “lietuviešiem ir cita cenu politika, nav kā mums, latviešiem, kas ar vienu darījumu grib palikt miljonāri”. “Tāpēc izdzīvo tie, kas neceļ cenas un ēdināšanai noteikums numur viens ir – jābūt garšīgam ēdienam, pārējo klients piecietīs. Protams, ja būs rupja apkalpošana, tad arī viņš vairāk nenāks, bet, ja viesmīlis būs eņģelis, taču ēdiens negaršos, nenāks, tikai lai saņemtu attieksmi no viena viesmīļa.”
Šobrīd A. Kukīte vada 33 darbinieku lielu komandu. Uz jautājumu, vai nepieciešamības gadījumā būtu gatava uzņemt darbiniekus no ārvalstīm, viņa saka: “Tas būtu tikai interesanti. Es vienmēr esmu bijusi par to, ka mazliet arī krāsas jāpajauc. Mēs nevaram dzīvot visu laiku savos ziemeļos un izolēti no visas pasaules kā tādā sūnu ciemā.”

Jāuzlabo izglītība
Arī restorāna “Hot Potato” īpašnieks Klāvs Timbra atzīst, ka ir problēma atrast spējīgus darbiniekus. Uzņēmums atbalsta Restorānu biedrības idejas, taču ar pievienošanos vēl nesteidzas. “Esam pacēluši tādu ideju, bet nevar īsti saprast konceptu un vai mūs vispār pieņemtu – no sērijas “jūs vēl gadu neesat nostrādājuši”.”
“Hot Potato” vadītājs vajadzības gadījumā būtu gatavs pieņemt darbā ārvalstu pilsoņus: “Man pilnīgi nav nekādas starpības, no kurienes viņš ir, ja ir kvalificēts un spējīgs. Agrāk ir bijusi pieredze darbā ar cilvēkiem no ārzemēm. Tur uzreiz ir jātaisa analīze – 3000 cilvēkus atvest no kaut kurienes, bet vai viņi te paliks? Gandrīz tāds Sīrijas bēgļu variants – jūs te atbraucat, pēc diviem mēnešiem saprotat, ka uz rokas saņemat 500 eiro, bet izmaksas ir tādas pašas kā valstīs, kur varētu nopelnīt 2500 eiro, darot to pašu darbu. Problēma jau nav tikai tajā, ka trūkst cilvēku, bet arī tajā, ka darba devējs augsti kvalificētu darbinieku nevar atļauties, jo viņam ir nodokļu slogs tieši tāds pats kā visiem pārējiem.” Pēc uzņēmēja domām, ir uzņēmumi, kur “dara visu pēc papīriem un cīnās melnām mutēm”, savukārt tie, kuri “apiet sistēmu”, ir patiesie labuma guvēji. Restorāna vadītājs novērojis, ka nauda, ko varētu investēt, aiziet nodokļu likmēs.
Runājot par darbinieku kvalifikāciju, K.Timbra teic: “Man negribas bakstīt ar pirkstiem, bet kvalificētie cilvēki, kas ir mācījušies vidējo profesionālo izglītību, pēc četriem gadiem no skolas labākajā gadījumā iznāk remdeni, nevis silti vai karsti. Ir jāskatās, kā skolas sadarbojas ar praksēm. Tagad kursa labākie cilvēki iznāk kā mīcāmas mīklas. Šajā brīdī cilvēks, kurš atbraucis no Anglijas ar uzkrāto pieredzi, ir daudz kvalificētāks nekā tas, kas ieguvis pavāra profesiju Latvijas izglītības sistēmā.”

Jāveido mahinācijas
Atalgojums, pēc restorāna “Hot Potato” īpašnieka domām, vienmēr varētu būt labāks, bet viņš sava uzņēmuma pavāriem varot samaksāt no 700 līdz 900 eiro mēnesī “uz rokas”. “Tā nav baigi lielā alga, bet priekš Liepājas – pietiekama.” Šobrīd K. Timbra vada 17 cilvēku komandu.
“Manuprāt, restorānam ir piecas vai sešas nodokļus likmes, kas ir jāsamaksā katru mēnesi, pusgadu. Vienu brīdi bija tā, ka viss notiek – izēda visu, izdzēra visu, bet pienāk mēneša beigas un pietrūkst mazliet. Līdz šim uzņēmēji domāja – es visu legāli daru un man nesanāk, es tiešām nemāku. Vai nu nepaliek darbinieku samaksai, vai sev samaksāju un nav darbiniekiem, vai samaksāju nodokļus un darbiniekiem un pašam nesanāk, vai samaksāju visiem un man nav, par ko jaunas spuldzes nopirkt. Krāsns saplīst un ventilatori jāmaina,” pārdomās dalās jaunais uzņēmējs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Restorāni ir gatavi uzņemt viesstrādniekus

Kategorijas