Grobiņa no cita skatupunkta

2018. gada 15. marts 07:00

548

Kad satiekam grobiņnieku Kristeru Reini viņa personālizstādes atklāšanas dienā, puisis laikrakstam uzreiz paziņo: “Nekāds runātājs es neesmu, esmu pārāk kautrīgs!” Tomēr tik traki nav, vienkārši uztraukums svarīgajā dienā dara savu. Nelielam lampu drudzim ir attaisnojums, jo jaunais fotogrāfs šogad izvēlēts par vienu no Grobiņas radošajiem cilvēkiem, kam dota iespēja izrādīt savu mākslu Zentas Mauriņas piemiņas istabās.

Elektrību iemaina pret fotoaparātu
Z. Mauriņas piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava stāsta, ka K. Reiņa daiļradi pamanījusi jau sen, netīšām uzejot puiša fotografētās bildes sociālajos tīklos. “Mani ieinteresēja tas, kā Grobiņa var izskatīties tik savdabīgi un neierasti,” izvēli par labu K. Reinim izskaidro M. Rolava.
Izstādes rīkošana par godu Grobiņai notiek jau vairākus gadus, dalībniekam jābūt vietējam iedzīvotājam ar profesionālu izglītību un radošam. K. Reinis atbilst visiem nosauktajiem kritērijiem. “Fotografēšana sākās spontāni, kad pēc 9. klases nevarēju izlemt, ko darīt tālāk. It kā gribēju iet mācīties par elektriķi, bet draugi ieteica iet uz mākslas skolu Liepājā,” stāsta jaunais mākslinieks. Sākumā pašam šķitis, ka radošums nav priekš viņa, jo nepadevās zīmēšana un citi priekšmeti, tomēr tad iepazinies ar multimediju dizainu un tieši tas viņu aizrāvis, paverot ceļu arī fotografēšanai. Pirmā nopietnā fotografēšanas pieredze K. Reinim sākās Grobiņas tūrisma centrā, iemūžinot pasākumus, papildus tam fotografējis arī brīvajā laikā. Tagad puisis iemūžina pat kāzu svinības un dažādus lielus pasākumus, filmē arī videorullīšus.

Grib, lai skatītāji domā līdzi
“Gandrīz pieci gadi pagājuši no tā laika, kad pirmo reizi nobildēju. Izstādē redzamās bildes tapušas šo gadu laikā un šeit apvienotas manas mīļākās Grobiņas fotogrāfijas,” stāsta K. Reinis.
Viņa foto mākslai nav vienota stila, jo katra bilde top atbilstoši tābrīža noskaņojumam. “Es nemēģinu pielāgot pasauli sev, bet gan cenšos pielāgoties pasaulei,” norāda jaunais profesionālis.
Pārtraukt fotografēšanu puisis nespēj, tad rodas sajūta, ka kaut kā pietrūkst, un sākas “radošā depresija”. Veidot savu personālizstādi esot aizraujoši, bet reizē biedējoši, līdz šim K. Reinis piedalījies tikai obligātajās skolas izstādēs, kur satraukumu var dalīt ar skolasbiedriem.
“Grobiņa ir mana dzimtā pilsēta, un man šeit ļoti patīk! Fotogrāfijās es vienkāršas ēkas centos padarīt interesantākas, ne tādas, kā tās ierasts redzēt,” stāsta mākslinieks. Tāpēc pie izstādītajām fotogrāfijām neesot norādīta atrašanās vieta. “Gribu, lai cilvēki paši domā un meklē, kur tas atrodas!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grobiņa no cita skatupunkta

Kategorijas