Pirms izšķirošās skates satiekas sadancošanas svētkos

2018. gada 15. marts 07:00

Aizvadītajā nedēļas nogalē Bunkas kultūras namā piekto reizi uz sadancošanās svētkiem “Ar dancīti laiku vedu” sabrauca desmit tautas deju kolektīvi no Durbes, Saldus, Grobiņas, Vaiņodes, Rucavas un Priekules novada. Vairāk nekā 200 dejotāji izdejoja daļu no gaidāmo simtgades Deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” programmas.

Simtgade iedvesmo veidot kolektīvus
Tradīcija – satikties ap Lieldienu laiku, lai iedejotu pavasari – sākās pirms četriem gadiem, kad, iedvesmojoties no 2013. gada Deju svētkiem, Priekules kultūras namā izveidojās deju kolektīvs “Duvzare”. Tas sadarbībā ar lielāko novada kultūras iestādi – Bunkas kultūras namu – nolēma aicināt kopā savus draugus, tuvākus un tālākus kaimiņus, kad Latvija sāka gatavoties valsts simtgades svinībām un par godu nozīmīgajai jubilejai veltītajiem Dziesmu un Deju svētkiem.
Duvzare ir senas kuršu zemes nosaukums, taču kolektīvs nosaukumu tulko kā divus zarus – sievišķo un vīrišķo, pasākuma laikā pastāstīja kolektīva un arī sarīkojuma vadītāja Inga Leive-Levite. Šo piecu gadu laikā simboliskais nosaukums kolektīvam atnesis vairākus priecīgus notikumus, galvenais no tiem – piedzimušas vairākas atvasītes.
Lielākā daļa Priekules novada kolektīva iegūto deju draugu sadancošanas svētkos piedalās jau vairākkārt. Citi pievienojas pirmo reizi. Tāds kolektīvs ir arī Rucavas novada pērn rudenī izveidotais vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saksinis”, ko vada Agija Kaunese. “Tajā dejo rucavnieki, Rucavas novadnieki un Rucavas skartie,” pirms viņu pirmā priekšnesuma – deju kolāžas “Es mācēju danci vest” – saka I. Leive-Levite. Kolektīvs sevi atrāda godam, turklāt šī nav viņu pirmā uzstāšanās ārpus novada. Toties skate, kas notiks 18. martā, gan kolektīvam būs pirmā. “Ko nozīmē kolektīva nosaukuma vārds “saksinis”?” nedaudzajiem skatītājiem no malas jautā pasākuma vadītāja. Tikai retais zina, ka tas ir vējš. “Dienvidrietumu vējš,” precizē I. Leive-Levite. Šāds nosaukums izvēlēts, lai godinātu Rucavas apvida seno dialektu un stiprinātu tā saglabāšanos mūsdienās.
Pirmo reizi jaunajos tērpos uz Bunkas kultūras nama skatuves uzstājās arī bērnu mūsdienu deju kolektīvs ar anglisko nosaukumu “Lightning”, kas tulkojumā nozīmē “zibšņi”. Arī šis kolektīvs, kurā lielākā daļa dalībnieku ir no kolektīva “Sienāzīši”, tik plaša mēroga pasākumā sevi prezentēja pirmo reizi. Redzams, ka jaunā paaudze dejas izpilda ar aizrautību un azartu.

Ar latviešu un valsts vēstures raksturu
Vasarā deju lieluzvedumā “Māras zeme” piedalīsies 17 tūkstoši dejotāju no visas Latvijas, tādējādi pārspējot Dziesmu svētku kopkora skaitlisko sastāvu, koncerta laikā pastāstīja I. Leive-Levite. Deju lieluzvedumi skatītājus parasti sajūsmina ar horeogrāfijas un dažādu palīglīdzekļu radītajiem latviskajiem rakstiem, ko vienlaikus izpilda visi dejotāji vai kolektīvi. Lai raksti būtu akurāti, precīzi un pat kustībā sinhroni un vienādi, dejas tiek slīpētas ne tikai iknedēļas mēģinājumos, bet dejotāju kolektīvu kopmēģinājumos.
Šosvētdien, 18. martā, Liepājā notiks izšķirošā deju skate, pēc kuras taps skaidrs, kuri kolektīvi jūlijā, Dziesmu un Deju svētku laikā, būs daļa no visa lielā dejotāju kopuma. Dziesmas, kuru pavadījumā tiek izpildītas dejas, ir ļoti patriotiskas, vienlaikus radot priekšstatu par Latvijas vēstures veidošanos no senatnes līdz mūsdienām.
Deju centrā ir latviešu tautas tradīcijas, kas savijas ar dzimtu un ģimenes vēsturi. Piemēram, dejā “Pa sauli pret sauli pādīti dīdu” top skaidrs, cik skaists un svarīgs notikums ikkatra cilvēka dzīvē ir bērna nākšana pasaulē. Sajūsmu skatītājos izraisa “Aug meitas kā liepas, puiši kā ozoli”, ko jauniešu deju kolektīva meitenes izpilda ar izlaistiem matiem, tos mūzikas ritmā plivinot gaisā.
Iedziļinoties latviešu folklorā un sasaistot to ar mūsdienu situāciju, īpašu nozīmi iegūst deja ar nosaukumu “Bāra bērnu ganu rīti”. Aizrautīga deja ar asa sižeta elementiem puišu pašu izpildītā dziedājumā ir “Cīrulīti, mazputniņ”. Horeogrāfija apvienojumā ar dziesmas tekstu paredz ar koka kārtīm atainot cīņu skatus, radot rīboņu, un, kad nepieciešams, koka kārtis pārvēršot simboliskā karietē. Šī deja, jo īpaši tuvplānā, skatītājam liek spraigi just līdzi dejotāju darbam uz skatuves. Dejotāji dejas laikā savu uzdevumu izpilda tik nopietni, ka kārtis lūst un skaidas iet pa gaisu! Puišiem dejā spriedzes pilnie skati jāimitē ar milzīgu atbildību – lai neciestu paši un arī skatītāji.
Vēl pavisam salīdzinoši nesen sabiedrības diskusiju izpelnījusies deja “Dievs, sargi Dzimteni!” tagad pārtapusi jaunā versijā. Daži dejotāji gan atzina, ka iepriekšējā tiem patikusi labāk – šī esot par mierīgu.

Lielākā daļa skatītāju – paši dejotāji
Deju koncertā neiztika arī bez diskusijām par biļešu trūkumu uz Dziesmu un deju svētkiem. I. Leive-Levite jau koncerta ievadā sacīja, ka šie koncerti ir iespēja skatītājiem redzēt vismaz daļu no deju lieluzveduma programmas, turklāt bez maksas, tādējādi mazinot pārdzīvojumu par to, ka biļetes nav izdevies iegūt. Tomēr, apskatot skatītāju zāli, jāsecina, ka skatītāju no malas ir pavisam maz. Lielākā daļa ir saistīti ar deju kolektīvu dalībniekiem – viņu draugi, ģimenes locekļi – vai pasākuma organizatoriem pietuvināti cilvēki. Skatītāju zāli pārtraukumos starp dejām piepilda paši dejotāji. Šādos brīžos rodas jautājums – kāpēc uz grandiozajiem pasākumiem cilvēki ir gatavi braukt, mērojot tālu ceļu un pērkot dārgas biļetes, ja pašvaldībās tiek rīkoti pasākumi, kas tuvāk tautai gan mēroga, gan pieejamības ziņā?

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pirms izšķirošās skates satiekas sadancošanas svētkos

Kategorijas